Vajadzīgi jauni, uzņēmīgi zemnieki

2019. gada 2. aprīlis 00:00

700

Gaļas liellopu audzēšanas nozarē samilzušās problēmas un to risinājumus atklāj eksperti.

Agris Veide ir zemnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā. Nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, viņa ganāmpulkā ir aptuveni 180 liellopi.

Kooperācija Latvijā ne visai padodas
Pēc Latvijas lauksaimniecības akadēmijas beigšanas strādājis par veterinārārstu. Pieredzējis visas ar lopkopības nozari saistītās problēmas līdz pat 90. gadu sākumam, kad laukos sākās grūtais pārveides ceļš. A. Veide atzīst, ka veterinārārstam padomju saimniecībās bijusi liela atbildība, daudzkārt lēmumus nācies pieņemt vienam. Viņš atminas, ka kolhozu fermās govis slimojušas biežāk, jo kopšana un barošana tomēr nav bijusi tik rūpīga.

Lopkopības nozari Agris Veide joprojām nav pametis un seko līdzi visam notiekošajam. Viņa rūpe ir gaļas liellopu audzētāju situācija Latvijā un Baltijas un Eiropas tirgus kontekstā. Jautājumi, kas urda pieredzējušo speciālistu un saimnieku, galvenokārt skar nozares attīstības iespējas un tirgus noteikumus, ar kādiem gaļas liellopu audzētāji spiesti rēķināties. A. Veide uzskata: «Patlaban situācija latviešu zemniekam nav izdevīga, bet esmu pārliecināts, ka šajā nozarē var strādāt rentabli kā lielie, tā mazie un vidējie zemnieki. Viens no ceļiem ir kooperācija, kas Latvijā ne visai padodas arī citās nozarēs, izņemot graudkopību. Zemniekiem trūkst entuziasma, nav līderu, kas uzņemtos rūpes un organizatorisko darbu. Paaudze noveco, un arī tas ietekmē. Labi, ka mans vecākais dēls Māris uzņēmies fermas kopšanu, bet tādu ģimeņu nav daudz.»

Ganāmpulku kvalitāte un barības bāze
Agris Veide domā, ka mūsu ganāmpulku kvalitāte, t. i., ģenētiskais materiāls, arī nav visaugstākās kvalitātes, mēs nevaram konkurēt ar Lietuvu, kur valsts atbalsts šķirnes lopu iegādei ir 30%. Mums šāda atbalsta nav, ganāmpulku kvalitāte kaimiņos ir krietni labāka, arī peļņas iespējas lielākas.

A. Veide stāsta: «Pat ar valsts atbalstu bruto segums nobarotam bullim mums ir mīnusos. No tirgus ieņēmumiem vien nozare nav spējīga pastāvēt. Tāpēc bioloģiskās saimniecības mēģina izdzīvot ar savu statusu, prasības ir augstas un rezultāts ne vienmēr nes cerēto peļņu. Mums nav attīstīta iekšējā tirgus. Lai gan Polijas cenas arī nav augstas un atšķiras no Eiropas vidējās cenas, atsevišķas uzpircēju firmiņas tik un tā pelna, jo lopus realizē Polijā. Arī imports uz Šveici neatrisina problēmu, – viņi iepērk tikai 19 kilogramus muguras gabala, langeti... Latvijā kautķermeņa cena ir ap 2,80 eiro kilogramā, kas ir krietni zem Eiropas vidējās cenas – 3,50 – 3,70 eiro/kg. Publiskais izsoļu nams ir puslīdz droša izeja, kaut arī atdot gaļas jaunlopu ap 300 kilogramu svarā un nebarot to pašiem no saprātīgas saimniekošanas viedokļa nav labākais risinājums. Bija epizode, kad turku uzpircēji maksāja 3,50 eiro kilogramā par jaunlopa dzīvsvaru, bet tad parādījās baumas par «zilās mēles» infekcijas slimību Latvijā. Turcija robežu mūsu produkcijai aizvēra, bet, atjaunojot tirdzniecību, cenas bija zemākas.»

Agris Veide pārliecināts, ka svarīga ir barības bāze, līdzās labi koptām ganībām vajadzīgas graudaugu platības, lai jaunlopus varētu piebarot ar miltiem. ««Liepu» ganāmpulkam pietiek ar 30 hektāriem, kopējā zemes platība ir 220 hektāri. Dažādu iemeslu dēļ daudzi liellopu gaļas audzētāji sākuši šaubīties par nozares perspektīvām. Iespējams, valsts tālredzīgas stratēģijas trūkums un liberālā lauksaimniecības un tirgus politika ir galvenais cēlonis. Arī neprasme vienoties traucē attīstībai,» domā Agris Veide.

Perspektīva – pārstrādē
Situāciju liellopu gaļas nozarē valstī komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors ceraukstietis Mārtiņš Cimermanis:
«Latvijas liellopu gaļas nozarei, zemniekiem, trūkst kooperācijas un eksportspējīgas gaļas pārstrādes, kur noteicēji būtu paši liellopu audzētāji. Pašlaik vienīgā eksporta iespēja ir dzīvu lopu pārdošana izsoļu namos, kas tos realizē ārpus Latvijas, – uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi. Arī Latvijas nelielajā tirgū šim produktam ir savs patērētājs, bet nozarei vajadzīgas eksporta iespējas.

Daudzi zemnieki produkciju realizē tiešajā tirdzniecībā, jo atraduši savus klientus. Lai gan latviešu virtuvē liellopu gaļa ir jauns produkts, savs patērētājs tai ir. Nozarē vajadzīgi jauni, uzņēmīgi zemnieki, kas spētu «izvilkt» kooperēšanos un organizēt ražošanu. Latvijā tas ir iespējams, un tā ir perspektīva.»

UZZIŅAI

Pasaules un Eiropas Savienības (ES) tirgus tendences
Nokauto liellopu skaits ES 2018. gada janvārī–novembrī pieaudzis par 1,7%, Latvijā – samazinājies par 6,1%;

Nozares eksports ES 2018. gada janvārī–decembrī sarucis par 4,4%;

Nozares imports 2018. gada janvārī-decembrī pieaudzis par 9,4%, lielākās importētājas – Brazīlija (18%) un Argentīna (39%);

Cenas nozarē ES eksperti vērtē kā stabilizējošas, bet ar tendenci samazināties:

2019. gada janvārī Latvijā – mīnus 1,7% pret iepriekšējo gadu, ES vidējā cena – mīnus 3,5%.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vajadzīgi jauni, uzņēmīgi zemnieki

Kategorijas