Jaunie novadi veco rajonu robežās

Agita Grīnvalde-Iruka un «Bauskas Dzīve»

2019. gada 12. aprīlis 00:00

1103

Nav skaidrs ne reformas mērķis, ne kritēriji – spriež pašvaldību vadītāji.

VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu plāno samazināt no 1614 līdz 686 deputātiem. Reformas autoru piedāvājumu komentē mūspuses novadu pašvaldību vadītāji.

Diskusijas vēl priekšā

AIVARS OKMANIS, Rundāles novada domes priekšsēdētājs:
– Esam tikai pašā ceļa sākumā, ar ko tas beigsies, grūti spriest. Gribu uzsvērt, ka mēs noteikti neatgriežamies pie iepriekšējās kārtības. Atgādināšu, ka līdz 2009. gadam bija Bauskas rajona padome, kurai bija noteiktas reģionāla līmeņa funkcijas, bija 16 pagasti un viena pilsēta, kurai savukārt bija savas funkcijas. Tolaik katram pagastam tāpat eksistēja sava attīstības programma, savs teritorijas plānojums, deputāti, budžets, līdzīgi arī Bauskas pilsētai. Rajona padomei bija lielie uzdevu-mi – darbojās vienotā izglītības pārvalde, būvvalde, sporta skola, sporta bāze, tāpat bija arī kultūras darba inspektors, kas koordinēja kultūras darbu rajonā. Tika pārraudzīts arī sabiedriskais transports. Tagad esam novadi, katram ir attīstības programma, izstrādājot savus ģerboņus, esam identificējušies, atzīts teritoriālplānojums, tālab aplami būtu apgalvot, ka speram soli rajona virzienā.
Ko sevī ietvers jaunais modelis, nav zināms. Ministrs šonedēļ izziņoja vien diskusijas sākumu, un prezentētā karte nav akmenī iecirsta. Kopējās sarunās tiks lemts par funkcijām. Ministrs J. Pūce apgalvoja, ka ir jāstiprina plānošanas reģioni, tāpēc būtu labi saprast, kādas būs reģionālās funkcijas un kas paliks vietējā līmenī. Mainot tikai robežas, pārmaiņu nebūs. Attālinot varu no cilvēkiem, pavērsies vairāk iespēju populistiem tikt pie teikšanas, kā tas tagad ir noticis Saeimā. Jo mazāka pašvaldība, jo tu esi tuvāk cilvēkiem un ir grūti nepildīt dotos solījumus.
Man personīgi liekas, ka, atrodot racionālus argumentus, var runāt par Rundāles un Bauskas apvienošanu. Vai tiešām – kā tagad jaunajā modelī piedāvā – Bauskas centrā
19 deputātiem būtu jālemj par Iecavu, Vecumniekiem, Valli un Kurmeni, kas ir tik tālu? Neesmu drošs, ka tas ir pareizais ceļš. Rundāles pašvaldība nedomā, ka tik vienkārši būtu jāatdod šī iespēja pašiem noteikt savu dzīvi.
Ekonomisti jau ir paziņojuši, ka automātiski no robežu grozīšanas nekāda ekonomika neuzlabosies. Vienīgais, ko var ietaupīt, ir deputātu algas. Vai tas atsver to, ka savā teritorijā nevari lemt par saviem resursiem? Neesmu drošs, vai vispār tas ir demokrātiski. Drīzāk es rosinātu stiprināt reģionālās funkcijas, kas nozīmētu arī naudas pārdali.

Zaudēsim identitāti un attīstību

AIVARS MAČEKS, Iecavas novada domes priekšsēdētājs:
– Ja Latvijas karte un pašvaldību teritorijas pēc reformas īstenošanas izskatīsies tā, kā mums to pašlaik prezentē, Iecavas novadā gaidāmas lielas pārmaiņas. Pirmkārt, reformas dēļ mēs zaudēsim savu identitāti. Otrkārt, ir tikai loģiski secināt, ka attīstība Iecavā apstāsies, jo lielākā daļa līdzekļu tiks novirzīti reģionālās nozīmes attīstības centra vajadzībām.
Pavisam nesen mēs pašvaldības sociālo tīklu kontos un mājaslapā apjautājām iedzīvotājus par to, kādam būtu jābūt Iecavas novadam pēc reformas īstenošanas. Aptaujā piedalījās 415 cilvēki, no kuriem vairāk nekā 80% uzskata, ka Iecavas novadam jāpaliek līdzšinējās administratīvajās robežās.
Pašlaik ir vēl daudz neatbildētu jautājumu. Satrauc tas, ka novadu apvienošanas gadījumā iedzīvotājiem varētu pasliktināties dažādu pakalpojumu pieejamība. Vai Iecavā saglabāsies pašlaik esošās iestādes (veselības centrs, Mūzikas un mākslas skola, sporta skola, sociālais dienests) un pakalpojumi? Vai mūsu iestāžu uzturēšana lielajā novadā būs ekonomiski izdevīga? Ņemot vērā, ka ikdiena lielai daļai iedzīvotāju vairāk saistās ar Rīgu, māc šaubas par to, ka iedzīvotāji pēkšņi mainīs savus paradumus un pakalpojumus, kuri vairs nebūs pieejami Iecavā, dosies saņemt uz Bausku.

Mērķis – cilvēku labklājība

Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs:
– Jaunā karte, kas tapusi Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM), gan Bauskas novadu, gan kaimiņus atgriež atpakaļ Bauskas rajona bijušajā teritorijā. Trešdien, tiekoties VARAM organizētajā sapulcē, kurā piedalījās ļoti daudz pašvaldību vadītāju, nevarēja saklausīt īstu pamatojumu pašvaldību reformai.
Ir svarīgi redzēt ekonomiski pamatotu reformu, kuras būtība ir cilvēks, kam ir iespējams saņemt viskvalitatīvākos pakalpojumus veselības aprūpē, sociālajā jomā un citus valsts un pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Atbalsts uzņēmējdarbībai, mērķtiecīga virzība uz to, lai rastos jaunas darba vietas, lai cilvēks vēlētos šeit strādāt, labi nopelnīt un dzīvot, lai teritorija, kura izveidosies, būtu ekonomiski spēcīga.
Lai rastos konkrēts risinājums, ir nepieciešama sadarbība un arī izskaidrojums, kāpēc reforma vispār ir vajadzīga. Pašlaik ir tikai sākums diskusijai. Kā teica ministrs Juris Pūce, tad reformas gaitā tiks apmeklētas visas novadu pašvaldības un izvērtēta situācija katrā.
Ikvienam no mums ir jāapzinās, kur mēs dzīvojam, ko darām, kā runājam. Tā ir atbildība par sevi, savu ģimeni, par savu novadu, pilsētu, valsti. Viens no svarīgākajiem faktoriem attīstībai ir izglītība, zināšanas un domās izlolota nākotne, ticība tam, ko darām un ko vēlamies sasniegt. Reformas gaitā jāsaredz skaidri nosprausts mērķis – cilvēku labklājība.

Mehāniska apvienošana

Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs:
– Esam iepazīstināti ar prezentāciju par iespējamo administratīvi teritoriālo iedalījumu, bet neko nezinām par izvērtējumu un pētījumiem, kas ir pamatā apgalvojumam par jaunveidojamo teritoriālo vienību izlīdzinātām attīstības iespējām un ekonomisko pašpietiekamību.
Pamatojumu un ieguvumus nesaprotu, kā arī uzskatu, ka tie mērķi, kuri pagaidām tiek minēti reformas pamatā, nav sasniedzami.
Nesaprotu, kā, mehāniski apvienojot bijušā Bauskas rajona pašvaldības, panākt to, lai, piemēram, Vecumnieku un Iecavas novada iedzīvotāji dotos darba meklējumos uz Bausku, nevis Rīgu, kur ir labāk apmaksāts darba tirgus piedāvājums, lai nodrošinātu šo minēto jaunizveidotās teritorijas ekonomisko uzrāvienu.
Tiek minēts, ka novadā jānodrošina kvalitatīva izglītība, arī profesionālā, samazinot pašvaldību savstarpējo norēķinu īpatsvaru izglītības procesa nodrošināšanā. Tiešām grūti saprast to mehānismu un iemeslus, kāpēc mūsu jauniešiem nedoties Rīgas virzienā, tādējādi, iespējams, uz visiem laikiem pametot arī jauno novadu, bet doties uz Bausku.
Nevarēs izpildīt arī galveno nosacījumu – attīstības jeb novada centra sasniedzamība no visas novada teritorijas. Aizkļūšanai no Vecumniekiem uz Bausku problēmas sagādā ceļi, sabiedriskais transports, ceļā pavadītais laiks.

Šonedēļ pašvaldību vadītājiem un medijiem tika prezentēts jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums, saskaņā ar kuru 2021. gadā Latvijā 119 novadu vietā varētu palikt 35. Spriežot pēc sanāksmē 10. aprīlī klātesošo pašvaldību vadītāju klusākām un skaļākām replikām, iebildumiem un komentāriem, īstenot to nebūs tik viegli, jo jautājumu un iebildumu ir vairāk nekā atbilžu.

Daži šo sākuma piedāvājumu nodēvēja par veco jauno novadu karti, jo vismaz divas trešdaļas jauno novadu iezīmēti bijušo rajonu robežās, piemēram, potenciālais Bauskas un kaimiņu novadi. Lielākas pārmaiņas skar Pierīgu, kā arī Ziemeļvidzemi, kur veidojas jauni novadi jaunās robežās. «Nekur tālu gan neesam tikuši, atgriezušies 30 gadu senā pagātnē,» piebilda Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

Pamats pārmaiņām
Pamatojot reformas nepieciešamību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce stāsta, ka, jau apstiprinot 2009. gadā īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, bijis skaidrs, ka tā nedarbosies. Tāpēc dots rīkojums izvērtēt to, un pēc četriem gadiem – 2013. gadā – tapis reformas izvērtējums, kurā ieteikts izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem un izstrādāt sistēmu, kā veicināt pašvaldību apvienošanos. Toreiz gan tālāku virzību šis izvērtējums neguva, taču nu kļuvis par pamatu jaunai reformai, kura saskaņā ar ministra plāniem jāīsteno līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.

Kā reformas mērķus J. Pūce savā prezentācijā min vēlmi uzlabot pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, izveidot vienlīdzīgu un ilgtspējīgu pašvaldību darbības sistēmu, reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus ar to lauku teritorijām, sasaistot vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un jaunu darbavietu radīšanai.

Jāspēj nodrošināt visas funkcijas
Atšķirība starp Latvijas mazāko pašvaldību un lielāko novadu, pēc reformas īstenotāju aprēķiniem, esot tuvu pie simts reizēm. «Ir loģiski, ka šādām atšķirīgām vienībām nav iespējams paredzēt vienādas funkcijas. Puse novadu pašvaldību spēj īstenot visas tai likumā noteiktās funkcijas. Tikai puse novadu atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. 57 no 119 novadiem uz vietas darbu (tajā skaitā privātajā sektorā) var atrast vairāk nekā 40% darbspējīgo iedzīvotāju. Astoņos novados nav nevienas vidusskolas, divos – vidusskola ir, taču tajā vidusskolas posmā nav neviena audzēkņa. Ir skaidrs, ka darba vietu vairāk ir novados, kas ir attīstības centri. Mūsu piedāvātajā modelī pašvaldība veidojas ap lielāku pilsētu vai attīstības centru. Tikai tādā veidā mēs redzam iespēju izveidot optimālu pašvaldību pakalpojumu tīklu, kurā tiek nodrošināts optimāls rezultāts, sasniegts labs pakalpojums par samērīgām izmaksām,» sacīja J. Pūce.

Īstenojot šo reformu, pašvaldības autonomās funkcijas netiek pārskatītas. Tās būs tādas, kādas ir, un nākotnē saglabāsies. Līdz ar to, pēc ministra domām, nozīmīgs ir jautājums, cik novadā ir cilvēku – nodokļu maksātāju, kas dzīvo šīs pašvaldības teritorijā un finansē šo pakalpojumu nodrošināšanu, neizslēdzot arī to, ka kaut kādi finanšu palīdzības instrumenti valstī turpina pastāvēt, jo nekad nebūs pilnīgi vienādi ienākumi visās pašvaldībās.

Trūkst pamatotu argumentu
Pašvaldību vadītāji gan iebilda, ka dažādos pētījumos figurējot atšķirīgi skaitļi gan par iedzīvotāju skaitu, gan dažādiem finanšu rādītājiem, līdz ar to nav skaidrs, kam ticēt un cik pamatoti ir uzrādītie aprēķini. Novadu mēri uzsver, ka, prezentējot jauno novadu karti, nav izskanējuši argumentēti pamatojumi, kāpēc šī reforma vajadzīga, pēc kādiem kritērijiem vērtēta jauno novadu izveide un kādi būs instrumenti jauno novadu ekonomiskajai izaugsmei.

Ministrs iebilda, ka kritēriji ir un tie ir ietverti ministrijas sagatavotajā ziņojumā, kas tieši prezentācijas dienā bija nosūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai saskaņošanai. Tās vadītājs Gints Kaminskis gan atzina, ka neko tādu pagaidām nav saņēmis, taču, ja saņems, tad tas būs viens no aktuālajiem apspriežamajiem jautājumiem.

Vairāki punkti, vadoties pēc kuriem veidota jaunā novadu karte, bija iekļauti arī ministrijas sagatavotajos izdales materiālos. Un tie ir: novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu; novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina likumā noteikto autonomo funkciju izpildi; novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Vispirms jāsakārto ceļi un jānodrošina satiksme
Satiksme un ceļi bija viens no plašākas diskusijas iemesliem. Kā var veidot jaunu lielu novadu, ja līdz centram ved tikpat kā neizbraucams ceļš vai nevar tur nokļūt ar satiksmes autobusu? Reformu ir jēga īstenot, ja tas notiek ciešā sadarbībā ar pasažieru pārvadājumu un ceļu tīkla sakārtošanu, uzskata pašvaldību vadītāji.

Runājot par sabiedrisko transportu, J. Pūce sacīja, ka šajā jautājumā cieši sadarbojas ar plānošana reģioniem un Autotransporta direkciju. Taču vispirms jābūt skaidrībai, kur tad būs šie novadu centri, kuri būs aktuālie virzieni. Atbildot uz jautājumu par ceļiem, ministrs sacīja: «Nesolīšu un nemelošu, ka divos gados var konstruēt programmu, kurā no katra pagasta līdz novada centram ir sakārtots ceļš. Tas ir naudas jautājums. Svarīgi, kā mēs uz to virzāmies. Esam runājuši ar finanšu ministru un Ministru prezidentu, ka vajadzīga programma, kas vērsta uz ceļu sakārtošanu kā daļu no šīs reformas. Lai to īstenotu, mums jautājums par šo ceļu sakārtošanu jāiekļauj nākamo trīs gadu valsts budžetā, un lēmums par to būs šī gada augustā,» tā J. Pūce.

Vērtējums atšķiras
Jautāts, kāds ieguvums no šīs reformas būs iedzīvotājiem, politiķis sacīja: «Viss atkarīgs no tā, kā tiek novērtēta pašreizējā situācija. Pieļauju, ka ir cilvēki, kuri saka, ka viss ir kārtībā. Mūsu vērtējums atšķiras. Starp pašreizējām pašvaldībām un to piedāvātajiem pakalpojumiem ir liela atšķirība. To nosaka pieejamo resursu apjoms. Skaidrs, ka pašvaldībā, kurā ir 1000 vai 3000 iedzīvotāju, iespējas ir ļoti atšķirīgas piesaistīt resursus savai darbībai, lai īstenotu prioritātes. Tas ir objektīvi. Vai apmierinoši? Manā izpratnē – nē! Vai Latvijas iedzīvotāji ar to ir apmierināti? Kā nu kurš. Skaidrs, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti saņemt labākus pakalpojumus. Mūsu deklarēšanās sistēma lieliski parāda, ka cilvēki vairāk izvēlas tos novadus, kur ir prāvāki pabalsti, kur var ātrāk saņemt labākas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu pašvaldības nevis pozitīvā ziņā savā starpā konkurē par ekonomiskās attīstības iespējām savā teritorijā, bet sacenšas par to, kura piedāvās lielāku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vai kā vēl gudrāk ievilināt savā skolā kaimiņu novada bērnus.»

Sarunas turpināsies līdz rudenim
Ministrs J. Pūce sola no 15. maija līdz septembrim doties uz visiem novadiem, lai tiktos ar domju deputātiem un iedzīvotājiem, uzklausītu viņu viedokli, kā arī argumentētu, kāpēc tiek piedāvātas tieši šādas teritorijas. Pašvaldību vadītāji interesējās, vai novados veikto iedzīvotāju aptauju un referendumu rezultāti šajās sarunās tiks ņemti vērā. Ministrs uz šo jautājumu atbildēja visai izvairīgi, vien apliecinot, ka viņu interesē, lai reformas gaitā tiktu ņemtas vērā visu iedzīvotāju, nevis atsevišķu grupu intereses.

Pašvaldību vadītāji interesējās, cik liela ir iespēja šajā sākotnējā kartē viest kādas pārmaiņas. Juris Pūce sacīja, ka nekas nav kā akmenī iecirsts un korekcijas ir iespējamas, tomēr kopīgo pieeju reformas īstenotāji centīsies saglabāt, saprotot, ka lēmumu pieņemšanā nav iesaistīta tikai ministrija, un galalēmumu par šo lietu pieņems Saeima.

Septembrī un oktobrī plānots apkopot apspriešanu rezultātus un uz tā bāzes sagatavot ministrijas piedāvājumu jaunam administratīvi teritoriālā iedalījuma likumam, ko iesniegt izskatīšanai valdībā un pēc tam Saeimā, kur to vajadzētu apstiprināt līdz 2020. gada jūlijam, lai likums būtu pieņemts gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

FAKTS

Izvērtējot statistikas informāciju par 2018. gadu, konstatēts, ka virkne novadu neatbilst kritērijiem, kādiem jābūt novadiem saskaņā ar 2009. gadā apstiprināto administratīvi teritoriālo iedalījumu likumu:
39 novadu teritorijā ir mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju,
astoņos novados nav vidusskolas,
diviem novadiem nav ģeogrāfiski vienotas teritorijas,
divās republikas pilsētās ir mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

Avots: VARAM sagatavotie prezentācijas materiāli.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunie novadi veco rajonu robežās

Kategorijas