Latviju «sastop» it visur

2019. gada 23. aprīlis 00:00

578

Uz Briseli aizved veiksme konkursā «Eiropas Parlamenta eksperts».

Divas iespaidiem bagātas dienas Briselē pavadīja četri veiksminieki, kuri piedalījās laikraksta «Bauskas Dzīve» un bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa kopīgi rīkotajā konkursā «Eiropas Parlamenta eksperts».

Kad janvārī no 43 pareizo atbilžu autoriem tika izlozēti četri ceļotāji, šķita, ka Eiropas Parlamenta (EP) apmeklējums ir vēl tālā nākotnē, taču pavasaris atsteidzās ātri, un 9. aprīļa agrā rītā braucēji pulcējās lidostā. Kopā ar mūspuses novadu pārstāvjiem – Ilzi Arāju, Eviju Blumbergu, Karīnu Pehu un Gunti Šlosbergu – uz Beļģijas galvaspilsētu devās arī erudīti no Dobeles, Kuldīgas, Saldus, Liepājas un Rīgas, kuri dažādos konkursos apliecinājuši savas zināšanas vienotās Eiropas politikā un pārvaldē; pavisam 20 dalībnieku un grupas pavadone – EP deputāta Alekseja Loskutova palīdze Elīna Bīviņa. A. Loskutovs par parlamentārieti kļuva nesen – pēc tam, kad K. Kariņu apstiprināja par Latvijas valdības vadītāju.

Lietus netraucē apskatīt pilsētu
Lai gan Briselē līst, visi grib doties iepazīt pilsētu, jo līdz pieteiktajai vizītei EP laika vēl gana. Pēc izsalkuma remdēšanas ar slavenajiem beļģu frī kartupeļiem (vēstures avotos minēts, ka Beļģijas apgabalā ap Ljēžas pilsētu tie cepti jau vismaz kopš 1680. gada) ekskursanti apskata centrālo vecpilsētas laukumu, kur slejas rātsnams un greznās flāmu baroka stilā celtās ģilžu ēkas. Tās vēlreiz visiem izdodas aplūkot pēc vakariņām – tumsā, kad nami izgaismoti. Bildēs iemūžināts tiek viens no pilsētas slavenākajiem simboliem – čurājošais puisēns, kas šoreiz viesus sagaida gluži kails (citkārt skulpturālā strūklaka ietērpta kādā no 250 mazajam zēnam darinātajiem kostīmiem), un mazāk zināmā čurājošā meitenīte, kas noslēpta aiz restēm un vairākām atslēgām.

Pamatīgais lietus daudzus sadzen suvenīru bodītēs, citi iegādājas lietussargus, taču vēlāk savu pārsteidzību nožēlo, jo EP apmeklējuma laikā katram pasniegtajā dāvanu somā ir gan miniatūrs lietussargs, gan kompakts plēves apmetnis.

Diskutē par ES plusiem
Eiroparlamentā rādītā īsā prezentācija ļauj iepazīt EP struktūru un darbu, Eiropas Savienības (ES) rocību un līdzekļu sadalījumu. Katra gada budžetā ir norādītas summas, par kurām iepriekš panākta vienošanās saskaņā ar plānu, ko dēvē par daudzgadu finanšu shēmu. Šāda sistēma ļauj ES efektīvi plānot finansēšanas programmas vairākus gadus uz priekšu. Pašreizējā shēma darbojas no 2014. līdz 2020. gadam. «Bauskas Dzīves» lasītāji uzzina, ka no aptuveni 160 miljardu eiro lielā kopējā gada budžeta visvairāk līdzekļu tiek atvēlēts izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai, reģionu ekonomisko atšķirību mazināšanai. Prāvu daļu saņem lauksaimniecība, lauku attīstība, zivsaimniecība un vides aizsardzība; līdzekļi tiek izmantoti arī cīņai pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālo imi-grāciju u. c. Ar interesi tiek uzņemta ziņa par deputātu vietu skaita samazināšanu no 751 uz 705 pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, paredzot iespēju paplašināšanās gadījumā parlamentāriešu krēslus atvēlēt jauno dalībvalstu pārstāvjiem. Raisās diskusija par ES plusiem, ko bauda arī Latvijas iedzīvotāji.

Vizītes laikā var gūt informāciju par Latvijas pārstāvniecību EP, izvaicāt deputātu A. Loskutovu un apskatīt viņa darba kabinetu 14. stāvā. Ceļotāji apbrīno milzīgās ēkas varenumu un plašumu, tāpēc negaidīta ir sastapšanās pie lifta ar eiroparlamentārieti Kārli Šadurski. Kāds no grupas jokojot to komentē šādi: «Arī Eiropā visur priekšā ir latvieši!»

Pārsteigumu nākas piedzīvot «Latvijas deputātu gaitenī», kur pie sienas piestiprinātas vairākas fotogrāfijas. Uz vienas ir uzraksts «Druvis Haritonovs, «Our Latvia»». Bildes autors bērnu dienas pavadījis Vecumniekos, viņa konkursam iesniegtais darbs atzīts par vienu no labākajiem, tāpēc aizceļojis uz Briseli. Fotogrāfs «mūsu Latviju» atklājis, raugoties debesīs caur bērzu galotnēm. Arī pūpolu buntīte vāzē pie loga ļauj apjaust savas zemes un dzimtās vietas klātbūtni Eiropā.

«Labprāt būtu satikusi arī citus Latvijas deputātus un iepazinusi viņu darbu parlamentā, apskatījusi plenārsēžu zāli un devusies ilgākā ekskursijā pa ēku,» teic ar Bausku saistītā Evija Blumberga, Ventspils 4. vidusskolas 12. klases skolniece, kura vēlas studēt politoloģiju. Savukārt Ilze Arāja, Vecumnieku novada Misas ciema iedzīvotāja, Misas vidusskolas un Zālītes speciālās internātpamatskolas bibliotekāre, atzīst, ka pārņēmis lepnums, redzot Latvijas karogu EP ēkas lielajā hallē, tāpēc izmantojusi iespēju pie tā nofotografēties. «Nekad nebiju iedomājusies, ka Eiropas Parlamenta ēka ir tik liela. Neesmu pārliecināta, ka pietiktu ar nedēļu, lai to tikai izstaigātu,» pauž baušķeniece Karīna Peha, kura strādā SIA «Circle K Latvia» par pārdevēju.

Mājup – ar lidmašīnu «Bauska»
Priekpilnām emocijām bagāta ir arī ceļojuma otrā diena, kad Briseli apspīd aprīļa saule un katrs pēc sirds patikas var baudīt kultūras programmu, vienatnē vai bariņā apmeklēt muzejus, apskates objektus vai bezrūpīgi klīst pa ieliņām, tvert pilsētas šarmu un vērot garāmgājējus, sadzirdot arī latviešu valodu.

Guntis Šlosbergs no Bauskas novada Codes pagasta, fotokluba «Bauska» dalībnieks, paņēmis līdzi fotokameru un vairākas melnbaltas filmas, laiku izmanto mirkļu iemūžināšanai. Viņam Brisele nav iepatikusies, «Rīga ir vairāk smuka». Evija Blumberga kopā ar ceļabiedriem apskata gandrīz visas nozīmīgākās pilsētas vietas, mērojot aptuveni 15 kilometru. Karīnai Pehai emocijas raisa iespēja sajust pavasari – narcišu, tulpju un ceriņziedu smaržu, bet spožākās un iespaidīgākās atmiņas saistās ar vakarā izgaismotajām ēkām pilsētas lielajā laukumā, ko dēvē par Briseles sirdi.

«Briselē biju otro reizi. Pārsteidza miers un iecietība, sajutu īpašu brīvību, nesteidzīgu pilsētas ritmu. Redzēju ļoti maz policistu, toties salīdzinoši daudz «lūdzēju» pēc palīdzības un nakšņotāju uz soliņiem, ielām, pie veikalu durvīm. Atmiņā paliks brauciens ar ātrgaitas liftu populārās skulptūras Atomiuma 102 metru augstajā skatu tornī, miniatūru parka «Mini Eiropa» apmeklējums, kas raisīja izbrīnu par attēloto objektu nesamērību Baltijas valstu daļā,» stāsta Ilze Arāja. Lai gan pilsētas ielās ik pa brīdim saldi uzvēdīja šokolādes un vafeļu smarža, viņa un vēl daži ceļotāji klasiskos gardumus tā arī nepaguva nobaudīt. Tas nozīmē – ir iemesls pēc kāda laika Briselē atgriezties vēlreiz.

Dodoties uz iekāpšanu lidmašīnā, citi pasažieri nesaprot, par ko pulciņš baušķenieku tā līk-smo. Izrādās, «airBaltic» «padevis» gaisa kuģi ar Bauskas vārdu. Karīna Peha blakus sēdētājai nosmej, ka mājupceļā no Briseles viņu varētu izlaist jau Bauskā.

VIEDOKĻI

Konkursa veiksminieki par Eiroparlamenta vēlēšanām

Evija Blumberga: «Pēc vizītes Eiropas Parlamentā mana pārliecība par to, ka ir jāiet uz vēlēšanām, pieauga; sapratu, cik daudz tur pieņemtie lēmumi ir svarīgi Latvijai. Uzskatu, ka nedrīkst neiet vēlēt, jo tas ir veids, kā mēs, demokrātiskas valsts pilsoņi, varam izmantot savu varu. Šai varas došanai tālāk ir jābūt pārdomātai, lai pēc tam nebūtu jānožēlo sava izvēle.»

Guntis Šlosbergs: «Eiropas Savienība Latvijai ir vajadzīga, tāpēc es iešu balsot un aicinu arī citus 25. maijā piedalīties vēlēšanās un izteikt savu viedokli. Tieši mana balss var būt tā, kas dos atbalstu mūsu mazajai zemītei. Lācis neguļ, tas ir pamodies.»

Karīna Peha: «Vēlēšanās noteikti ir jāpiedalās, jo katra balss – tā ir mūsu griba, kādā Latvijā un kādā Eiropā vēlamies dzīvot.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latviju «sastop» it visur

Kategorijas