«Nodzisa vakara blāzma...»

2019. gada 26. marts 00:00

Vecumnieku novadā piemin represijās cietušos.

Visos mūspuses novados vakar, 25. martā, norisinājās atceres sarīkojumi, lai pieminētu ciešanas un sāpes, ko pirms 70 gadiem vairāk nekā 42 tūkstošiem nevainīgu cilvēku visā Latvijā sagādāja Staļina režīma īstenotās represijas.

Godinot uz Sibīriju izvesto ļaužu piemiņu un nosodot postu, ko nācās piedzīvot mājās palikušajiem un tuviniekiem, arī Vecumnieku novadā pārdomās un atmiņu stāstos tika izdzīvoti skaudrie notikumi.

No Kurmenes izvests 101 iedzīvotājs
Kurmenē atceres brīdī pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens pulcējās vairāki vietējie iedzīvotāji, t. sk. politiski represētie Dzintra Kante, Jānis Daugavietis un Andrejs Putnieks, kā arī mazie kurmenieši – Valles pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» grupas «Rūķu skola» audzēkņi un viņu skolotājas Zita Saule, Sanita Kondrāte un Silvija Raupa. Kopā ar citiem bija pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sils; arī viņa vecvecāki tika izsūtīti. Sanākušie atcerējās, ka 90. gadu sākumā, kad atklāts netālajā Zalvē kaltais piemineklis, tautas nams bijis ļaužu pilns, tagad atmiņas par Sibīriju glabā vien trīs kurmenieši.

Tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse atgādināja vēsturiskos notikumus, kad 1949. gada Māras dienā Latvijai pāri brāzās naida vētra, kas saplosīja desmitiem tūkstošu dzīves, izpostīja ģimenes, pazudināja bērnus, vecos un nevarīgos, kuri tā arī palika nometinājuma vietās Omskas, Tomskas, Amūras apgabalā un citur.

«Tūkstošiem viensētu palika tukšas, 29 arī mūspusē. No Kurmenes izveda 101 iedzīvotāju. Lielākās izsūtītās ģimenes bija Caunes no «Kurmenēm», Putnieki no «Nagliņām», Neizaki no «Svarēniem», Tilindi no «Kaļķu cepļa» un citi. Izsūtīšanai nolemto sarakstu veidotājiem īpaši bija «iepatikušās» kuplās saimes, jo tie bija strādīgi ļaudis, kopa Latvijas laukus un viņus vajadzēja iznīcināt,» uzsvēra S. Ķīse. Viņa nolasīja novadnieka Knuta Skujenieka dzejoli, kas sarakstīts stingra režīma kolonijā Mordovijā. 1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, taču dzejniekam, tāpat kā daudziem citiem, «sakostiem zobiem» izdevās pārdzīvot grūtos laikus un atgriezties Latvijā.

Ar klusuma brīdi tika pieminētas Sibīrijas plašumos palikušo dvēselītes. Pēc ziedu un pūpolu nolikšanas un svecīšu aizdegšanas pulciņš vietējo devās uz tautas namu, lai parunātos pie kafijas tases.

Spēj saglabāt gaišu skatu
Kurmenietim Jānim Daugavietim toreiz bija 12 gadu. Viņš atcerējās, ka 25. martā upē vēl bija ledus, bet lielceļš grūti izbraucams – mašīnas, ar ko vesti iedzīvotāji, stigušas dubļos. Kad viņš pārnācis mājās no skolas, «Kļaviņās» iebraukuši zaldāti. Mamma vijusi vainagu, jo vajadzējis iet uz bērēm. Sākusi raudāt, lauzīt rokas, bet zaldāti krāmējuši maisos mantas un skubinājuši posties ceļam.

«Kaimiņi jau sēdēja ratos, brālim Alfrēdam lika sajūgt zirgu. Kad nokļuvām līdz gazikam, zirgu palaida vaļā. Mūs vispirms nogādāja Kaminsku šķūnī Skaistkalnē, bet pēc tam veda uz Vecumnieku dzelzceļa staciju. Sakāpām vagonos. Cilvēki visapkārt dziedāja «Nodzisa vakara blāzma»,» atceras J. Daugavietis. «Vagonā nodzīvojām divas diennaktis, kamēr «lasīja» cilvēkus. Nedeva ne ēst, ne dzert; arī nokārtoties ārā nelaida. Pēc divām diennaktīm no rīta vilciens sakustējās un pēc laiciņa piestāja mežā. Pirmo reizi vagonā iespīdēja gaisma un cilvēkiem zaldātu ielenkumā turpat uz uzbēruma atļāva nokārtoties. Tā tas turpinājās līdz 10. aprīlim, kamēr nokļuvām Omskas apgabalā.»

J. Daugavietis mājās no Šmidovkas ciema atgriezās 1956. gada oktobra beigās. Viņš ar smaidu stāsta par dažādiem kurioziem, ko piedzīvojis skolas gados, par knapo iztikšanu un smagajiem apstākļiem svešumā. Vīrs spējis saglabāt gaišu skatu un netur sevī naidu, jo «tāds bija režīms».

Arī Dzintra Kante (toreiz – Caune) ar ģimeni izvesta uz Omskas apgabalu. 1949. gada pavasarī viņai bija trīs gadi. Dzimtenē atgriezusies 1957. gadā.

Bez saimniekiem paliek 45 mājas
Vecumnieku dzelzceļa stacijā politiski represētajiem veltīto atceres brīdi atklāja pagasta muzeja vadītāja Rita Kovala. Viņa atgādināja 1949. gada 29. janvārī pieņemto slepeno PSRS ministru padomes lēmumu par kulaku ģimeņu izsūtīšanu no Latvijas, ko apstiprināja apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētāji. Cilvēki tika sašķiroti vairākās kategorijās: kulaki un viņu ģimenes, bandīti, partizāni un viņu atbalstītāji u. c.
«Vecumnieku ciemā 45 mājas palika bez saimniekiem – izveda 40 ģimeņu. No 106 izsūtītajiem 18 neatgriezās. 116 kravas automašīnas un 1320 karavīru tika piešķirts, lai Latvijā veiktu masveida izvešanu,» skarbos faktus atklāja R. Kovala. Viņa aicināja ar klusuma brīdi godināt «Sibīrijas bērnu» piemiņu.

Atceres brīža dalībnieki ieklausījās atmiņu stāstos, ko 1997. gadā apkopojuši skolēni. Viņi izvaicājuši no Vecumniekiem izvestos un mājās pārbraukušos, kā arī citus komunistiskā režīma upurus, kuri pēc atgriešanās Latvijā šo pusi bija izvēlējušies par savu dzīvesvietu. Izskanēja Smaidas Stumbres dzejolis, Leldas Strautnieces, Gunāra Mikaiņa, Ārijas Spruktes, Birutas Klincītes, Viktorijas Eisakas pieredzētais. Iztēloties tā laika notikumus varēja, ieklausoties fragmentos no Dzintras Gekas grāmatas «Sibīrijas bērni». Pierakstus lasīja un dziedāja tautas nama senioru jauktā kora «Atbalss» dalībnieki un diriģente Iveta Kaktiņa.

Sarīkojumā piedalījās bērnu vokālais ansamblis «Zīļuki» (vadītāja Dace Starta). Kopā ar savām klases audzinātājām Ingrīdu Segliņu un Sarmīti Vēveri piemiņas brīdī klāt bija 6.a un 8.a klases skolēni. Ziedus pie akmens nolika Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš. Piemiņas brīdī skumjās atmiņās kavējās politiski represētie Jānis Kalējs un Kārlis Heniņš.

J. Kalējs pauda viedokli, ka tagad daudz kas tiekot piedēvēts Staļinam, jo viņš bijis liels runātājs, taču «ne jau visu organizēja Maskava, savu roku pielika arī vietējie bāleliņi».

Drosmīgi pārlaiduši tumšo padebesi un krusas asaras, klātesošie kopīgi nodziedāja «Dievs, svētī Latviju!». Sarunas par bargo 25. martu un tālo gadu likteņu līkločiem turpinājās muzejā, kur tika pārmīts arī pašlaik svarīgākais un iezīmēts nākotnes ceļš, kas, godinot latviešu tautas vēsturi, ejams jaunajiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Nodzisa vakara blāzma...»

Kategorijas