Ar reālo kara izjūtu

2019. gada 5. aprīlis 00:00

625

Nacionālo bruņoto spēku karavīri māca zemessargus.

Zemessardzes Bauskas 53. bataljonā par zemessargu instruktoriem strādā profesionālā dienesta karavīri. Puiši ir pārliecināti, ka bataljona vadošo darbinieku skaits pieaugs – bataljons ir jauns formējums, un zemessargu varētu kļūt aizvien vairāk.
«Bauskas Dzīve» tikās ar diviem bataljona instruktoriem, kuru dzimtā puse ir Bauskas novads – pieredzējušo karavīru Lauri Šūbu un Kristapu Zvaigzni, kurš savu militāro karjeru sācis Jaunsardzē.

Paliek laiks vaļaspriekam
Būt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīram ir īsts darbs. Puiši stāsta, ka daļēji tas ir diezgan ikdienišķs – jāstrādā astoņas stundas dienā, tāpat kā citviet. Tomēr jārēķinās ar to, ka līgums ar NBS paredz gatavību 24/7 – var izsaukt jebkurā diennakts laikā. Tas bieži nenotiek, bet ar to jārēķinās. Puiši atzīst, ka komandieri ņem vērā šādus izsaukumus un pēc tam mēģina atrast iespējas to kompensēt. Zemessardzes 53. bataljonā pagaidām personāla ir maz, bet darba daudz – kā jau jaunā bataljonā. «Laurim darba vairāk – viņš pavada zemessargus arī uz dažādiem kursiem. Strādājam kopā, cits citam palīdzam,» saka K. Zvaigzne.

Paliek laiks arī vaļaspriekiem, un L. Šūba savu aizraušanos atradis medībās – darbojas Grenctāles mednieku klubā. «Man tēvs bija mednieks, gāju viņam līdzi no piecu gadu vecuma. Tiklīdz nosvinēju 18 gadu jubileju, ieguvu ieroča nēsāšanas atļauju, lai varu iet medībās. Piedalos ne tikai kopā ar kolektīvu, arī viens pats dodos uz gaidi. Lielāko daļu brīvā laika pavadu mežā,» stāsta L. Šūba.

Nepārtrauktas mācības
Tiem, kas gatavojas būt par karavīriem, jārēķinās, ka mācības tiek rīkotas nepārtraukti. «Pirmā vai pēdējā diena armijā – visu laiku kaut kas notiek,» saka L. Šūba. Jaunajiem karavīriem vispirms ir trīs mēnešu mācības Alūksnē, tad sadala pa vienībām, kur katru reizi mācības notiek citādāk.

Ar fizisko sagatavotību problēmu nav bijis. «Mana paaudze sētā dauzījās, ar mietu mājās nevarēja dabūt. Tie bija citi laiki, vecāki mūs citādāk audzināja,» vērtē
L. Šūba. Savukārt K. Zvaigzni militārā joma saistījusi jau pamatskolā: «Tā bija iespēja dzīvot mežā, pārbaudīt savas iespējas, saprast, ko var paveikt un ko nevajag darīt.» Tā iestājies Jaunsardzē, pēc tam – Zemessardzē, un pērn – Nacionālajos bruņotajos spēkos.

L. Šūba NBS pavadījis desmit gadus, bijis arī divās misijās Afganistānā. Pirms tam pusgadu tai gatavojušies. Tā tomēr bija pāreja uz pavisam citādāku zonu – gan kultūras, gan ģeogrāfiskajā jomā. Apvidus ļoti atšķiras, viss ir citādāks nekā Latvijā, bet pamatiemaņas un zināšanas jau paliek.

Muskuļu atmiņa
Tagad iegūtās zināšanas instruktori nodod zemessargiem. Katram jaunajam zemessargam jāapmeklē pamatapmācība – aptuveni 20 dienu nometne.

Šogad mācības notika mežā un lauka apstākļos. Katru gadu ir jauni plāni. «Saprotam, ka zemessargiem dažas nianses vēl jāpieslīpē. Pamazām to visu iemācās. Ja kaut kas nesanāk – mainām metodes, meklējam citu pieeju. Ņemam vērā fiziskās spējas. Uzreiz daudz svaru cenšamies nelikt. Palielinām pamazām, sekojot līdzi fiziskajām spējām,» situāciju apraksta L. Šūba.

Šogad zemessargi apgūst lauku kaujas, dažādas iemaņas slēpņos, ugunspunkta iznīcināšanu, pārvietošanos, taktiku, maskēšanos, pielāgošanos apvidum. Nodaļu komandieri mācās kaujas pavēles. Drīz plānotas kaujas apbūvētā vietā, būs arī sadarbība ar valsts policiju.

«Profesionālajā dienestā visu iemācās perfekti – treniņi ir ilgāki, notiek pat vairākus mēnešus. Katru darbību atstrādā, līdz tā automātiski paveicama. Ir teiciens, ka muskuļu atmiņa ir pati labākā,» stāsta L. Šūba. Mācību procesam piešķir lielu uzmanību.

Problēmas reizēm rada iesācēju vēlme darboties pēc filmās redzētā. Cilvēki ir dažādi, un tas izpaužas citādāk. «Galvenais, lai prasa un interesējas, kā vajag, nevis klusē un tad ik pa brīdim izmet kaut ko filmās noskatītu,» nopietns ir L. Šūba. «Reālo kara izjūtu var iegūt kaujas šaušanā. Tad redzi, kur esi trāpījis, jūti ieroča atsitienu. Var iedomāties, kas notiktu filmu skatos realitātē,» piekrīt K. Zvaigzne

Uzlabojas apstākļi
Puiši vērtē, ka uzlabojusies zemessardzes ikdiena. «Jaunajā ekipējumā ir daudz labu lietu. Tas ir pilnīgāks. Kādreiz paši zemessargi pirka daudz savu aprīkojumu, tagad nodrošinājums ir ļoti labs,» teic K. Zvaigzne. Mācībās piešķir arī sauso dienas ēdiena devu – atbilstoši kalorijām ir salikts viss, lai var uzturēt sevi formā. Paku saturs ir atšķirīgs, kopā Latvijas armijā ir deviņi veidi.

Zemessargiem, tāpat kā karavīriem, jāmāk strādāt ar dažādiem ieročiem. «Ir arī kursi par atbalsta ieroču lietoša-nu – tie ir ložmetēji un prettanku ierocis «Carl Gustav». Šādi kursi ilgst divas nedēļas, bet par šo mācību laiku maksā, apmaksā arī dzīvošanu,» stāsta K. Zvaigzne.

Ir arī izaugsmes iespējas. «Mēs skatāmies un vērtējam, kuri zemessargi atbilst noteiktiem amatiem, piedāvājam izaugsmes kursus. Izvēlamies nodaļu komandierus. Savas spējas un zināšanas pirms tam ir jāpierāda, tad arī sūtīs uz izaugsmes kursiem,» skaidro L. Šūba.

Katram vērts izmēģināt
Abi NBS karavīri ir pārliecināti, ka ir vērts darboties Zemessardzē, arī sievietēm. «Profesionālajā armijā ir daudz sieviešu, arī Zemessardzē uz mācībām ierodas dāmas,» pauž L. Šūba. Ja nav pārliecības, vai vēlas strādāt bruņotajos spēkos, vispirms var iestāties Zemessardzē, un tad apgūtās zināšanas un prasmes kļūs par pamatu, lai varētu iestāties NBS.

«Atnāc un pamēģini, ja nepatiks, neviens nespiedīs palikt,» uzskata L. Šūba. Viņš norāda, ka zemessargus nesauc uz rezerves karavīru mācībām. Bonuss ir arī maksas atlaides dažādos veikalos, piemēram, «Sporta punkts». Bauskā atlaides ir baseinā, sagaidāms, ka būs vēl. Puiši vērtē, ka ir labas sociālās garantijas, kā arī citi plusi.

K. Zvaigzne iesaka šādu variantu arī studentiem: «Sāku mācīties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, mācības apmeklēju tikai brīvdienās un vienalga biju viens no aktīvākajiem zemessargiem. Mācības ar to droši var apvienot – vajag tikai gribēšanu.» Viņš stāsta, ka ļoti labs atbalsts ir zemessargam par mācībām samaksātā nauda – apmēram 35 eiro dienā, kas ir nopietns papildu ienākums. Kompensējamā summa, pieaugot izdienas laikam un pakāpēm, pieaug.

Lauris Šūba – Latvijas armijas kaprālis, jaunākais instruktors, nodaļas komandieris, Zemessardzes 53. bataljona 1. kājnieku rotas virsseržants.
Par armiju interesējies kopš bērnības – tēvs dienēja «krievu» armijā, daudz par to stāstīja. Vēlāk tēvs strādāja policijā, bija arī Zemessardzē. Dzirdētais bija pietiekami interesants, lai 18 gadu vecumā pats aizietu armijā. Profesionālajā dienestā apritējuši desmit gadi. Divas reizes iznāca būt misijā Afganistānā. Pirmā misija bija 2011. gadā, no otras atbrauca pagājušā gada vasarā, tad arī pārgāja uz Zemessardzi. Dienējis Militārajā policijā.

Kristaps Zvaigzne – Zemessardzes 53. bataljona štāba apgādes daļas vecākais tehniķis. Atbild par transporta plānošanu, loģistiku, munīcijas nodrošināšanu. Plāno un meklē materiālus, lai mācības noritētu pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Par militāro dienestu sāka interesēties jau pamatskolas laikā, kad iestājās Jaunsardzē pie Zigurda Kalēja. Tur pavadīti septiņi gadi, pēc tam iestājās Zemessardzes 54. bataljonā. Darbojies spridzināšanas jomā.
Zemessardzē bija piecus gadus, līdz pagājušajā gadā sāka dienēt profesionālajā armijā. Strādā par instruktoru un apgādnieku Zemessardzes 53. bataljonā, nodrošinot materiāli tehniskos līdzekļus, lai zemessargi varētu dzīvot
lauka apstākļos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar reālo kara izjūtu

Kategorijas