BauskasDzive.lv ARHĪVS

Puķu draugus izglābj Rundāle

Sandra Danosa

2019. gada 23. aprīlis 08:00

2655
Puķu draugus izglābj Rundāle

Vairāk nekā četrdesmit gadu ilgusī, varu maiņu pārdzīvojusī Latvijas Puķu draugu saieta tradīcija šajā pavasarī bija par mata tiesu klāt iznīcībai, jo Bauskas novada pašvaldība, kas bija apņēmusies pasākumu šogad rīkot vasaras pilnziedā, pēdējā brīdī no šīs ieceres atteicās. Tomēr izrādās, ka krāšņo augu mīļotāji šogad bez tikšanās vietas nepaliks. Visa skaistā cienītāji jūnija pēdējā sestdienā tiek gaidīti Rundāles pilī, kur līdz ar ikgadējiem Dārza svētkiem notiks arī 42. Latvijas Puķu draugu saiets.

Goda lieta
Kopš 1978. gada ik vasaru radošie darītāji tiekas kādā no Latvijas apdzīvotām vietām, lai kopīgi lūkotu, kā veicas šīs puses apstādījumu un privātmāju kopējiem, kā te noris sabiedriskā dzīve, ko jaunu var izrādīt selekcionāri, ziedu kārtotāji, tautas daiļamatu meistari, rokdarbnieki un pašdarbnieki, lai izjustu vietējo iedzīvotāju savstarpējo gaisotni un apdzīvotās vietas auru, stāsta Puķu draugu saieta idejas autors, daiļdārznieks Aivars Irbe. Viņš akcentē, ka tā ir goda lieta – padižoties ar sava pagasta vai pilsētas sakoptību, labiekārtojumu un dalīties priekā, ko sniedz rūpīgi nopļauts mauriņš, iestādīti krūmi, aprūpētas puķu dobes un glīta norāde pie pagastmājas vai lauku mājas ceļa galā. Puķu draugu saieta krusttēvs ir gandarīts, ka Rundāles pils muzejs un Rundāles novada pašvaldība ir izrādījusi nedalītu atsaucību, piekrītot puķumīļus un skaisto dārzu cienītājus uzņemt pie sevis.
«Šis gan nebūs tāds saiets, kādi bijuši līdzšinējie, novada individuālie īpašumi šoreiz izpaliks – būs tikai viens burvīgs franču dārzs, kuru iepazīsim, dodoties no bosketa uz bosketu,» teic A. Irbe, piebilstot, ka arī šāds risinājums nav peļams, jo nav akmenī cirsts, ka pasākumiem jābūt identiski vienādiem.

Zemisks gājiens
Sirmajam kungam vēl joprojām sirds pilna par Bauskas pašvaldības rīcību. «Uzskatu, ka tas bija zemisks gājiens! Nav saprotams, kālab Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pērnvasar Salaspilī kāpa uz skatuves un publiski visas Latvijas priekšā aicināja uz nākamo saietu Bauskā?! Viņš ļoti labi redzēja, kā pasākums organizēts, ar ko Bauskai jārēķinās,» teic A. Irbe, papildinot, ka par sarīkojuma atcelšanu uzzinājis vien no publikācijas «Bauskas Dzīvē». Šī gada sākumā tūrisma izstādē «Balttur» uzmeklējis Bauskas stendu, vaicājis novada pārstāvēm par pasākumu un saņēmis apstiprinājumu, ka viss ir spēkā. Arī no pašvaldības mājaslapas satura varējis saprast, ka izmaiņu nav. Sirdsmieram februārī Irbes kungs nosūtījis vēstuli Bauskas pašvaldībai, bet atbildi uz to nav saņēmis līdz pat šai dienai. 5. martā kā zibens no skaidrām debesīm līdz viņa ausīm nonākuši reģionālajā medijā publicētie jaunumi, ka puķu draugi Bauskai izrādījušies lieki. «Savu vainu mēs nesaskatām, tā ir tikai Bauskas domes neizdarība. Turklāt tas tiešām ir nožēlojami, ka šādi izrīkojas komunikācijas laikmetā,» sašutis ir A. Irbe un atklāj, ka vien pēc nedēļas, kad ziņas pavīdējušas gan presē, gan televīzijā, savā e-pastā saņēmis no Bauskas pašvaldības atvainošanos, ka tā sanācis. Viņš ar šo vietvaru vairs kopīgu ceļu neredzot un tuvākajā laikā nevēlas neko par to dzirdēt.

Nav darītāju
Irbes kungs nav pārsteigts, ka pirms pāris gadiem izgāzies Bauskas pašvaldības organizētais sakoptāko sētu konkurss. «Ir jāsaprot, ka neviens neskries un neteiks: «Ai, cik man skaists dārzs, tagad brauciet pie manis!» Pašiem ir jāzina savi cilvēki, ar viņiem jārunā, jādodas ciemos, jāpārliecina, jāatbalsta un arī jāpagodina. Iespēju ir daudz, bet izskatās, ka nav cilvēku, kas to darītu ar sirdi un dvēseli. Ja nav gribēšanas, nav arī varēšanas,» pārliecināts A. Irbe. Šo secinājumu viņš attiecina arī uz Puķu draugu saieta rīkošanu. «Paziņoja, ka Bauskā nebija, ko rādīt, neviens nepieteicās, arī izdevumu tāme budžetam nedraudzīga. Taču tā nav, ka tie ir tikai dārzi, ko var demonstrēt. Katrā pusē ir daudz vietējas un valsts nozīmes vēsturisku un dabas dotu veidojumu, dažādas būves, ainavas, upes, kalni un ielejas. Tikpat labi tā varēja būt arī kāda zemnieku saimniecība, Rundāli jau sākotnēji varēja piesaistīt. Puķu draugi jau ir tie paši cilvēki kā mēs visi, ne jau tā puķe tik ļoti interesē, bet galvenā ir kopības izjūta un iedegšanās par Latvijas sakoptību,» uzsver Puķu draugu saieta idejas tēvs. Arī par izdevumiem viņam ir savs viedoklis. A. Irbe piekrīt, ka Salaspils pasākums bijis ar augsti paceltu latiņu, īpašs veltījums valsts simtgadei. Taču arī ar pieticīgāku soli varot sarīkot neaizmirstamus mirkļus, lielu daļu tēriņu sedzot dalības maksa un papildu maksājumi par transporta pakalpojumiem un ēdināšanu. «Esmu runājis ar virkni pašvaldību, un daudzas apgalvojušas, ka nauda palikusi pat pāri, ļaujot vietvarai arī nopelnīt. Uzskatu, ka tas ir liels pagodinājums tai pašvaldībai, kurai tiek piedāvāts rīkot Puķu draugu saietu. Neaprakstāms pozitīvisms izskan pa visu valsti. Piemēram, Nīcā katrā dārzā sabiedrības priekšā tika vesti etnogrāfiskie ansambļi un deju kolektīvi, kori un muzikanti, izrādītas ziedu kārtotāju un dažādu rokdarbnieču prasmes un veikumi, protams, arī daudzie dārzi un apstādījumi. Visas Latvijas priekšā Nīca izcēlās kā «skaistu dārzu galvaspilsēta». Var, piemēram, izbraukt Jaunpiebalgai cauri un neko vairāk par savdabīgo ainavu neieraudzīt. Taču ļaudis te bija gatavojušies ar visdziļāko rūpību, visur skaistuma mīlētāji laipni, ar bezgala lielu sirsnību un mīlestību uzņemti, ar Ķenča ceļavārdiem dienas gaitās izvadīt.

Nesastop rīkotāju
Atgādināsim, ka, pieņemot šī gada budžetu, Bauskas novada dome lēma pārvilkt treknu svītru puķkopju saietam šaipusē. Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Šomina domes sēdē atklāja, ka izstrādātā tāme sastādot ap 60 tūkstošiem eiro, aptuveni pusi segtu ieņēmumi no dalības maksas, bet otra puse būtu uz vietvaras pleciem. Tā kā šajā vasarā esot pietiekami plašs kultūras pasākumu klāsts, nolemts no Puķu draugu saieta rīkošanas atteikties. Turklāt, pēc Šominas vārdiem, – neviens no organizētājiem nav ticies nedz ar administrāciju, nedz arī deputātiem. Salaspils parādījusi augstu līmeni, vai Bauskas pašvaldībai vajadzējis nolaisties zemāk, viņa nebija droša. Citi tāmes varianti nav tikuši skatīti. «Varētu atbalstīt, ja pasākumam būtu organizators, bet to neredzējām. Bija tikai mēģinājums organizatorisko pusi nogrūst uz mums. Pasūtījumā bija daudz autobusu, daudz tehnisko detaļu. Ja organizatori būtu nākuši un paši gatavi organizēt, saruna būtu citādāka,» savu viedokli pauda arī deputāts Uldis Kolužs.
Interesanti, kā citas vietvaras, arī skaitliski krietni mazākas, tikušas galā ar ziedmīļiem, neizjaucot ierasto kārtību. Pirms gada dārzkopības profesionāļi, amatieri, ziedu audzētāji vai vienkārši puķumīļi sabrauca no malu malām Salaspilī, kas pasākuma stafeti pārņēma 2017. gada vasarā Raunā. «Mēs piekritām, jo Salaspils taču ir novads ne tikai ar skaistiem un sakoptiem publiskajiem objektiem un privātajiem īpašumiem, bet arī ar savu Botānisko dārzu un dabas parku Doles salā,» paziņo Salaspils novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Lolita Balcerbule. Salaspilī pēc organizatora nav lūkojušies, jo tas esot tikai pašsaprotami, ka rīkotāja ir pašvaldība. «Pašiem arī viss jādara. Izdevniecībai «Saimnieks.lv» ir vairāk tāda kā kuratora loma, palīdz ar publicitāti un balvām. Savukārt Irbes kungs, kurš sāka šo saietu, vispār ir īpašs goda viesis. Lai varētu pasākums notikt, mums tika iesaistīti teju visi – administrācija, komunālais dienests, kultūras nams, skolas. Pati par šo pasākumu deviņus mēnešus domāju 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā,» apliecina L. Balcerbule.


Labākā kampaņa
Viņa stāsta, lai kļūtu par Puķu draugu saieta dalībnieku, organizatora kontā bija jāiemaksā dalības maksa, kurā ietilpa Puķu drauga komplekts – ceļasoma ar saieta ceļvedi, lietusmētelis, piknika spilvens un sponsoru sagādātās dāvanas, kā arī bija citi ar pasākuma sarīkošanu saistīti izdevumi. Varēja iepriekš apmaksāt pusdienas un vakariņas, kā arī nopirkt vietu piedāvātajā autobusā, ja dalībnieks plānoja ierasties ar personisko auto.
Kopā nedaudz vairāk par pusotru tūkstoti krāšņo augu cienītāju no visas Latvijas gidu pavadībā devušies īpaši organizētās autobusu ekskursijās pa novadu, kopā apmeklējot astoņus apskates objektus. Šādu pašu īpaši pārdomātu programmu varējuši pieredzēt arī ap 100 saieta īpašo ciemiņu, kuru vidū bija dārzkopības «giganti», pasākuma atbalstītāji un citi goda viesi.
Visu dienu pasākuma epicentrā – Salaspils botāniskajā dārzā – gan puķu draugi, gan tradicionālā Rožu gadatirgus apmeklētāji varējuši baudīt daudzveidīgu kultūras programmu un iepirkties, bet vakarā uz divām skatuvēm kāpuši festivāla «Kartupeļpalma» mūziķi. Šajā dienā Salaspili no jauna iepazinuši ap 4000 cilvēku.
«Droši varu apgalvot, ka šī ir bijusi, iespējams, efektīvākā sabiedrisko attiecību kampaņa, kāda jebkad bijusi. Pirmkārt, šajā dienā pozitīvu iespaidu un emocijas Salaspilī guva visi Puķu draugu saieta dalībnieki. Par to saņēmām daudzus «paldies» gan saieta dienā, gan pēc tam vēstulēs, svētku izjūtu noteikti pamanīja arī iedzīvotāji un gadatirgus dalībnieki. Agneses Bules zīmēto puķu draugu rotāto ceļasomu noteikti vēl pašlaik savās ikdienas gaitās izmanto visi, kuri tās saņēma.
Lai novada viesi Salaspili iepazītu no vislabākās puses un šajā dienā justos gaidīti un aprūpēti, tika sagatavoti 40 brīvprātīgie gidi – iepriekš uzrunāti spējīgākie pašvaldības darbinieki, kuri bez maksas varēja skoloties pie Latvijā pazīstamā tūrisma nozares speciālista Andra Klepera. Pasākuma sagatavošana vairāk nekā astoņu mēnešu laikā noteikti saliedēja ap 100 pašvaldības darbinieku, un 14. jūlija vakarā pasākuma izskaņā pēc daudzajiem «paldies» viņi noteikti juta gandarījumu un pārliecību, ka «mēs varam!»,» pieredzē dalās L. Balcerbule. Viņa pauda, ka esot grūtības precīzi nodalīt, cik liels saietam bijis nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, jo lielāko daļu apmaksājuši dalībnieki paši, kā arī piesaistīti sponsoru līdzekļi. Turklāt Puķu draugu saiets bijis cieši saistīts ar mūzikas festivālu «Kartupeļpalma», tālab daži resursi (skatuves, tualetes u. tml.) tikuši izmantoti abos pasākumos.
L. Balcerbule atzina, ka arī skaistāko dārzu saimnieki paši no laba prāta nav pieteikušies, jo neviens acumirklī neesot gatavs cauri savam pagalmam dienā izlaist teju 2000 cilvēku. Tālab pašvaldībā strādājošie īpaši centušies viņus pierunāt, arī piedāvājot palīdzību sagatavošanās darbos. L. Balcerbule piekrīt, ka pasākums ir sarežģīts, tādēļ pirms organizēšanas devušies pieredzes apmaiņā uz Raunu. «Bauska mūs uzaicināja ar līdzīgu domu apmaiņu pie sevis. Izstāstījām viņiem visu no sākuma līdz beigām, iedevām savus plānošanas paraugus, scenārijus, kontaktus, vārdu sakot, visu savu praksi nodevām. Tik tiešām žēl, ka nekas nenoderēja, un pasākums bija apdraudēts dēļ vienas no skaistākajām Latvijas pilsētām, jo citas tādas kļūst tikai ar milzīgu darbu, bet dažas tādas jau «piedzimst»,» tā L. Balcerbule.

Prieks un gandarījums
Raunas novada (nedaudz vairāk kā 3000 iedzīvotāju, 309 km2) pārstāvis Jānis Lācis varēja precīzi nosaukt vietvaras ieguldījumus pasākuma noorganizēšanai – 35 000 eiro. Viņš uzreiz steidz piebilst, ka tēriņus pilnībā segusi dalības maksa, atbalstītāju finansējums, kā arī ziedojumi. Raunā pirms diviem gadiem sarīkotajā Puķu draugu saietā bijuši reģistrēti 1916 dalībnieki. Organizatoriskos darbus uzņēmušies gan pašvaldības darbinieki, biedrības, uzņēmumu pārstāvji, kā arī iedzīvotāji, un tas viss bez jebkādas samaksas piesolīšanas. Visiem tikusi nodrošināta ēdināšana dienas garumā un vakara pasākumu bezmaksas ieejas biļete.
«Lai piesaistītu šos atbalstītājus un brīvprātīgos, ieguldījām patiesi apjomīgu darbu. Tas nebija dienu un nedēļu jautājums, bet iestiepās desmit mēnešu garumā. Komunicējām, stāstījām un motivējām,» atklāj vidzemnieks un piemetina, ka līdztekus norisinājies arī festivāls
«Rodam Raunas novadā». J. Lācis lēš, ka kopējais apmeklētāju skaits bijis vairāk nekā pieci tūkstoši. «Gandarījums, prieks, pateicības un labi padarīta darba izjūta mūs – rīkotājus, atbalstītājus, iedzīvotājus un apmeklētājus – sildīja vēl ilgi pēc pasākuma. Kas gan vēl labāk ļauj ieraudzīt mūsu novada skaistumu, parādīt vietas un lietas, ar kurām lepojamies, ja ne vien šāda iespēja – rīkot Latvijas mēroga pasākumu skaistuma cienītājiem?! Vai šādus svētkus organizētu atkārtoti, atbildu – protams, jo, iestrādnes ir, pieredze ir, un gandarījums par padarīto un izdevušos pasākumu arī ir!» optimisma pilns ir J. Lācis.

Labāk atteikties
Iveta Ļekūne, ziedu audzētāja Brunavas pagastā atklāja, ka bijusi ieplānojusi papildus vasaras puķu stādus, taču tas problēmas neradīšot, jo esot jau atradusi citas realizācijas iespējas. «Lai šajā Puķu draugu saietā vestu un rādītu, vajag tiešām ļoti daudz skaista visapkārt. Esmu pati neskaitāmas reizes braukusi uz šiem sarīkojumiem un pārliecinājusies, ka visi tūkstoši, kuri brauc uz šo pasākumu, dodas ar vienu mērķi – meklēt jaunas idejas, izaicinājumu, radošumu. Ja mums novadā ir tā, ka pagasta pārvaldniece vairākas reizes zvana un lūdzas, lai ielaiž savā dārzā, jo skaistums patiešām tur ir, taču ceļš, pa kuru jānokļūst līdz šim īpašumam, kā arī apkārtne dēļ kaimiņa saimnieciskās darbības ir nepievilcīga, labāk atteikties no šī pasākuma nekā laist caur «bardaku» uz to pievilcīgo sētu. Ja beigās izrādījās, ka baušķeniekiem neviens nepieteicās, neviens negribēja skaistumu demonstrēt un nebija, ko rādīt, tad labāk lai ir tā, kā tas notika tagad nekā, ja Puķu draugu saiets paiet un ir ļoti daudz negatīvu atsauksmju. Iespējams, līdz šim tiešām tā nav noticis un visur bijusi vien apbrīna un sajūsma. Ir jau mums Nīca, Ventspils, kur cilvēki jau ir izlepuši un paši nezina, ko grib. Varbūt Bauska varēja jau sākotnēji noslēgt vienošanos ar Rundāli, būtu ziedu mīlētājus laiduši taisnā ceļā uz turieni, būtu – oi un ah! Es nevienu nenosodu, protams, nezinu aizmugures peripetijas un organizatoriskos jautājumus. No dārznieka viedokļa, varu apgalvot, ka tā ir milzīga atbildība un jāpieliek papildu darbs, kā dēļ varbūt citi darbi jāatliek, turklāt tev ir jābūt, ko rādīt, jo nevari kaut ko vienkāršu demonstrēt. Citādi var noklausīties, ka cilvēki, kāpjot autobusā, teic, ka te jau īsti nebija, ko redzēt. Es pati šādas replikas esmu dzirdējusi, tālab arī saprotu, ko tas nozīmē un ko tas prasa,» savu viedokli pauž brunaviete.