Paļauties uz sajūtām un pašpārbaudi

2019. gada 9. aprīlis 00:00

Latvijā saslimšana ar dzemdes kakla vēzi tikpat bieža kā citviet Eiropā, tikai mūsu valstī ir augstāka mirstība.

Sievietēm pašām jābūt atbildīgām par savu veselību, atgādina ginekoloģe Karlīna Elksne un psihoterapeite Aina Poiša, kuras Slimību profilakses un kontroles centra veselības veicināšanas projektā tiekas ar dažāda vecuma sievietēm pašvaldībās visā Latvijā. Speciālistes atgādina, ka sieviešu pienākums ir regulāri doties ne tikai pie ārsta, bet arī pašām veikt elementāras veselības pārbaudes un novērot izmaiņas.

Nepārspīlēt ar higiēnu
K. Elksne atzīst, ka ginekoloģiskas saslimšanas ir saistītas ar slikto jeb patogēno baktēriju savairošanos makstī, bieži vien veicinošs faktors ir pārmērīga un nepareiza higiēna. «Maksts ir tieši tāds pats orgāns kā jebkurš cits, bet tai ir divas īpatnības. Tā ir savienota ar ārējo vidi, kas nav sterila. Piemēram, sirdij jābūt sterilai; tiklīdz tā nav, ir smagas veselības problēmas. Taču makstī dzīvo miljoniem labo baktēriju. Ja tās tiek prom, savairojas sliktās baktērijas, un to biežāk izraisītās sekas ir saslimšana ar tā saucamo piena sēni,» stāsta daktere. «Latviešu sievietes ir pārcentīgas – pārāk rūpējas par savu higiēnu. Protams, tas nav stāsts par menstruāciju laiku. Dzimumorgānu apvidu nav nepieciešams mazgāt biežāk kā reizi dienā. Jāizvēlas saudzīgas mazgāšanās metodes. Vislabāk – ar parastu, tīru ūdeni, papildus var lietot speciālās ziepes intīmajai higiēnai. Taču nevajag izmantot antibakteriālās ziepes vai dušas želeju. Tā atbrīvosim vietu sliktajām baktērijām.»

Vīriešu anatomija ir pateicīgāka, lai izvairītos no dažādu baktēriju nonākšanas dzimumorgānos. «Sievietēm starp taisno zarnu un dzimumorgāniem ir pāris centimetru. No zarnām ātri vien var pārnesties nevēlamas baktērijas. Baktērijas zarnās un dzimumorgānu iekšienē ir tik dažādas kā kareivji pretējās frontes pusēs,» uzsver speciāliste. Viņa papildina: «Ne vienmēr šādos gadījumos ir nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, taču, ja tās tiek lietotas, pēc tam ieteicams labo baktēriju kapsulu kurss – līdzīgi kā pēc antibiotiku lietošanas zarnu mikrofloras atjaunošanai, lai veicinātu labu mikrofloru mak-stī.» Viņa arī piebilst, ka infekciju rašanās riska dēļ ginekologi ļoti iebilst pret stringu apakšveļu: «Baktērijām tik viegli pārceļot pa striķīti.»

Ar vai bez uzaicinājuma
Starp maksti un dzemdi ir dzemdes kakls. Tā izmeklēšanai un analīzēm, veicot dzemdes kakla vēža skrīningu, jau daudzus gadus sievietēm vecumā no 25 līdz 72 gadiem ik pa trim gadiem sūta vēstules, aicinot apmeklēt ārstu un pārbaudīties. Dažreiz sievietes jautā: «Kāpēc man nesūta?» Biežākais iemesls – sieviete nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Otrs iemesls – bieži vien paciente pirms vēstules izsūtīšanas un saņemšanas bijusi pie ārsta un veikusi analīzes, un speciālists ievadījis rezultātus datubāzē.

Kāpēc citu audzēju konstatēšanai nav tādas skrīninga programmas? Kādēļ apzināti nemeklējam galvas audzēju, olnīcu vēzi, dzemdes vēzi, kas arī ir bieži? «Dzemdes kakla vēzim ir viegla diagnostika. Lai kāda metode varētu tikt paziņota par skrīningu (šajā gadījumā visas sievietes noteiktā vecumā), ir jāsakrīt vairākiem faktoriem. Galvas magnētiskā rezonanse izmaksā ap 100 eiro, tāpēc visus cilvēkus nav iespējams pārbaudīt. Analīzes onkocitoloģijā ir vienkāršas, lētas un nesāpīgas,» skaidro ārste.
«Metode ir tāda, it kā ar sausu zobu birsti pabraukātu gar ādu. Tā nav pārāk patīkama procedūra, jo gļotāda ir jutīgāka, bet nekādā ziņā nav kaitīga, nav lielas iejaukšanās. Laikus konstatējot šūnu izmaiņas, vēža stadijas, sievietes var glābt, un pēc tam valstij būs ekonomiskais ieguvums. Izglābtās sievietes paliek ekonomiskajā apritē, un valstij skrīninga veikšana atpelnās,» pārbaudes nepieciešamību pamato K. Elksne.

Latvijā saslimšana ar dzemdes kakla vēzi tiekot konstatēta tikpat bieži kā citviet Eiropā. Mūsu valstī ir augstāka mirstība, jo sievietes nepārbaudās, vēzis netiek atklāts laikus.

Bieži tiekot uzdots jautājums, kāpēc uz vēstules ir norādīts ārstu saraksts. «Tie nav ārsti, pie kuriem jādodas, tie ir ģeogrāfiski tuvākie. Ir arī sievietes, kuras sen nav gājušas pie ārsta – viņām var trūkt informācijas. Manā pieredzē ir stāsts, ka sieviete atzīstas – nav kādu laiku bijusi pie ginekologa. Jautāju – kad bijāt pēdējo reizi? Atbild – kad jaunākais dēls piedzima. Un cik viņam gadu? 42!»

Nekrist panikā
«Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss, infekcija. Tas nenotiek uzreiz. Šūnu pārmaiņas, kas pēc tam var regresēt onkoloģiskā procesā, ilgst gadiem, gadu desmitiem. Taču, ja tiek novērotas šūnu pārmaiņas, nevajag krist panikā – analīžu rādītājs CIN norāda tikai uz šūnu pārmaiņām, tā nav onkoloģija. Labi, ja laikus konstatē un ar ārstu izveido šūnu novērošanas plānu,» stāsta daktere. Ginekoloģe piebilst, ka sievietēm, kuras regulāri apmeklē ārstu un veic analīzes, CIN tiek veikts ik reizi.

K. Elksnes kolēģu praksē bijis gadījums, kad pārbaudē jau vizuāli redzams, ka sievietei ir ielaists dzemdes kakla vēzis. «Izrādījās, ka viņa pēc iepriekšējās vizītes pirms gada nebija piezvanījusi ārstam un paprasījusi analīžu rezultātus. Viņai teikts – ja ko atradīs, tad piezvanīs. Taču jāatceras viens – visi ir tikai cilvēki. Labāk pašām piezvanīt,» iesaka K. Elksne.
Daktere atgādina, ka dzemdes kakla vēzis ir labi ārstējams – ja laikus to atklāj un sāk ārstēšanu, iespēju esot daudz.

19. gadsimtā veikts pētījums par to, kas veicina divu atšķirīgu slimību – dzemdes kakla un dzemdes vēža – attīstību. Atklāts, ka prostitūtām un mūķenēm onkoloģiskās saslimšanas ir daudz biežāk. «Prostitūtām vairāk bija dzemdes kakla vēzis, bet mūķenēm – dzemdes vēzis. Tika secināts, ka pirmajām saslimšana ir no pārāk bieža seksa, bet otrajām – no pārāk reta. Taču onkoloģijai ir maz saistības ar seksa biežumu. Dzemdes kakla vēzi izraisa vīruss, bet dzemdes endometrija vēzi vīruss neizraisa. 19. gadsimtā par tādu vīrusu neviens neko nezināja. Vīrusu var iegūt seksuāli transmisīvā ceļā – jo vairāk partneru, jo lielāka iespēja inficēties, bet var pietikt arī ar vienu partneri, kuram ir «pagātne», lai inficētos. Vīrusu nevar just. Dzemdes vēzim ir saistība ar grūtniecību, dzemdībām un krūts barošanu,» skaidro K. Elksne.

Ginekoloģe apstiprina, ka dažādu saslimšanu iemesls var būt arī nesalaboti zobi. Tie ietekmē vairogdziedzeri un izraisa ginekoloģiskas saslimšanas.

Krūtis – pašu rokās
Ārste uzsver, ka sievietēm jāuzņemas savu krūšu pašpārbaude: «Tas jādara dienā, kad beidzas mēnešreizes, katru mēnesi. To vajag darīt pie spoguļa, vizuāli novērtējot krūtis. Tad sieviete varēs pati saprast, vai ir vizuālas pārmaiņas vai ne. Jāatceras, ka dabai netīk simetrija. Lai rezultāts būtu efektīvs un krūtis tiešām būtu pārbaudītas, tās jāiztausta dziļi un spēcīgi.»

K. Elksne uzsver, ka ginekologa veiktajai krūšu pārbaudei nevajadzētu pārāk uzticēties, šo laiku ārstam vajadzētu veltīt stāstījumam par pašpārbaudes nepieciešamību. «Ginekologs nevar fiksēt pārmaiņas, ja vizīte notiek pēc gada pārtraukuma. Ārsts varbūt atcerēsies seju, labākajā gadījumā vārdu, bet neatminēsies, kādas iepriekšējā reizē sievietei bija krūtis. Ārsta rokas ir tieši tādas pašas kā sievietei – tās nav rentgenstari. Dakteris, baidoties nodarīt sāpes, pārbaudi var veikt pārāk maigi. Turklāt ārsts katram pacientam var atvēlēt diezgan maz laika,» teic K. Elksne.

Krūtis pārbauda, paceļot vienu roku un aizliekot aiz galvas, vizuāli krūti sadalot četros kvadrantos un katru rūpīgi iztaustot. Jāiztausta arī paduses, virs un zem atslēgu kauliem. Izspaidot krūts galus, jāskatās, vai nav izdalījumu. Ja tādi ir, nepieciešama ārsta konsultācija, bet bieži tie var būt arī aizsērējumi.

Ginekoloģe aicina sievietes izzināt savas ģimenes vēsturi krūts vēža saslimšanā. «Visbiežāk krūts vēzis pārmantojas ar gēniem, pārsvarā no mātes puses, bet nav izslēgts, ka arī pa tēva līniju,» skaidro ginekoloģe.

Neļauties stereotipiem
Pasaules Veselības organizācija savās vadlīnijās minējusi, ka bērnus ar krūti vēlams barot līdz diviem gadiem un ilgāk. Taču bieži nākoties saskarties ar sabiedrības nosodošu reakciju, jo tiek uzskatīts – zīdīt līdz pusgadam ir normāli, bet pēc gada vecuma sasniegšanas gan ir laiks atmest zīdīšanu. Taču tas ir labi gan bērna, gan mātes veselībai. «Ja nākas saskarties ar šādu sabiedrības reakciju, vajadzētu pajautāt – vai jūs esat gudrāki par Pasaules Veselības organizāciju?» iesaka K. Elksne. Krūts barošana samazina gan dzemdes, gan krūts vēža risku. Cits stāsts ir par sievietēm, kurām nav iespēju bērnu barot ar krūti. «Bieži to izraisa psiholoģiski faktori, un sievietes padodas,» vērtē ginekoloģe.

Sabiedrībā joprojām ir stereotipi par to, kā jāizskatās mammai un bērnam, nereti šāda parādība vērojama arī jauno ģimeņu vidū. A. Poiša atceras, ka reiz grūtnieču nodarbībā kāda jaunā māmiņa pajautājusi, vai nezina, kur var nopirkt rozā ratiņus, jo esot iegādājusies tādas krāsas pavasara mēteli.

Bieži sievietēm nākoties sastapties arī ar speciālistu ieteikumu – tev tādas un tādas problēmas pāries, kad būsi dzemdējusi, vai – sekss ir galvenās zāles teju vai visām kaitēm. Grūtniecība ir hormonāls process, bet ne mehānisks, taču grūtniecību un dzemdības nevar ieteikt problēmu gadījumos, un jāatceras – ja vienai tā notika, tas nenozīmē, ka tieši tāpat būs pārējām.

A. Poiša uzsver, ka sievietēm jāmāk paļauties uz sevi, īpaši uz savu intuīciju, ja jāpieņem sev vai bērniem nozīmīgi lēmumi, un tas jāizdara dažu sekunžu laikā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Paļauties uz sajūtām un pašpārbaudi

Kategorijas