Kāds saimnieks, tāds dzīvnieks

2019. gada 26. marts 00:00

Mīlulis. Reta šķirne – Vecanglijas aitu suns.

Iecavnieki Ilvija un Mārtiņš Ķurbes ir lieli dzīvniekmīļi. Viņu mājās ir trīs suņi, kaķis un zivtiņas. Agrāk bijuši arī citi kustoņi – gan jūrascūciņas, gan susliks.

Komunikabls un viegli socializējas
Pērn valsts svētku laiks ģimenei izvērtās gana skumjš, jo nomira viens no četrkājainajiem mīluļiem – Vecanglijas aitu kucīte Lila. Dzīvniekam tika konstatēts virsnieru vēzis. Gandrīz desmit gadu vecais suns allaž bija dzīvespriecīgs. Neviens pat nevarēja iedomāties, ka dzīvniekam ir veselības problēmas, nekādi simptomi netika manīti.

«Pēc Lilas zaudējuma sapratām, ka nevienu citu radībiņu kādu laiku neņemsim. Taču Ilvija, pētot kādas Lietuvas suņu audzētavas piedāvājumu, pamanīja, ka tur palicis viens Vecanglijas aitu šķirnes suns, un mēs izlēmām, ka jāņem ciet. Tagad Darelam ir astoņi mēneši, un pie mums tas jūtas lieliski. Suns ātri iedzīvojās, uzreiz visus pieņēma kā savējos,» stāsta Mārtiņš. Darela tēvs Lietuvā darbojas kanisterapijā – slimību un neiroloģisku traucējumu ārstēšanā ar suņiem.

Minētās šķirnes suņi ir komunikabli un viegli socializējas. To atšķirības zīme ir bagātīgais apmatojums, kas pasargā no sliktiem laikapstākļiem. Parasti cilvēki šīs šķirnes pārstāvjus vēlas samīļot kā mazus lācīšus. Suns ir intelektuāls un draudzīgs, ar spēcīgu un simetrisku uzbūvi, labu muskulatūru, īskājains. Dzīvniekam ir inteliģents skatiens un attīstīta domāšana. Citi suņi kādu laiku vēl sēro pēc mammas, taču Darelam uzreiz bija skaidrs – es te esmu, un man te jābūt!

Kucēna interesantākā īpašība ir tā, ka tas prot atvērt jebkuras durvis. Nelāgākais paradums ir kurpju graušana, bet saimnieki, to pamanot, Darelam dod īpašus graužamos. Par laimi, krēsli, galdi vai rokturi netiek skarti.

Bez niknuma pazīmēm
«Vecanglijas aitu suņi ir viegli dresējami. Arī suņu skolā teica, ka Darels ātri visu iemācās, taču dara vienīgi tik daudz, cik uzskata par vajadzīgu. Ārā suns staigā bez saites, bet, ja es pasaku «blakus», tad dzīvnieks uzreiz ir man līdzās. Darels vispirms domā un tikai tad dara,» stāsta Mārtiņš.

«Darels ir aitu ganiņš, kam patīk «ganīt» arī ģimeni. Ja kāda nav mājās, suns ir nemierīgs. Četrkājainais draugs visu laiku vēlas būt ar kādu kopā un kā astīte staigā līdzi. To var ņurcīt, cik vien gribas, suns nekad nerūc, nerāda zobus un nedusmojas,» turpina Ilvija.

Darels nav izvēlīgs. Lielākoties tas ēd sauso barību, biezpienu, liellopu gaļu un kaulus. Dažas reizes tas ir paprasījis ābolu, bieti un banānu. Kustonis ir kulturāls – no galda neko nečiepj.

Ideju suņa vārdam smēlušies no rakstnieka Džeralda Darela grāmatas «Mana ģimene un citi zvēri». Tajā stāstīts par puiku, kas ir kā traks uz dzīvniekiem un mājās nes visādus mīluļus, kuriem nevar pretoties.

Pilna māja iemītnieku
Visvecākais dzīvnieks Ķurbju mājās ir Jorkšīras terjers Pipars, kam ir 13 gadu. Piparam ir mednieka instinkts – suns saimniekiem nes atrādīt kurmjus un zīlītes. Mopsis Barons ir piecus gadus vecs suns, kas par visu vairāk grib gulēt. Toties desmit gadus vecais Burmas šķirnes kaķis Ibērs ir vienpatis un nevēlas īpaši draudzēties ar jauno mājas iemītnieku Darelu. Kaķis bieži kaitina suņus, šņāc, rūc un pat iepliķē ar ķepu. Lielajam sunim mājās ir sava vieta pirmajā stāvā, mazie parasti snauž otrajā stāvā.

«Visi mūsu mīluļi ir mierīgi. Saka taču – kāds saimnieks, tāds dzīvnieks. Ja pats esi labsirdīgs, arī tie ir tādi. Kad kaut kur dodamies, talkā nāk radinieki, kuri ir lieli suņumīļi un dzīvniekus labprāt pieskata. Cilvēks ļoti mainās, ja tam blakus ir dzīvnieks. Mans tēvs agrāk bija skeptiski noskaņots pret mājdzīvniekiem, bet tagad tos ir ļoti iemīļojis,» atzīst Mārtiņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kāds saimnieks, tāds dzīvnieks

Kategorijas