Policijas maratons uz Eiropas ceļiem

Reidā fiksētais lielākais braukšanas ātrums – 146 kilometri stundā.
Valsts policija trešdien, 3. aprīlī, strādāja īpašā 24 stundu akcijā – Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) rīkotajā ātruma kontroles maratonā.
Eiropas Ceļu policijas tīkla 26 dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, vienlaikus uz ceļiem tika kontrolēts atļautais braukšanas ātrums, informē Simona Grāvīte, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.
Mērierīces fiksē steigu
Arī «Bauskas Dzīve» trešdien no pulksten 9 rītā divas stundas pievienojās policijai šajā reidā. Devāmies kopā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunāko inspektoru Nauri Jonasu.
Ceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža 58. kilometrā drīz vien tika apstādināta automašīna «Opel Astra Caravan», kuru ar 111 kilometriem stundā stūrēja Jānis. Par reidu viņš neesot zinājis, aizdomājies, jo braucis uz negadījuma izskatīšanu. Visi pārbaudes darbi, sazvanīšanās, noskaidrošana un dokumentu sarakstīšana ar roku inspektoram prasīja 25 minūtes. Atklājās, ka šoferim nule, pirms dienas, beigusies arī civiltiesiskā apdrošināšana. Šajā gadījumā no diviem pārkāpumiem smagākais bija tas, ka nav civiltiesiskās apdrošināšanas. Vīrietis saņēma «pussodu» jeb lēmumu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, proti, pilnais sods par šādu pārkāpumu būtu 85 eiro, bet šoferim šajā gadījumā 15 dienu laikā jāsamaksā 42,50 eiro. Ja to neizdarīs norādītajā laikā, tad tiks piemērota pilna summa. Inspektors satraukto vadītāju rosināja izmantot mobilā telefona aplikāciju un nokārtot civiltiesisko apdrošināšanu tūlīt pat, jo nav garantijas, ka viņu neapturēs cita policijas ekipāža.
Vēlāk A7 šosejas 77. kilometrā uzmanību piesaistīja «Renault Master» automobilis, kuru stūrēja Lietuvas pilsonis Arūns, kas uz Rīgu traucās ar 108 kilometriem stundā. Arī viņš par reidu neko nebija dzirdējis. Par pārkāpumu viņam tika izteikts mutisks brīdinājums.
Viņa tautietis Rimvids arīdzan par reidu neko nezināja. A7 maģistrāles 74. kilometrā viņš tur noteikto 70 kilometru vietā pārvietojās ar 86 kilometriem stundā. Par to autovadītājs saņēma rakstisku brīdinājumu.
N. Jonass, kurš policijā nostrādājis 20 gadus, vērtē: «Policijas mērķis nav sodīt, bet panākt kārtību. Tomēr Administratīvo pārkāpumu kodekss neļauj uzlikt brīdinājumu, ja paredzētais naudas sods par konkrētu pārkāpumu pārsniedz 40 eiro. Savukārt, ja šoferim nav vairāk par diviem soda punktiem, tad var piemērot «pussodu» – pusi no soda naudas apmēra. Ja radars fiksē, tad gan nav šādas «apžēlošanas», izdevīgāk satikties ar policistu.»
Rokas videoradari
Policija rūpēs par satiksmes drošību savā ikdienas darbā arvien vairāk izmanto jaunākās tehnoloģijas. No 3. aprīļa likumsargi satiksmes uzraudzībā izmanto arī jaunus rokas videoradarus – ātruma mērīšanas videoinstrumentu «TruCam II».
Likumsargu rīcībā esošie jaunie videoradari mēra transportlīdzekļa ātrumu, vienlaikus ierakstot augstas izšķirtspējas video, proti, fiksētais ātruma mērījums tiek nostiprināts arī ar videoierakstu, kas attiecīgi tiks pievienots lietas materiāliem. Ar šo mērierīci var veikt ātruma kontroli jebkurā diennakts laikā un jebkādos laikapstākļos. Jaunie videoradari tiks izmantoti visā Latvijas teritorijā.
Arī Bauskas policijas iecirknim ir piešķirts viens šāds 10 000 eiro vērts videoradars. Divi darbinieki izgājuši apmācību un ir tiesīgi ar to darboties. Reida dienā jaunieguvums gan netika izmantots, jo šiem policistiem nebija jābūt darbā. Aleksandrs Sidorčiks, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors, atzinīgi vērtē iespēju pārkāpējam parādīt video un to, ka ar šo videoradaru var strādāt pat automašīnu plūsmā, piemēram, noskaidrot, ar kādu ātrumu pārvietojas vidējais auto transporta rindā. «To nevar izmantot, braucot ar auto, tikai stāvot,» precizē pieredzējušais inspektors.
STATISTIKA
3. aprīlī 24 stundu reidā visā Latvijā sastādīti 635 administratīvo pārkāpumu protokoli par ātruma pārsniegšanu, viens par agresīvo braukšanu, deviņi par sēšanos pie stūres alkohola reibumā.
Zemgales reģionā 3. aprīļa reida laikā ātruma pārsniegšana fiksēta 167 gadījumos; mūsu puses novados – Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku – sastādīti 30 protokoli par šo pašu pārkāpumu. Lielākais konstatētais ātrums bija 146 km/h atļauto 90 vietā. Tas reģistrēts uz Ķekavas–Skaistkalnes ceļa, kur 1994. gadā dzimis Rumānijas pilsonis ar automobili «Ford Focus» traucās ar minēto ātrumu. Viņam uz trim mēnešiem tiks atņemtas tiesības un piemērots 240 – 320 eiro naudas sods.
Ik dienas uz Latvijas ceļiem policisti pieķer vidēji 200 autovadītājus, kuri neievēro atļauto braukšanas ātrumu.
2018. gadā Valsts policija sastādījusi nepilnus 73 tūkstošus administratīvā pārkāpuma protokolus par ātruma pārsniegšanu. Šis skaitlis neiekļauj ar fotoradariem pieķertos «lidotājus».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»