Ulmaņlaikus atceras kā zelta laikmetu

2019. gada 12. aprīlis 00:00

917

90 gadu jubileja īslīcietim Arvīdam Pumpuram.

Rīt, 13. aprīlī, dzimšanas dienu svinēs Arvīds Pumpurs Bauskas novada Īslīces pagastā. Sieva Ausma jubilāru raksturo kā ļoti strādīgu un labestīgu cilvēku, kuram darbs un ģimene vienmēr ir pirmajā vietā. «Šo ģimeni pazīstu daudzus gadus. Mums izveidojusies tīri laba sadarbība. Arvīds ir brīnišķīgs, pretimnākošs cilvēks, kārtīgs vīrs ar spēcīgu mugurkaulu un raksturu,» pauž zemnieks Andris Buķelis.

Kalpa zēna vasaras
Jubilārs savus jaunības gadus salīdzina ar Jāņa Akuratera stāstu «Kalpa zēna vasara». Grāmatā vēstīts par kalpa zēna vasaras piedzīvojumiem, strādājot laukos un sapņojot par laiku, kad smagie darbi būs aiz muguras. Ar šādu vīziju lasāmvielas galvenais varonis pacieš visus nogurdinošos pienākumus un tikai vēlāk saprot, ka šī vasara skaistajā Latvijas dabā patiesībā bijis viņa jaunības ziedu laiks. Līdzīgās domās kavējas arī Arvīds: «Viss gaisā virmuļoja, daba tolaik bija skaistāka... Ko redzam tagad? Lielākoties kviešu un rapšu laukus, aizaugušus grāvjus. Ulmaņlaikus atceros kā savas dzīves skaistāko posmu. Esmu bijis kalpa zēns, savu māju man bērnībā nebija.» Dzīves pirmie gadi tika pavadīti Bauskas novada Īslīces pagasta Pastališķu ciemā.

Nekāda vieglā bērnība īslīcietim nav bijusi, nācies tikt pāri dzīves piespēlētiem sarežģījumiem. Uzaudzis kopā ar četrus gadus vecāko māsu Mirdzu. Viņa dzīvo turpat netālu – Ādžūnos. Jubilārs pabeidzis Īslīces septiņgadīgo skolu. «Vācu laikā divas klases «sabira» vienā, ienāca zaldāti, nu un varat iedomāties paši, kāda bija mācīšanās,» teic jubilārs.

No 1950. gada trīs gadi pavadīti armijā. Pirmā darbavieta bijusi 1947. gadā Īslīces pienotavā, veicot palīgstrādnieka pienākumus un strādājot par šoferi. Visi aktīvie jaunības gadi pavadīti kolhozā. Grūtāk gājis, kad saslimis tēvs, tad nācies strādāt vēl smagāk. Nav bijis laika domāt par to, kur izglītoties, prātā bijis tikai darbs un iespējas kaut ko nopelnīt. «Ko tur varēja gribēt! Nebija laika un iespēju pa gaisu «grābstīties». Ulmaņlaikus gan mēs vairs nepiedzīvosim. Toreiz apkārtne bija skaistāka, cilvēki – strādīgāki. Tagad bieži vien esam šokēti par to, ka jaunieši neko nevēlas darīt un nezina patiesās dzīves vērtības,» viedokli pauž Arvīds.

Aizrauj tehnika
Jubilārs ar sievu Ausmu iepazinies darbavietā kolhozā. Abi laimīgi precējušies jau vairāk nekā 60 gadu. Izaudzinājuši divus bērnus, trīs mazbērnus un sagaidījuši piecus mazmazbērnus. Vecākais dēls Andris dzīvo Švirkalē, jaunākais – Jānis – ir elektriķis.

Agrāk īslīcietis aizrāvies ar grāmatu lasīšanu. Visvairāk patikuši latviešu rakstnieku, piemēram, Viļa Plūdoņa, Jāņa Poruka un Annas Brigaderes, darbi. «Kara laikā bijām aizbēguši no šejienes, kādu laiciņu dzīvojām pie citiem saimniekiem. Viņu vecā klēts bija pilna ar iespieddarbiem. Un ko es darīju? Pa kluso lasīju! Grāmatas bija brīnišķīgas. Skolas laikā sportošanai un citām nodarbēm nebija laika, jo daudz strādāju. No mazām dienām braucu ar traktoru, tehnika mani vienmēr interesējusi. Arī tagad, ja kaut kur jādodas, braucu ar mašīnu. Man nepatīk tramdīt citus, ja pats varu tikt galā,» atzīst Arvīds.

Apaļā jubileja tiks svinēta bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu un kaimiņu pulkā Īslīces pagasta Bērzu ciemā jautrā, patīkamā un ģimeniskā gaisotnē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ulmaņlaikus atceras kā zelta laikmetu

Kategorijas