«Cielaviņa» paliek savā ligzdā

Vecumnieku novadā sāk izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Īstenojot Vecumnieku novada izglītības attīstības stratēģijas 2019. – 2023. gadam rīcības plānu, sākta mācību iestāžu tīkla sakārtošana. Jau šogad pārmaiņas skars Valles vidusskolu. Pēc reorganizācijas, kas jāveic līdz šī gada 31. jūlijam, izglītības iestādes jaunais statuss būs Valles pamatskola.
«Bauskas Dzīve» jau informējusi, ka Valles vidusskolā nepietiekamā skolēnu skaita dēļ trīs gadus nav nokomplektēta 10. klase un visu šo mācību gadu vispārējās vidējās izglītības programmu neapgūst neviens audzēknis. Pagājušajā mēnesī izvērtēta arī iespēja skolai pievienot Valles pirmsskolas izglītības iestādi «Cielaviņa», tomēr deputāti atzina, ka jautājums ir sasteigts, nav īsti izprotama šāda soļa lietderība. Pie iespējamās abu iestāžu apvienošanas plānots atgriezties pēc gada.
Iespējamie ieguvumi un riski
Lai realizētu stratēģijas rīcības plānu, kas tuvākajā periodā paredz reorganizēt Valles vidusskolu par pamatskolu, kā arī izvērtēt Valles pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» apvienošanas lietderību ar skolu, gada sākumā izveidota īpaša komisija. Tajā bija iekļauti gan domes administrācijas pārstāvji, gan deputāti un abu iestāžu vadītājas.
Ar speciālistu grupas veikto izpēti deputāti iepazinušies izglītības, kultūras un jaunatnes lietu, kā arī finanšu komitejas sēdē. Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals sniedza ziņojumu, viņš uzskaitīja iespējamos ieguvumus un riskus, aplēsto finanšu resursu ietaupījumu, kāds rastos, ja, reorganizējot vidusskolu, tai pievienotu «Cielaviņu».
Sagatavoto izvērtējumu deputāti uztvēra visai pretrunīgi, tāpēc izvērtās plašas diskusijas. Vairākiem apvienošana šķita pašsaprotama un pieņemama prakse, jo identisks modelis daudzus gadus darbojas gan Misā, gan Vecumniekos, kur skola un pirmsskola ir viena iestāde. Bija deputāti, kuri vēlējās iedziļināties katras iestādes specifikā un vajadzībās, uzzināt, kādas problēmas ir pašreizējo iestāžu darbībā un kāds racionāls ieguvums būs, skolu un «Cielaviņu» apvienojot. Daudziem svarīgi bija gūt pārliecību, ka pārmaiņu rezultātā necietīs ne bērni, ne izglītības kvalitāte.
J. Kovals atzīmēja, ka, veicot iestāžu apvienošanu, finansiālais ieguvums, sakārtojot funkcijas, būtu 3946 eiro gadā, savukārt neveidojot jaunas amata vietas, – 15 812 eiro. Uz pakalpojumiem varētu ietaupīt apmēram 1000 eiro gadā. Kā plusu viņš minēja arī kopīgu budžetu, kas sniegtu lielāku rīcības brīvību, un citus ieguvumus. Tika nosaukti arī riski: slodzes ierobežojums darbiniekiem un pedagogiem, resursu pārvirzīšana mācību procesa nodrošināšanai, direktora spēja vadīt un pārvaldīt apvienoto iestādi, emocionālais slogs, kolektīvu apvienošanas problēmas u. c. «Domē saņemta vēstule no «Cielaviņas» darbiniekiem un audzēkņu vecākiem, kurā paustas bažas par nepieciešamību reorganizēt pirmsskolas iestādi, taču pēc apvienošanas vajadzētu just tikai uzlabojumus,» sacīja J. Kovals.
Izvērtējums – lielā steigā
«Cielaviņas» vadītāja Rita Zvirbule atklāj, ka izvērtējums noticis lielā steigā, tāpēc ir daudz neskaidrību, piemēram, par amata pienākumiem pēc apvienošanas, par «Cielaviņas» audzēkņu grupiņas likteni Kurmenē u. c. Arī bērnu vecāki ir neziņā, jo neviens ar viņiem nav runājis un situāciju izklāstījis. «Komisijai vajadzētu vēl vismaz divus mēnešus strādāt, tikties arī ar iestāžu darbiniekiem un gaidāmās pārmaiņas profesionāli izskaidrot,» uzskata vadītāja.
Tam piekrīt arī darba grupas pārstāvis deputāts Mārtiņš Mediņš, kurš «mājās devies ar nepadarīta darba sajūtu», jo komisija kopā sanākusi tikai trīs reizes: «Likt parakstu zem protokola, ka darbu esam beiguši, es atsakos. Ekonomiskais ieguvums – 3946 eiro gadā – nav arguments, lai pieņemtu šādu lēmumu. Nepiekrītu, ka kopīgs budžets dos kādu labumu «Cielaviņai», jo vienmēr skolas problēmas būs svarīgākas.» Viņam ir arī priekšlikums Valles skolu veidot kā Vecumnieku vidusskolas filiāli vai vispār novadā atstāt vienu vidusskolu ar filiālēm pagastos, kur pašlaik ir izglītības iestādes, tādējādi sakārtojot un stiprinot skolu tīklu.
Deputāts Jānis Kalniņš atgādina, ka Valles vidusskolas paspārnē ir gan pagasta kultūras, gan sporta joma, tāpēc diez vai būtu prātīgi «iedzīt direktori zemē», uzkraujot vēl vienu slogu – pirmsskolu.
Bērnus un vecākus reforma neskars
Domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš piekrīt, ka «izvērtējums noticis ātrā tempā un var, protams, komisija vēl strādāt un pētīt», taču situācija neesot unikāla. «Labāks piemērs ir Misa, kur līdzīgs variants, sliktāks – Vecumnieki, kur gan teritoriāli, gan strukturāli viss samaisīts vienā «katlā». Vecumniekos pirmsskolas bērni ir zaudētāji, bet Vallē tāda situācija neveidojas,» teic priekšsēdētājs.
«Tas, ka Mārtiņš Mediņš neatzīst nevienu ieguvumu no apvienošanas, liek apšaubīt objektivitāti, jo – ir jāprot redzēt gan labo, gan norādīt uz lietām, ko vajadzētu darīt citādāk,» pārmetumus kolēģim velta deputāte Anna Balgalve. Vienlaikus viņa piekrīt, ka apvienošanas jautājumā «viss sajūgts kopā», vajadzējis visu salikt pa etapiem: vispirms runāt par struktūru, nevis par personālijām, tad – par finansiālo slogu un visbeidzot – par kadriem. «Iestādes šādā formātā funkcionē, un ieguvumi ir redzami. Misas variantā šis modelis veiksmīgi strādā,» atklāj A. Balgalve, Misas vidusskolas direktore. Viņa uzsver: «Bērnus un vecākus reforma neskars, jo darba vide nemainīsies, un viņiem nav svarīgi, kas vadīs iestādi. Pārmaiņas vairāk ietekmēs darbiniekus. Ir jānoliek malā doma, ka vēlamies iestādes apvienot tāpēc, ka kāds strādā slikti vai neapmierina vadības stils, jo tā nebūt nav.»
J. Kovals argumentē, ka, plānojot apvienošanu, «netiek aiztiktas sadaļas, kas attiecas uz izglītības kvalitāti, pedagogiem, mācībspēkiem». Arī Kurmenē saglabāšoties filiāle. «Pašlaik valda emocijas, bet komisija vēlētos dzirdēt, kas vēl padziļināti būtu jāizpēta. Tika pausta neziņa par amatu aprakstiem, taču tā ir iestādes vadītāja kompetence,» viņš sacīja.
Uz Valles vidusskolas direktores Gitas Eriņas jautājumu, kas pēc apvienošanas notiks ar pašreizējiem izglītības iestāžu vadītājiem, J. Kovals paskaidroja, ka noteikumi par skolu reorganizāciju paredz vairākus risinājumus. «Lēmumu par iestādes vadītāju var pieņemt dibinātājs, tātad – dome, darbu var turpināt kāds no esošajiem vadītājiem, var tikt rīkots konkurss starp abiem vadītājiem vai izsludināts atklāts konkurss. Mans priekšlikums – rīkot atklātu konkursu,» viņš sacīja.
Process nav pētīts
Izrādās, par to, kāds būs apvienošanas process, neviens vispār nav domājis. J. Kovals atzina, ka darba grupa šo jautājumu nav pētījusi. «Komisija darbu beigusi, taču viss nav izdarīts līdz galam. Ir jāizvērtē visi aspekti. Kas notiks ar iestāžu īpašumu, personālu? Jautājums par darbiniekiem ir pietiekami svarīgs, esam šo atbildi parādā arī iestāžu vadītājām, jo viņām ir jābūt skaidrībai par vissīkāko soli,» uzsver deputāts Dainis Rijkuris.
Lai gan vēlāk domes vadība bija veikusi gan šī procesa norises izpēti un aprēķinus, paredzot trīs iespējamos scenārijus, gan konsultējusies ar nozares ekspertiem, deputātiem neizdevās rast pietiekami pamatotus argumentus, kāpēc Valles vidusskolas statusa maiņai jānotiek, apvienojot divas iestādes. Izskanējušie reorganizācijas mēr-ķi – «paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidojot mūsdienīgu pamatskolu», «racionāli un efektīvi izmantot finanšu līdzekļus, materiāltehniskos un personāla resursus», «stiprināt izglītības pakāpju sasaisti» u. c. – neizturēja kritiku.
«Mani aizvien vairāk māc pārliecība, ka jautājums nav izdiskutēts. Vai tiešām komisijai nešķita lietderīgi uzklausīt abu iestāžu darbinieku viedokļus, atrast kritiskos punktus? Arī mēs, deputāti, te esam, pateicoties to cilvēku ieskatam un vērtējumam, kuri par mums balsojuši. Tāpēc es nevaru šodien pacelt roku. Kas mums liedz parunāties ar cilvēkiem un viņiem visu izskaidrot?» viedokli pauda Māris Āķis.
Guntis Kalniņš atzīst, ka jautājums par izglītības iestāžu apvienošanu nav pietiekami apspriests, tāpēc atliekams. Jānis Kovals rosināja to atlikt uz gadu.
SKAIDROJUMS
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
«Domes sēdē 2018. gada decembrī tika apstiprināta Vecumnieku novada izglītības attīstības stratēģija 2019. – 2023. gadam. Uzsākot dokumenta sagatavošanu, par galveno uzdevumu tika izvirzīts izstrādāt optimālu skolu tīklu. Procesā darba grupa vienojās paplašināt uzdevumu un izstrādāt izglītības attīstības stratēģiju, pirmajā vietā izvirzot cilvēku (bērnu) un iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību. Ir izdevies sagatavot dokumentu, kas uzlabos izglītības kvalitāti Vecumnieku novadā.
Aktuālākais jautājums stratēģijas tapšanas gaitā un visās apspriedēs bija izglītības iestāžu tīkls un tā tālāka attīstība, tāpēc dokuments iezīmē tuvākajā laikā veicamos uzdevumus un nosacījumus skolu tīklam. Atbilstīgi noteiktajiem termiņiem jau šogad paredzēta Valles vidusskolas reorganizācija par pamatskolu. Vienlaikus ar to dots uzdevums izvērtēt lietderību apvienot Valles vidusskolu un pirmsskolas izglītības iestādi «Cielaviņa». Saistībā ar Valles pagasta izglītības iestādēm izmaiņas jāveic līdz nākamā mācību gada sākumam.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»