Atklāsmes par ES nākotni

2019. gada 9. aprīlis 00:00

Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu» pētījums – 2019. Nobeigums, sākums laikrakstā
5., 12., 19. un 26. martā.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas šogad Latvijā notiks 25. maijā, EP birojs Latvijā veicis «Vēlētāju gaidu» pētījumu. Padziļinātās intervijās 35 pilsētās un novados ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem noskaidrotas «vēlētāju gaidas» Latvijas iedzīvotājiem svarīgās jomās, vairums no tām attiecas arī uz EP politiku. Par pētījumu plaši esam iepriekš informējuši. Noslēgumā – par to, cik svarīgi ir doties uz EP vēlēšanām, un ceļavārdi deputātu kandidātiem no Latvijas.

«Ja neiesi vēlēt, tas notiks!»
Uz jautājumu «Ja kaimiņš, radinieks vai kolēģis, kurš nepiedalās vēlēšanās, jums vaicātu – kāpēc vispār iet balsot – ko jūs viņam teiktu?» saņemtajās atbildēs bieži norādīts uz vēlēšanām kā pilsoņa pienākumu. Tāpat respondenti tās raksturo kā iespēju paust viedokli un veidot nākotni. Minēts, ka arī vienai balsij ir svars, savukārt nebalsojot nav tiesību «čīkstēt» par politiku vai pārmaiņu trūkumu. Atsevišķās intervijās minēts, ka zema vēlēšanu aktivitāte rada risku tikt ievēlētiem kandidātiem, kas nestrādās ES un Latvijas interesēs. Kopumā var secināt, ka vairums aptaujāto atzīst – piedalīšanās vēlēšanās ir nozīmīga demokrātijas komponente. Turklāt aptaujāto argumentos pavīd arī mudinājumi atcerēties PSRS laiku vēlēšanu sistēmu un tomēr novērtēt demokrātiskās vērtības.

Kāda tūrisma jomā strādājoša jauniete apstiprinājusi, ka vienmēr piedalās vēlēšanās. Viņa uzskata, ka Latvijā daudz cilvēku netic, ka ir vērts balsot un ka tas kaut ko dod, lai gan pati uzskata, ka īstenībā katra balss maina rezultātu. Jauniete izteikusi pamudinājumu visiem vēlētājiem: «Saņemies un ej! Vienīgais attaisnojums varētu būt kāzas vai bēres.» Savukārt gados jauns vides speciālists no Rīgas atklājis, ka iepriekš balsojis un tagad balsos EP vēlēšanās, un uzskata, ka zemā aktivitāte vēlēšanās saistīta ar to, ka vēlētāji nejūt savas balss ietekmi. Lūk, kā viņš uzrunā EP vēlētājus: «Iztēlojies, ko negribi no parlamenta! Ja neiesi vēlēt, tas notiks!» Jaunietis no Vidzemes, kurš nebalsoja iepriekšējās EP vēlēšanās, bet plāno piedalīties šajās, argumentē savas attieksmes maiņu: «Nebalsojot tu atstāj savu labklājību kāda cita rokās.»

Zaudēta uzticība, skandāli politikā
Respondentiem tika vaicāts, kāpēc, viņuprāt, Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir diezgan zema vēlētāju aktivitāte. Daudzās atbildēs bieži minētie iemesli ir: neticība, ka kaut kas mainīsies; neredz EP deputātu darba jēgu; atmetuši cerību, ka var būt labāk; viss ir pilnīgi vienalga; uzskata, ka balsij nav nozīmes; cerība ir mirusi, jo politiķi nepilda solījumus. Piemēram, seniors no Zemgales to raksturojis šādi: «Zaudēta uzticība, skandāli politikā.»

Netrūka arī iebildumu par neērtībām un neskaidrību balsošanas kārtībā, kā arī par elektroniskās balsošanas trūkumu.

Kā iemesls zemai aktivitātei balsošanā vēl minēts, ka daudzi vēlētāji ir emigrējuši, bet ārzemēs jāmēro tāls ceļš līdz iecirknim, kā arī to, ka Latvijas laukos vairs nav vēlētāju. Savukārt citi pauduši neziņu par to, kādi ir pozitīvie un redzamie ieguvumi no Latvijas EP deputātiem, viņu lēmumiem un EP lēmumiem kopumā mūsu valstij, un atzinuši, ka EP ir tāls un nesasniedzams. Kā iemesli minēta arī pasivitāte, zems izglītības līmenis un nabadzība, kas liek domāt par izdzīvošanu; nav piederības izjūtas ES; ģimenē neieaudzina pienākumu vēlēt, un maijā siltajās brīvdienās ir jābrauc uz laukiem un jārušinās dārzā, nevis jādomā par vēlēšanām.

Analizējot pētījumā iegūtos viedokļus, EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele atzīst – tomēr patīkami pārsteidzis, ka arvien samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri nezina, ko dara Eiropas Parlaments. Viņa arī secināja, ka jautājumā par to, ko cilvēki domā par savas balss jēgu, vēl daudz darāmā, lai rastu izpratni sabiedrībā, ka vēlētāja loma demokrātijā izpaužas kā nepārtraukts ilgtermiņa process un ka cilvēki balso sevis dēļ. Tas nozīmē – ne jau no tā, ka nobalsošu, nākamajā dienā sāksies «leiputrija». Tā nav loterija, bet pastāvīga iesaistīšanās – balsošana vēlēšanās, kā arī sekošana deputātu un parlamenta paveiktajam pēc tam.

«Mazs cinītis gāž lielu vezumu»
Atbildot uz jautājumu «Kādus ceļavārdus jūs vēlētos teikt EP deputātu kandidātiem no Latvijas?», biežāk minētie vēlējumi saistīti ar to, lai domā par valsts un/vai ES ekonomikas attīstību. Tāpat izskanējuši veiksmes, drosmes, godīguma, izturības, cilvēcīguma vēlējumi. Aptaujātie mudinājuši deputātu kandidātus Briselē neattālināties no Latvijas realitātes un strādāt tā, lai taptu sadzirdēti; ieklausīties vēlētājos; veicināt vienotību Eiropā, kā arī atgādināts, ka «mazs cinītis gāž lielu vezumu».

Respondenti aicinājuši eiroparlamentāriešus paturēt prātā, ka Latvija ir līdzvērtīga ES dalībniece. Runājot par Latvijas interesēm, atsevišķi aptaujātie savu domu paplašinājuši ar šādiem izteikumiem: «stingru mugurkaulu», nevar domāt tikai par iespēju iegūt labi apmaksātu darbu, jāaizstāv Latvijas sabiedrības, nevis lielo korporāciju intereses, jāapzinās savas saknes, jāparāda sevi no labākās puses, nedrīkst aizmirst atbildības augsto vērti.

Vairāk ieguvumu nekā problēmu
Sabiedriskās politikas centra «Providus» vadošā pētniece Iveta Kažoka, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā ES līmenī, Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu pētījumu – 2019» ir novērtējusi kā līdz šim pašu dziļāko ieskatu Latvijas vēlētāju viedoklī par Eiropas Parlamentu. Kopīgas tendences ar citos pētījumos atklāto ir tas, ka cilvēki saredz arvien vairāk ieguvumu no ES nekā problēmu. Lai gan respondenti neizrāda emocionālu pieķeršanos ES, tomēr saskata labumu Latvijai, esot tās sastāvā. Taču arī šajā pētījumā atklājas tā pati skumīgā aina, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, cilvēki maz tic, ka viņi spēj ietekmēt ES lēmumus, un neredz jēgu savai balsij vēlēšanās. Tas bieži vien arī ir iemesls, kāpēc iedzīvotāji neiet balsot. Diemžēl savā attieksmē pret iznākumu EP vēlēšanās vēl esam zemākajā galā starp citām ES valstīm.

Iveta Kažoka uzsver, ka pētījums atklājis arī Latvijas iedzīvotāju redzējuma specifiku, salīdzinot ar citām ES valstīm. Daudzi Latvijā vēl neatšķir, kas ir EP un kas – Latvijas valsts kompetence. Šeit cilvēkus vairāk interesē sociālie jautājumi, lai gan lielākoties tie ir katras dalībvalsts iekšējā lieta. Pētniece to pamatoja arī ar Eiropas Komisijas «Eirobarometra» pētījumā atklāto pērnā gada nogalē, salīdzinot atbildes no respondentiem Latvijā, Zviedrijā un Francijā. Piemēram, atbildēs uz jautājumu «Kas jums raksturotu ideālo variantu ES nākotnei?» šo trīs valstu iedzīvotāju izvirzītās prioritātes ir ļoti atšķirīgas. Latvijā 52% iedzīvotāju kā ideālu ES nākotnē redz tādu, kur visās dalībvalstīs būs vienlīdzīgas algas. Savukārt Zviedrijā 52% iedzīvotāju uzskata, ka ES jātiecas uz atjaunojamās enerģētikas lietošanu, bet Francijā dominējošā tēma ir dzimumu līdztiesība, uz ko norādījuši 45% respondentu.

Kāpēc 25. maijā jāiet uz Eiroparlamenta vēlēšanām balsot?

Attēls no eiropas-velesanas.eu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāsmes par ES nākotni

Kategorijas