Lieldienās iecienītas arī zosu olas

Ik dienu Latvijas vistas izdēj pa olai katram valsts iedzīvotājam – tā saskaitījusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Taču Lieldienās tradicionāli pieaug pieprasījums tieši pēc eksotiskām olām – strausu, pīļu un pēdējā laikā – arī zosu olām, ziņo LNT radījums 900 sekundes.
Kā Lieldienu dāvana Iecavas novada zemnieku saimniecībā “Jaunliepas” pirms pāris dienām izšķīlās zoslēni. Putnēni tikko sākuši ēst savu pirmo barību un līdz divu mēnešu vecumam viņus ir jāuzmana no caurvēja, tāpēc svaigu gaisu pagaidām bauda tikai pieaugušie putni.
Aktīvā zosu dēšanas sezona vēl nav sākusies, tāpēc netālu no Iecavas “Jaunliepās” mītošās 60 zosis izdēj tikai vidēji 80 olas nedēļā. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo ražību, lielākā daļa zosu olu jau ir rezervētas. Cilvēki par tām sākuši interesēties vēl pirms mēneša.
“Zosu olas atšķiras ar to, ka viņām ir pareizais holesterīns, kas cilvēka organismam ir vajadzīgs. Viena zosu ola aizstāj četras vistu olas gatavošanā un arī uzturvērtībā. Tās satur divreiz vairāk par pīļu oliņām. Pīļu olās ir tauki, kuri slikti uzsūcās. Zosu olās ir tauki, kuri labi uzsūcās,” skaidro z/s ”Jaunliepas” īpašniece Elīna Jefimova.
Izsenis saimnieces īpaši iecienījušas zosu olas mīklas gatavošanai. Arī zosu un pīļu fermas saimniece Elīna mantojusi no vecmammas ģimenes biskvīta recepti. “Ļoti labi paceļas mīkla, ja iepriekš tiek sakulta zosu oliņa. Nav vajadzīgi ne mīklas rušinātāji, ne cepamie pulveri, ne soda – nekas.”
Zosu olas skaitās cietas, tāpēc vislabāk izmantojamas sakuļot, piemēram, omletē. Tās arī labi padodas krāsošanai, atšķirībā no pīļu olām. “Pīļu olas ir daudz maigākas, viņām ir cita tekstūra pēc ārienes, tāpēc viņas nekrāsojas,” turpina olu pārzinātāja.
Lieldienās cilvēki grib celt galdā ko neparastu, kaut vai pilnīgi baltu pīles olu, tāpēc svētkos liels pieprasījums arī pēc tām.
Pagājušajā gadā Latvijā dējējvistu skaits ir palielinājies par 19,2 %, sasniedzot trīs miljonus. 2018. gadā Latvijā izdētas 768,5 miljoni olu. Pērn uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 399 olas (1,09 olas katru dienu), kas ir par 14 olām mazāk nekā 2017. gadā. Vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē 207 olas (2016. gada dati).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»