BauskasDzive.lv ARHĪVS

Interese par pasauli

Ligita Asare

2019. gada 29. marts 00:00

92
Interese par pasauli

Ceļosim! Aizraušanās, kas veidojusi pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem.

Codes pagasta iedzīvotājai Mārai Zaumanei ceļošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas izsapņota jau bērnībā. Ceļojumu iespaidi krājušies jau teju pusgadsimta garumā. Dzīvojot Padomju Savienībā, izmantojusi iespējas šaipus «dzelzs priekškara» – ir apskatītas visas PSRS republikas. Tagad codietes pieredzes kontā ir ap piecdesmit apceļotu valstu.

M. Zaumane galvenokārt izvēlas tūrisma braucienus ar saturu, kuros pārsvarā ir ekskursijas, nevis pasīva atpūta. Iedvesmu izvēlēties kārtējo ceļojuma galamērķi parasti rod interesē par konkrētu vietu vai objektu kādā zemē. Māra Zaumane ikdienā daudz interesējas par daudzveidīgo pasauli un aktīvi izmanto interneta iespējas, kas dod lielu brīvību un iespēju uzzināt visu nepieciešamo. Lai gan viņa jau pārdesmit gadu ir oficiālā seniores statusā, ne dienu nav pārtraukusi strādāt, arī tagad sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Codiete ir gandarīta, ka centusies iet līdzi laikam un informācijas tehnoloģijām. Iespēja strādāt algotu darbu papildus pensijai ir ļoti nozīmīga, lai ik gadu varētu plānot jaunu ceļojumu.

Izraēla – pretrunīga, ar milzu vēsturi

Pērnajā rudenī paziņa rosinājusi pievienoties braucienam uz Izraēlu. Māra skaidri zināja, kāpēc vēlas redzēt Izraēlas zemi un cilvēkus. Gribējusi saprast, kas ir tas, kas valstī uztur nesaprašanos un ilgstošu naidu, un kā cilvēki tomēr sadzīvo.
 
Ceļojuma laikā gūtas atziņas, ka ir ļoti sarežģīti saskaņu rast tik niecīgā teritorijā, kur savijušās pretrunas starp atšķirīgām kultūrām, reliģijām un vēsturiski mainīgo zemes piederību; kur viens otram atņēmis, kur otrs savukārt zaudējis. Kopējo piedzīvojumu veidoja nelielās valsts vienreizīgums ar tās tūkstošgadēs uzkrātajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas ceļotāja izjūtās to padara milzīgu. M. Zaumanei atklājusies triju pasaules reliģiju Svētā zeme, tūkstošgadu tradīcijas, dramatiskas vēstures krustcelēs šaustīta un arī mūsdienīga, attīstīta valsts.

Aizrautīgā seniore īpaši vēlējusies redzēt Nāves jūru un izbaudīt peldi šajā pasaules sāļākajā ezerā. To arī ceļotāja atceras kā iepriekš neizjustu pieredzi. Tikai priekšstatus par peldēšanos nācies mainīt, jo lielās sāls koncentrācijas dēļ ūdenī ir pavisam citas sajūtas, nekā ierasts. Iebrienot dziļumā virs ceļgaliem, pats «ķļūsti viegls» un ūdens ceļ tevi augšup. Brienot dziļāk, var viegli paklupt un saņemt koncentrētā sāls ūdens šļakatas acīs. Ceļotāja stāsta, ka ar ezera gultnes melnajiem, spīdīgajiem un dziedējošajiem dubļiem ieziedusies labprāt.

Militārisma gaisotne

Neizdzēšamus iespaidus guvusi, apmeklējot ebreju nozīmīgāko aizsardzības simbolu – Masadas cietoksni klints virsotnē, kas savu simbolisko nozīmi ieguvis kopš piedzīvotā romiešu-jūdu kara 66. gadā, kur ap tūkstoš ebreju savu gara spēku apliecinājuši pašiznīcinoties, lai liegtu uzvaras triumfu ienaidniekam. Šī vieta arī mūsdienās tiek izmantota militārpatriotiskiem nolūkiem – sākot dienestu Izraēlas armijā, jauniesauktie tur dod zvērestu.

M. Zaumane stāsta, ka tieši nav gadījies būt tuvumā kādu militāru sadursmju situācijai, taču armijas un policijas klātbūtne manāma it visur, kas kopumā gan neradīja draudu noskaņojumu. Taču biedējoši izskatījušies kalnu klintīs iebūvētie lielgabalu stobri, kas pastāvīgi pavērsti pret Jordāniju. Obligātajā militārajā dienestā uz diviem gadiem iesauc arī meitenes. Turklāt dienesta laikā iesauktie nešķiras no ieročiem, piemēram, pat atrodoties pludmalē. Armija ir tā, kas cilvēkus vieno, tur viņi veido draudzību, labu pazīšanos un tautiešu atbalsta potenciālu visai dzīvei.

Lai gan palestīniešu teritorijas pilsētās norobežotas ar mūri un ārpus tām – ar norādījuma zīmēm, praktiskajā dzīvē ļaudis sadarbojas arī šādos apstākļos. Ceļotāja stāsta, ka vairums no Palestīnas teritorijas cilvēkiem strādā ebreju pusē. Varējis pamanīt, ka palestīnieši nav motivēti uz saimniekošanas iniciatīvu un drīzāk meklē kalpošanas iespējas, savukārt ebrejiem tieši tas noder. Arī viesnīca, kurā ceļotāju grupa uzturējusies palestīniešu pusē, pieder ebrejam.

Dieviņš noglāsta pie Jordānas upes
Māra Zaumane noteikti sevi nedēvē par svētceļnieci, bet vairāk gan par zinātkāru tūristi, taču tas neliedza baudīt vairākus dvēseli aizkustinošus mirkļus. Bija iespēja redzēt teju visas populārās svētās vietas Izraēlā – Nācaretē Marijas dzimšanas vietu un Pasludināšanas baznīcu, Jēzus piedzimšanas vietu Betlēmē, Jēzus Krusta ceļu un Raudu mūri Jeruzalemē. Taču īpaši emocionāli iespaidi gūti Jardenītā, kur Jordānas upē kristīts Jēzus. Tur varēja vērot, kā mūsdienās turpina kristīties svētceļnieki. Lai gan apkārt bijis daudz svešu ļaužu, tur valdījusi īpaši labestīga gaisotne; «šķita, ka Dieviņš tiešām noglāsta», atceras M. Zaumane. Tur arī izveidota plākšņu galerija ar kristāmvārdiem dažādās pasaules valodās, bijis aizkustinoši tādā vietā lasīt vārdus latviski. Kā neaizmirstams brīdis braucienā ar kuģīti pa Galilejas jūru palicis 11. novembris, kur latviešiem par godu pacelts Latvijas karogs un atskaņota mūsu valsts himna.

Ilustrējot stāstu, ceļotāja izrādīja mājup atvestos tipiskos Izraēlas suvenīrus. Neliels svečturis – menora – simbolizē Torā aprakstīto septiņzaru zelta svečturi. Menora jau kopš senatnes ir viens no jūdaisma un ebreju simboliem; tā iekļauta arī Izraēlas valsts ģerbonī. Piemiņai no Svētā kapa baznīcas pārvests 33 svecīšu saišķis. Katra no svecītēm esot svētīta ar augšāmcelšanās uguni, kura, aizdedzinot jebkuru citu sveci, savu svētību nodod tālāk.

Cik mūsu Latvija ir mīļa!
M. Zaumane atzīst, ka ir vērts ceļot arī tā brīža dēļ, ko var izjust, lidmašīnai nolaižoties Rīgas lidostā. Tad kaklā sakāpj emociju kamols un gribas iesaukties: «Cik mūsu Latvija ir mīļa!» Ceļojumi dod iespēju novērtēt un saprast, cik labā valstī dzīvojam. Atgriešanās Rīgā šajā reizē notika tieši Latvijas simtgades dienā, 18. novembrī, kas sagādājis vēl vienu aizkustinošu mirkli. Lidostā pārsteigumu sarūpējuši Latvijas robežsargi, dāvinot katram ceļotājam Latvijas simtgadei veltītu Valsts robežsardzes suvenīru.Mārai Zaumanei ceļojumi palīdz pilnībā atslēgties no dzīves rutīnas un domām par pienākumiem. Pasaules pieredze veidojusi ceļotājas pozitīvo attieksmi pret cilvēkiem, vienmēr priecē jaunas tikšanās. Viņa stāsta, ka pēc atgriešanās mājās vēl kādu laiku dvēsele lido, tad ikdiena atkal pamazām piezemē. M. Zaumane ir pārliecināta, ka ceļojumi dara cilvēka dzīvi bagātu un interesantu, vairo dzīvesprieku.