Fakti no Bauskas apriņķa policijas vēstures

2019. gada 9. aprīlis 00:00

Laikraksts «Bauskas Dzīve» jau informējis, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī skatāma izstāde «Latvijas Republikas policija: 1918 – 1940». Šo vēsturisko ekspozīciju var paspēt aplūkot vēl šodien līdz plkst. 12.

Izstādes materiālu vākšanā un izpētē daudz paveicis vēsturnieks, Valsts policijas darbinieks Alvils Zauers, kurš speciāli «Bauskas Dzīvei» atsūtījis 20. gadsimta 20. gadu vēsturisko dokumentu kopijas, kas attiecas uz mūspuses novadiem un ekspozīcijā nav izliktas. No dokumentiem atlasīti fakti un citāti.

Bauskas apriņķī, uz Šēnbergas ceļa, notikušas vairākas bruņotas ceļu laupīšanas, tādēļ Iekšlietu ministrija rakstījusi Bauskas apriņķa priekšniekam, liekot izstrādāt laupītāju gūstīšanas plānu. «Ja laupīšana notiktu nedēļas tirgus dienā, kās tas notiek Skaistkalnē katru ceturtdienu, tad stāvoklis ir daudz ļaunāks, jo spēju uz to tirgu komandēt vienu policijas kārtībnieku no Bārbeles. Tādos gadījumos saziņā ar robežpoliciju laupītāju gūstīšanu izdara Skaistkalnes vecākais policijas kārtībnieks Simsons, un viņam jārīkojas pēc saviem ieskatiem, kā to apstākļi prasa.»

Skaistkalnes gadatirgus reizēs dežurējuši ap 4 – 5 policijas kārtībnieki un ap 10 aizsargu. Tie tika sadalīti patruļās uz meža ceļiem, kas iet no Skaistkalnes uz Bausku un citiem. Visi stāvējuši, «kamēr tirgus izklīst».

Ielenkšanas reizēs nācās «sūtīt ārā uz noteiktu vietu vienu kārtībnieku-velosipēdistu, kur tam uz vietas jāsaziņo aizsargi un kaut ar medību bisēm bruņoti vīrieši, un jāieņem noteikts rajons».

Tā laika likumsargi mūspusē uz notikuma vietām, kas bijušas 30 – 50 kilometru attālumā, izbraukuši arī ar vilcienu, bet tas kursējis tikai divreiz dienā, citu reizi ar zirgu vai velosipēdu.

«Nepārtrauktas nakts dežūras ir tikai Bauskas un Jelgavas centrālēs, Jaunjelgavā, Skaistkalnē, Iecavā, Vecmuižā centrāles strādā no pulksten 8 līdz 22. Kurmenē un Bārbelē ir telefonu papildu punkti (..), bet Bruknā, Stelpē un Misā telefonu pavisam nav. Ar to izskaidrojams tas, ka par lielākiem notikumiem iecirkņa priekšnieks saņem ziņu stipri vēlu, un tad vairs lietai maz ko var līdzēt. Piemēram, par lielām laupīšanām Taurkalnes stacijā gadu atpakaļ es ziņu saņēmu tikai pēc 8 stundām un pie tam atrados no notikuma vietas 55 kilometrus tālu.»

Ja kas notiek, tad nākas «pa 2 – 3 stundām savilkt kaut cik lielākus aizsargu spēkus, lai varētu uzsākt kāda apgabala ielenkšanu. Pie tam vēl jāsaka, ka sabiedrība visumā ir stipri indiferenta un nav tik aktīva, kā tādos gadījumos vajadzētu būt. Katris cenšas, kā teikt, būt taisni no nelaimes, lai nebūtu jāstaigā pa tiesām, izvairās no ziņu sniegšanas policijai».

«Ar Kaupēna apcietināšanu arvien atklājas jaunas lietas. Jelgavas kriminālpolicija pēc enerģiskas un neatlaidīgas pakaļmeklēšanas vēl noskaidrojusi, ka Kaupēns 8. maijā Taurkalnes stacijā sašāvis koku zāģētavas kasieri un ievainojis ar revolvera šāvienu pilsoņus Jāni Kalu un Jupairi Danilovu. Viņš nolaupījis tikai niecīgu naudas summu, jo steigā pārskatījies ar kasiera naudas čemodāniem. Līdz šim Kaupēns pienākts 4 cilvēku un divu zirgu nošaušanā un apmēram 90 personu aplaupīšanā. Kā dalībnieki pagaidām apcietinātas 10 personas.»

Izmantotas Iekšlietu ministrijas 1925. un 1926. gada slepenās vēstules Bauskas apriņķa priekšniekam, kā arī laikraksta «Latvijas Kareivis» 1926. gada 7. jūlija izdevums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Fakti no Bauskas apriņķa policijas vēstures

Kategorijas