Sadzirdēt klasiķus

2019. gada 23. aprīlis 00:00

341

Biedrība Īslīces pagastā ieraksta audiogrāmatas.

Pazīstamā latviešu klasiķa Edvarta Virzas grāmata «Straumēni» nav starp biezajām – tajā ir 148 lappuses. Literāro darbu ir apņēmusies ierunāt biedrība «Kopdaris», un plānots, ka audioieraksts ilgs apmēram astoņas stundas.

Ideja par audiogrāmatu veidošanu radusies pagājušajā gadā Bauskas novada Īslīces pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Vairai Dundurei un viņas dēlam Artūram Naidam. Apspriests arī variants par ienākumu gūšanu no šī projekta, bet pagaidām tā vēl aizvien palikusi kā iespējama nākotnes vīzija.

Apvieno spēkus
Puisis pagājušajā gadā atgriezies no Lielbritānijas. Tur pamanījis, ka audiogrāmatas mūsdienu cilvēkiem ir aktuālas un nozīmīgas. Viņš izvērtējis, ka tās ir populāras, izmanto gan mācībās, gan izklaidē, klausās dažādu sporta un citu nodarbību laikā. Turklāt internetā pamazām veidojas aizvien vairāk vietņu, kur šādas grāmatas ir atrodamas. «Tās neko nesver, var klausīties jebkurā pasaules vietā, var izmantot visur,» pauž V. Dundure.

Lai arī projekta nākotne nebija gluži skaidra, tomēr ieguldīts gana liels darbs, lai topošie ieraksti būtu kvalitatīvi – savā dzīvoklī Īslīces pagasta Rītausmās pat iekārtota neliela skaņu studija. «Mēs apvienojām spēkus. Jomā par latviešu literatūru un klasiķiem esmu profesionāle. Es izvēlos autoru, izveidoju dzīves un daiļrades aprakstu. Uzņemos diktora darbu, savukārt dēls ieraksta un sagatavo visu datorā. Pēc tam viņš nodrošina arī apstrādi un montāžu. Pašlaik ar to nodarbojamies savā brīvajā laikā,» stāsta V. Dundure.

Kuru katru ierakstam izvēlēties nevar. Vispirms – izraudzīties var tādus, kam beidzies autortiesību termiņš, citādi ir jāparedz krietna samaksa. Nākamais – kādus literātus izvēlēties. A. Naida vērtē, ka jāieraksta klasiķi, kas būs interesanti arī nākotnē, kuru darbiem ir liels sabiedriskais labums un perspektīva.

27 ieraksti
Praksē nodarbe ir sarežģīta un laikietilpīga. «Pašlaik izvēlamies ne pārāk garus stāstus, jo ierakstīšanas process ir grūts un sarežģīts. Vienas stundas ierakstītā teksta rediģēšana un pēcapstrāde aizņem vismaz trīs līdz četras stundas un pat vairāk. Tāpēc pagaidām ņemam ne pārāk garus stāstus. Tiem, kas to nav darījuši, ir problemātiski saprast, cik grūts ir šis process,» uzsver V. Dundure.

Skaidrs, ka ar lapas atvēršanu internetā bija jāparādās arī autoru darbiem, un tapa deviņu literātu 27 darbu audioieraksti. Tie ir klasiķi, kas atrodami gan skolas mācību programmās, gan viņiem ir kultūrvēsturiska nozīme. «Par katru rakstnieku ierakstā ir īss biogrāfijas un darbu apskats, arī audio,» stāsta V. Dundure. Arī tas nebija vienkāršs darbs – lai nepārkāptu citu apskatnieku autortiesības, šāds apskats ir jāveido pašam.

Lai mājaslapā arī turpmākie audioieraksti būtu pieejami bez maksas, biedrības pārstāvji meklēja finansiālu atbalstu. It īpaši tāpēc, ka nākamais ieplānotais projekts – Edvarta Virzas «Straumēni» – ir gana sarežģīts teksts un laikietilpīgs process. «Vajag līdzekļus, lai šos darbus īstenotu,» atzīst V. Dundure.

Gūst atbalstu
Paredzēts, ka arī turpmāk mājaslapā audio-gramata.lv pieejamie audioieraksti būs bez maksas. Tomēr projekta īstenotāji atzīst, ka finansējums ierakstiem ir nepieciešams, jo ierakstīšanai vajag gan aprīkojumu – mikrofonus, iekārtotu studiju, datoru teksta apstrādei, gan arī iznāk veltīt daudz laika.

Edvarta Virzas «Straumēnu» ieraksts ir nopietnākais projekts, kam biedrība ir pieķērusies. Pašlaik garākais ieraksts ir Annas Brigaderes «Kristīnes stāsts» – stunda un 34 minūtes. «Straumēniem» plānotais laiks ir septiņas stundas un 40 minūtes, bet, visdrīzāk, ieraksts būs vēl ilgāks.

Biedrība «Kopdaris» meklēja atbalstu arī ārzemēs, un latviešu kultūras fonds no ASV «ALA KF» piešķīra vairāk nekā tūkstoš eiro. Biedrība lūdza atbalstu arī Bauskas novada domei. Deputāti gan piešķīra mazāku summu, nekā plānots, – pusotru tūkstoti eiro, tomēr biedrības pārstāvji atzīst, ka audiogrāmatu, visticamāk, izdosies ierakstīt.

Daudzviet pieprasītas
Audiogrāmatas, pat ja ikdienā mazāk manāmas, ir kļuvušas par mūsdienu dzīvesveida sastāvdaļu. V. Dundure stāsta, ka tās ir pieprasītas, piemēram, tālbraucēju šoferu vidū. Mājaslapu meklē pat Ķīnā. Tās patīk arī latviešu diasporas skolām ārzemēs, kur skolēniem svarīgi ir ne tikai lasīt, bet arī dzirdēt, kā skan latviešu valoda. Interesējas arī baltu filoloģijas studenti.

Pašlaik mājaslapai audio-gramata.lv ir 3600 reģistrēto lietotāju, apmeklējumu skaits – apmēram 16 tūkstoši. Ir skatījumi no citām pasaules valstīm.

Vēl viena grupa, kam patīk šāda literatūra, ir vājredzīgie un neredzīgie. Baušķenieks Armands Skudra atzīst, ka ir ieinteresēts šādā grāmatu piedāvājumā. Neredzīgo biedrībām visā pasaulē ir savas audiogrāmatu bibliotēkas, un viņš izmanto arī Krievijā esošo bibliotēku piedāvājumu. Tomēr ne visas grāmatas ir pieejamas – daudziem izdevumiem ir autortiesības, un to izmantošana ir gana dārga. Tāpēc šāds piedāvājums, lai arī ar klasiķu ierakstiem, liekas ļoti interesants un noderīgs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sadzirdēt klasiķus

Kategorijas