Bauskas novada mācības materiālus sagatavojuši dažādu jomu speciālisti

Senatnes
pētniecība ir nebeidzams process – viss nekad nebūs izpētīts un
izzināts. Laiku pa laikam tiek atklāti jauni, interesanti fakti. Bauskas
novada vēstures skolotāji kopā ar speciālistiem un aktīvistiem ir
radījuši materiālu, kas palīdz izzināt apkaimes vēsturi.
Bauskas
novada pašvaldības mājaslapā, sadaļā «Sabiedrība/Izglītība», ir nodaļa
«Bauskas novada vēsture». Savulaik radītais un izpētītais nav nogūlis
kāda speciālista atvilktnē vai kolekcijas plauktā – tas ir plaši
pieejams, un to var izmantot ikviens, kurš vēlas mācīt vai izzināt
novada vēsturi. Autori cer, ka Bauskas novada mācības materiālus
pilnvērtīgi apgūs izglītības iestādēs.
Novada
mācība Latvijā nav unikāls jaunums. Biedrības «Bauskas vecpilsēta»
vadītāja Ieva Bronko-Pastore atceras, kā savulaik ekskursijā Kuldīgā
iepazinuši šādu mācību priekšmetu, kas skolā bijis kā fakultatīvā
nodarbība. Alsungas novadā sagatavota pat grāmata novada mācības
priekšmeta apguvei. Fakultatīvās stundas par savu apkaimi ir arī
Latgales pusē.
Bauskas novada pedagoģes Vija Cerusa un Daiga
Telnere stāsta, ka aicinājums uz aktīvāku darbību nācis no vēsturnieka,
tagad Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciālista Raita Ābelnieka. Viņš
izvadājis Bauskas novada vēstures skolotājus pa Bausku, parādot, kā šādā
ekskursijā var apgūt novada mācību.
«Viena no iniciatīvām
savulaik bija par dzimtu vēsturi rakstītie «Ozolu stāsti». Šogad tēma
noteikti būtu Brīvības cīņas mūsu novadā pirms simt gadiem. Bauskā ir
vairāki pieminekļi, pie kuriem ir vērts uzkavēties, ir arī jaunās stēlas
ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem,» stāsta R. Ābelnieks. Viņš
uzsver, ka seno laiku vēstures mācīšanu var apvienot ar ekskursiju
Mežotnes pilskalnā, viduslaikus var izzināt Bauskas pilī, jaunāku
periodu – gan Rundāles pilī, gan pie novada pieminekļiem. «Savulaik
izdevās panākt, ka mūsu skolēniem izzinošas ekskursijas muzejos ir bez
maksas. To vajag izmantot,» uzsver R. Ābelnieks.
Tomēr
nepietiek ar aicinājumu vien, ir vajadzīgs cilvēks, kurš spēj aizraut,
un tāda ir Bauskas sākumskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Vija Cerusa. Viņa jau pirms pieciem gadiem vākusi vēsturiski metodisko
materiālu par Bauskas novada literātiem. Pirms diviem gadiem nāca
iniciatīva skolēniem rakstīt «Ozolu stāstus» par savu ģimeņu vēsturi, un
kļuva aizvien vairāk jūtams, ka novada mācība ir nepieciešama.
«Esmu
savas valodas un novada patriote. Bauskai piederu jau 54 gadus,» pauž
pedagoģe. Viņa pati gatavoja materiālus un iesaistīja arī citus
ekspertus. Gada laikā ļoti lielu darbu paveikusi Agnija Lesničenoka,
bijusī Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciāliste. Viņa ir sagatavojusi
vēsturisku skatījumu uz Bauskas novadu. Materiālus par vizuālās mākslas
meistariem izveidojusi Inga Krolle no biedrības «Meistars Gothards»,
par folkloru un tautasdziesmām – Daina Ārmane.
Informāciju par
tautastērpiem un amatniecību apkopojusi tautas lietišķās mākslas
studijas «Bauska» vadītāja Sanita Behmane-Baibakova. «Pedagogi, nākot
pie mums, parasti nosauc konkrētu tēmu, par ko vēlas uzzināt vairāk, –
vai nu tie ir rokdarbi, tērpi, vai darbarīki. Stāstījums katru reizi var
būt citādāks,» uzsver Sanita. Viņa atzīst, ka ir arī daudz pārsteigumu,
piemēram, konkrēta Bauskas novada tautastērpa nav, un pašlaik notiek
diskusijas par autentiskumu un to, kas īsti kuram novadam pieder. Arī
par to iznāk stāstīt. Ir daudz uzskates materiālu, kas atklāj – kā
kādreiz cilvēki dzīvoja, kā attīstījās amati. «Mūsu studija veidota
amatu saglabāšanai – nevis tikai aust galdautus un brunčus, bet arī
saglabāt amata prasmes. Kultūras kanonā tagad ir iekļauta knipelēšana,
un arī šīs prasmes mēs varam parādīt skolēniem,» stāsta S.
Behmane-Baibakova.
Bauskas
Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa vērtē, ka jau
tagad var saskatīt paveiktā pirmos augļus – pagājušajā gadā bibliotēkā
bijušas 11 nodarbības saistībā ar novada vēstures izzināšanu. Bibliotēka
piedāvā 30 mācību stundas.
«Pagājis gads, kopš tam esam
pievērsušies, ieinteresēti ir gan bērni, gan pedagogi. Nodarbībās ir
daudz atklājumu, piemēram, uzzinot, ka dzīvo blakus vēsturisku notikumu
vietai,» stāsta L. Ozoliņa. Viņa informēja, ka skolēni ierodas uz
stundām bibliotēkā, darbinieki brauc arī ciemos – bijuši Codes un
Vecsaules pamatskolā. Reizi gadā bibliotēku apmeklē Iecavas vidusskolas
audzēkņi, jo krājumā ir daudz senu fotogrāfiju par Iecavas novadu.
«Veidojam jaunus materiālus. Nesen tapa «Kas tu esi, Bauska?», kur pēc
stāstījuma var pastaigāties pa Bauskas ielām un pazīt minētās vietas. Ir
prezentācija «Kas ir varonība?» par Vili Olavu-Pluti un Krišjāni Berķi,
plānojam vēl divus materiālus sadarbībā ar pedagogiem,» atklāj
speciāliste. Viņasprāt, tieši novada mācības veidotāju kopdarbs
aktivizējis izglītības iestāžu un skolēnu interesi.
Vēsturi
sāk mācīt 6. klasē, tad arī tiek veidota pasaules un novada vēstures
sasaiste. «Cenšamies apmeklēt pieminekļus īpašos atceres datumos.
Sadarbojamies ar bibliotekāri Laimdotu Ozoliņu – viņai ir senās Bauskas
fotogrāfijas. Ja iespējams, dodamies uz muzejiem,» stāsta Bauskas Valsts
ģimnāzijas vēstures skolotāja Daiga Telnere. Viņa atzīst, ka novada
mācībā lieliski noder Aigara Urtāna un Raita Ābelnieka grāmata «Bauska –
pilsēta, kur satiekas». Pedagoģei piekrīt daudzi skolotāji un
speciālisti – šis izdevums lieliski palīdz izzināt novada vēsturi.
Speciālisti
skaidro, ka novada mācība ir ne tikai atsevišķs mācību priekšmets, bet
arī daudzi pasākumi. R. Ābelnieks uzskata, ka šogad vērts veltīt
uzmanību Brīvības cīņu simtgadei, atskatoties uz notikumiem Bauskā. L.
Ozoliņa aprīlī, Bibliotēku nedēļā, Bauskas kultūras centrā plāno
Brīvības cīņu simtgadei veltītu sarīkojumu. Arī šādi tiek strādāts,
veidojot novadpētniecības pasākumus jauniešiem.
Viena no
centīgākajām šajā jomā ir V. Cerusa. Viņa regulāri organizē novada
literātiem un dzejniekiem veltītus sarīkojumus. Liela uzmanība pievērsta
novada iedzīvotāju dzimtu saknēm. Plānots stāstnieku konkurss par kādu
dzimtas relikviju, vēstījumu ierakstus atstājot nākamajām paaudzēm.
Pamazām
Bauskas novada mācība gūst skaidrākas aprises. Pašlaik šos materiālus
var izmantot latviešu valodas un literatūras, vēstures, mājturības un
klases stundās. «Tas ir papildu darbs. Ekskursija parasti ilgst vismaz
divas mācību stundas, un ir jāpārkārto stundu saraksts. Tomēr tas ir
izdarāms,» teic R. Ābelnieks. Pašlaik šī iniciatīva gulstas uz pedagogu
pleciem. «Viss atkarīgs no skolas vadības un pedagogu entuziasma,»
atzīst V. Cerusa, reizē gan apliecinot, ka aktivitāte aug. Pašlaik šo
materiālu skolotāji gluži vienkārši iekļauj savās stundās, bet,
iespējams, ka tā varētu būt arī fakultatīvā nodarbība vai pulciņš.
Mācību
materiāla sagatavošanā iesaistījusies arī Bauskas novada izglītības
nodaļa. Tās vadītāja Māra Bauvare stāsta, ka latviešu valodas un
literatūras, kā arī vēstures skolotāji ir izveidojuši plānu, kā izmantot
novada mācību savās stundās. Iecerēts katru gadu to nedaudz mainīt,
ņemot vērā novadnieku jubilejas un īpašus vēstures datumus. Bauskas
novada mācības apguves efektivitāte ir atkarīga no pedagogiem un skolas
vadības atbalsta.
Bauskas novada mācība
Kopējā programmā pašlaik izstrādāti seši virzieni, ko sagatavojuši speciālisti:
•
Bauskas novada personības, kultūra, sports, izglītība un mūzika –
Laimdota Ozoliņa, Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe;
• Ieskats Bauskas vēsturē – Agnija Lesničenoka, bijusī Bauskas muzeja vēstures nodaļas speciāliste;
•
Zemgaļu tautastērps, amatniecība Bauskas novadā – Sanita
Behmane-Baibakova, tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vadītāja;
• Vizuālās mākslas meistari Bauskas novadā – Inga Krolle, biedrības «Meistars Gothards» pārstāve;
• Bauskas novada literāti – Vija Cerusa, Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe.
Programmas
un metodiskie materiāli ievietoti Bauskas novada pašvaldības mājaslapā.
Ir iespējamas konsultācijas pie ekspertiem Bauskas Centrālajā
bibliotēkā, Bauskas muzejā, tautas lietišķās mākslas studijā un biedrībā
«Meistars Gothards». Sadarbības partneris ir Bauskas tūrisma
informācijas centrs.
Novada mācībā plānoti šādi darbības veidi:
konkursi, tikšanās ar novada ļaudīm, pārgājieni, mācību ekskursijas,
pētījumi, projekta darbi, zinātniski pētnieciskie darbi par dzimtu,
ģimenes un novada tradīcijām, māju un vietu stāsti, vietvārdu
izzināšana, vēsturisku liecību izpēte, piemiņas vietu sakopšana un
izveide.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»