«Atbruņo» ar humoru un smaidu

Vecumnieku vidusskolas 12. klases jaunieši – draudzīgi un izpalīdzīgi.
Par to, kā Vecumnieku vidusskolas 12. klases jaunieši žetonu vakarā limuzīnā uz tautas namu veduši savu audzinātāju Aldonu Alenčiku, pirms tam liekot viņai spert soļus uz sarkanā paklāja, runāja «viss ciems». Skolēni neslēpj, ka viņiem paveicies ar pedagoģi, kura «atvērta idejām», savukārt audzinātāja atzīst – viņai ļoti laimējies, ka liktenis piespēlējis tik lielisku klasi.
Kad pirms pusotra gada iepriekšējā audzinātāja Ilze Cīrule pieņēmusi izaicinājumu un devusies strādāt uz Rīgu, mācību gada vidū nebija neviena skolotāja, kuram dot audzināt viņas klasi. Aldona Alenčika pirms tam bija teikusi striktu «vairs nemūžam», tomēr piekrita uzņemties rūpes par vidusskolēniem.
Vairākas «labās rokas»
Pieredzējusī pedagoģe atklāj, ka viņai bijušas daudzas audzināmās klases, bet šī ir viena no draudzīgākajām un izpalīdzīgākajām. «Esam vienā «WhatsApp» (ziņapmaiņas lietotne – aut.) grupā un es redzu, ka skolēni cits citam atgādina, kad ir kontroldarbi, kas nākamajā dienā jāņem līdzi uz skolu, noziņo, kad, kur un cikos jābūt; visi vienmēr ir informēti par to, kas notiek,» teic audzinātāja. Pusotra gada laikā viņa nav manījusi nevienu konfliktsituāciju, starp jauniešiem valda labestība un veselīgs humors.
«Manējiem ir visai savdabīga humora izjūta, tāpēc nekad uz jauniešiem nevaru sadusmoties,» atzīst skolotāja. Viņa min vēl kādu pozitīvu iezīmi – klase ir ļoti spējīga pašorganizēties, kas esot retums. Skolotājai ir viegli strādāt, jo «kolektīva kodols ir ļoti aktīvs», palīdz vairākas «labās rokas», īpaši Agnija, Beāte un Dace. Bērni ir ļoti patstāvīgi – paši prot visu izdarīt; arī ekskursijas plāno jaunieši, skolotāja spējot tik skriet līdzi.
Visi vēl nav izlēmuši
Klasē mācās 18 jauniešu – sešas meitenes un 12 puiši. Agnija lepojas, ka vairāk nekā pusei ir autovadītāja apliecība; tas ļaujot būt mobiliem un neatkarīgiem. Tikpat patstāvīgi viņi ir arī savās izvēlēs, attieksmē un paužot vērtējumu cits par citu.
Daudzi vēl nav izlēmuši, ko darīs pēc izlaiduma, taču Intars, Sandris un Reinis gatavojas iestāties Valsts policijas koledžā. Rihards vēl apsver, ar kuru no tīkamākajām piecām profesijām saistīt nākotni. Kristeru Č. interesē maketēšana, reklāmas veidošana un psiholoģija. Arī Matīss bija iecerējis studēt psiholoģiju, taču tagad vairāk sliecas uz valodām. Pīters Patriks gribētu izskoloties par farmaceitu, lai gan vilinoša šķiet arī psiholoģija un filozofija.
Anastasija plāno apgūt interneta mājaslapu dizainu vai profesiju, kur noderētu labas zīmēšanas prasmes. Dace apņēmusies iestāties Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Beātei interesē žurnālistika, mediji un mediju producēšana, tāpēc viņa nolēmusi doties uz Latvijas Kultūras akadēmiju. Agnija atklāj, ka iecerējusi apgūt medicīnas inženieriju, studējot jauno apvienoto programmu Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.
Patīk sports un angļu valoda
Vairāki no klases absolvējuši Vecumnieku mūzikas un mākslas skolu, mācījušies sporta skolā. Jauniešiem ir dažādas intereses, līdz ar to arī atšķirīgs uzskats par mācību priekšmetiem, kuri tīk vairāk un kuri nepadodas.
Rihards spriež, ka patika vai nepatika saistāma arī ar pedagoga attieksmi un prasmi ieinteresēt. Viņam tīk visas stundas, jo īpaši sports. Puisis ir augsta līmeņa šautriņmetējs – četrkārtējs Latvijas čempions starp jauniešiem. Arī Intars vislabprātāk sporto, bet brīvajā laikā garāžā ķimerējas ar moci. Sandri saista vēsture, aizrauj svarcelšana. Reinim tīk sports, agrāk spēlējis florbolu; grūtāk padodas kulturoloģija, jo programma ir ļoti apjomīga.
Psiholoģija, kulturoloģija un angļu valoda – tie ir Kristera Č. mīļākie mācību priekšmeti, bet brīvajā laikā viņš ļauj vaļu talantam un zīmē digitālajā versijā uz planšetes. Kristeram K. patīk sports, vēsture; padodas ģeogrāfija, kur starpnovadu olimpiādē ieguvis otro vietu. Matīsu saista angļu valoda, psiholoģija, literatūra, kulturoloģija, nepadodas – fizika, matemātika. Patīk gan sportot, gan zīmēt. Darbojas novada jauniešu domē, iesaistījies biedrībā «Jaunatne smaidam». Dejo gan vidusskolas deju kolektīvā, gan Bārbeles tautas nama «Rakaros».
Pīters Patriks labprāt apgūst ķīmiju, angļu valodu, vēsturi, psiholoģiju, kulturoloģiju, nepatīkot fizika. Aizraujas ar literatūru, bija pat sācis rakstīt grāmatu. Pēta vēsturi pirms 19. gadsimta, savulaik piedalījies bioloģijas un ķīmijas olimpiādē. Artis mācījies gan Rīgā, gan Vallē; 10. klasē atnācis uz Vecumniekiem un atzīst, ka šī ir viņa labākā klase. Puisi saista angļu valoda, matemātika, arī bioloģija, nepatīk tehniskā grafika jeb rasēšana, jo esot «pārāk stingras prasības». Brīvajā laikā aizrauj datorspēles, skatās filmas, multenes, klausās mūziku.
Labestīgi pieņem cits citu
Kalvi interesē vēsture, matemātika un ķīmija. Viņš ir tehniski attīstīts un talantīgs, 10. klasē mājturības un tehnoloģiju olimpiādē ieguvis pirmo vietu Latvijā. Anastasijai patīk matemātika, fizika, literatūra, nesaista kulturoloģija. Viņa spēlē klavieres un komponē mūziku. Dacei tuva matemātika un fizika, brīvajā laikā apmeklē basketbola treniņus, velta laiku klavierspēlei. Signei patīk psiholoģija, bet pie sirds neiet kulturoloģija un krievu valoda.
Beāte ar prieku apgūst bioloģiju, latviešu valodu, literatūru, bet nelabprāt – kulturoloģiju un programmēšanu. Jauniete aktīvi iesaistās kastingos, piedalījusies masu skatos spēlfilmā «Jelgava 94», reklāmās. Jānim mīļākais priekšmets ir sports, bet nepadodas matemātika. Puisi interesē tehnika, viņš nodarbojas ar mežsaimniecību. Agnijai grūtības nerada neviens mācību priekšmets, bet patīk matemātika, fizika, pro-grammēšana, rasēšana; ne tik ļo-ti – kulturoloģija un vēsture. Meitenei ir savs rūpals, jaunā uzņēmēja kabatas naudu nopelna, darinot rotas. Brīvajā laikā sporto, muzicē jauniešu simfoniskajā orķestrī, pašlaik vairāk pievērsusies kordziedāšanai.
Raksturojot klases kolektīvu, Aldona Alenčika teic, ka puiši un meitenes prot cits citu uzklausīt, starp viņiem valda pieaugušu cilvēku attiecības, arī humora izjūta visiem ir uz viena viļņa. «Esam tik dažādi, bet skolēni labestīgi pieņem cits citu tādu, kāds viņš ir. Tā ir ļoti laba īpašība,» uzsver audzinātāja.
Aldona Alenčika, Vecumnieku vidusskolas 12. klases audzinātāja, fizikas skolotāja.
«Cienījama un pieredzes bagāta, ļoti zinoša gan matemātikā un fizikā, gan dzīves gudrībā. Skolotāja, kurā ieklausās visi – bērni, vecāki, kolēģi. Laipna, pacietīga, ar humora dzirksti; viņa prot izskaidrot vissarežģītākās fizikas formulas, uzmundrināt skumjā brīdī, iedvesmot tad, kad nolaižas rokas. Aldona nezina, kas ir pusdarīts darbs; atbildību un rezultātu viņa prasa arī no saviem audzēkņiem. Brīnišķīga skolotāja un kolēģe.» Šādi viņu raksturo vidusskolas vadība un pedagogu saime.
Savukārt divpadsmitie teic, lūk, ko: «Viņa ir aktīva, atvērta mūsu idejām, iesaistās it visā, ko darām, vienmēr ļoti uztraucas par mums, zinām, ka palīdzēs jebkurā situācijā.»
Vecumnieku vidusskolas 12. klase:
Anastasija Beriļuka, Reinis Berķis, Artis Circenis, Kristers Čepulis, Dace Gasūne, Matīss Gertsons, Kalvis Jurgelis, Kristers Kļaviņš, Beāte Larionova, Jānis Lauriņš, Agnija Praškeļeviča, Rihards Slišāns, Pīters Patriks Sprūds, Intars Spuravs, Sandris Stabiņš, Signe Žiže. Fotografēšanās brīdī klāt nebija Emīlijas Briedes un Oļega Kozlova.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»