BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brokastis bez kafijas un cigaretes

Ilze Šķietniece

2019. gada 26. marts 00:00

100
Brokastis bez kafijas un cigaretes

Atkarība jāvērtē kā slimība, nevis netikums.

Tas nav stāsts par rakstura vājumu, gribasspēka trūkumu, netikumu kā tādu. Atkarība ir hroniska slimība. Ja to ņem vērā un ārstē, var dzīvot ļoti labi, saka personu apvienības «Atkarības speciālistu apvienība» projekta koordinatore Inga Dreimane. Marta beigās pilotprojektā ir pēdējās nodarbības smēķēšanas atmešanas grupām.

Latvijā jauna prakse
Lai veicinātu smēķēšanas atmešanu, svarīga ir atkarīgā cilvēka motivēšana un atbalstīšana. To sniedz grupu nodarbības, kuras vada speciāli apmācīti psihologi un psihoterapeiti. Pasaulē tā nav jauna prakse, bet Latvijā pēc Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas ieviesta pilotprojekta veidā.

Nodarbības tika organizētas visos Latvijas reģionos: lielākās un mazākās pilsētās un novados. Lai arī iespēja cīnīties ar nelāgo ieradumu tika piedāvāta bez maksas, atsaucība bija ļoti dažāda. Dažās pašvaldībās lielās intereses dēļ nācās veidot papildu grupas. Dažviet pieteicās viens divi cilvēki un darbs netika sākts. Citur ar otro un trešo izsludināšanas reizi tomēr izdevās grupas izveidot.

Bail vilties sevī
Stāsti ir tik līdzīgi un reizē ļoti atšķirīgi, I. Dreimane teic, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēkiem grūti sadūšoties atnākt. Pirmkārt, lai atzītu sev, ka smēķēšana ietekmē dzīves kvalitāti tiešā veidā un šodien, nevis kaut kad nākotnē, ir vajadzīga drosme. Otrkārt, ir dabiski izvairīties no problēmām un lietām, ko būtu jāsāk risināt. Smēķēšana dod hipnotizējošu efektu – uz mirkli ir labi, un var nedomāt par to. Treškārt, tas ir plaši izplatīts netikums un piedāvā iespēju socializēties. Ko citu darbā darīt, lai paņemtu pauzīti? Nestāvēs jau piecas minūtes tāpat vien svaigā gaisā. Kolēģi padomās, ka dīvains, bet priekšnieks pārmetīs dīkstāvi.

Tos, kuri jau vismaz vienreiz mēģinājuši cīnīties ar atkarību, biedē iespēja kārtējo reizi sevī vilties. «Ir dalībnieki, kuri smēķēšanas atmešanai iepriekš mēģinājuši ļoti daudz ko – medikamentus, aizvietojošos līdzekļus, elektroniskās cigaretes, braukuši pie dziedniekiem, apmeklējuši adatu terapeitu,» stāsta I. Dreimane. «Katrs mēģinājums nāk ar lielāku iespēju, ka atkal būs vilšanās.» Pētījumi rāda, ka smēķētāji pirmo dūmu ievilkuši vidēji 11–13 gadu vecumā, kad psihe vēl nav nobriedusi. Paradumi, kas veidojas pusaudža gados, ir ļoti noturīgi visu turpmāko dzīvi.

Motivāciju cīnīties ar smēķēšanu atkarīgajiem nerada arī sabiedrības iecietīgā attieksme. Pret pīpmaņiem izturamies tolerantāk nekā pret alkoholiķiem, narkomāniem, azartspēļu spēlmaņiem. «Smēķēšana ir vismazāk saistīta ar likumpārkāpumiem, nepieņemamu uzvedību. Tās dēļ cilvēki parasti nav gatavi uz zādzībām, neapdraud citu drošību,» I. Dreimane pamato, kāpēc no sociālā viedokļa tā nešķiet bīstama. Tomēr, ņemot vērā, cik grūti no smēķēšanas atbrīvoties, tas nemaz nav tik nevainīgi. «Emocionālās un fiziskās veselības aspektā absolūti nav atšķirības no narkotiku vai alkohola lietošanas. Smēķēšana tāpat ietekmē pašvērtējumu, darba kvalitāti. Tu stūrē mašīnu, bet nevari to izdarīt, ja neesi izpīpējis trīs, piecas cigaretes dažu stundu laikā. Cilvēka dzīve ir pakārtota muļķīgam ieradumam,» teic I. Dreimane.

Pirmās nedēļas – grūtas
Par labāko metodi atkarību ārstēšanā pasaulē atzīta grupu pieeja, saka I. Dreimane. Tā dod iespēju gūt atbalstu, redzēt, kā iet citiem, dzirdēt, ka neesmu vienīgais ar savu problēmu. «Nesmēķētāji bieži vien nevar saprast, ko nākas pārdzīvot tam, kurš vēlas atmest,» piebilst speciāliste.

Pirmās nedēļas, kamēr organisms sāk pielāgoties pie nesmēķēšanas, ir ļoti grūtas. Cilvēks ir vieglāk aizkaitināms, viņam ir grūtāk koncentrēties. Līdz ar to nav viegli arī apkārtējiem. Bieži vien no tuviniekiem, ģimenes nākas dzirdēt – labāk būtu pīpējis, jo šādu cilvēku nevar izturēt. Tāpēc atkarīgā ārstēšanas procesā svarīga nozīme ir līdzcilvēku iecietībai un sapratnei.

Pilotprojekta laikā izveidotā programma sastāv no desmit stundu praktiskajām nodarbībām. Pirmā ir pusotru stundu gara. Tajā iepazīstas ar grupas vadītāju, programmas darbības principiem, notiek pārrunas, ko nozīmē atkarība, dalībnieki gūst priekšstatu, kas būs jādara.

Cīnoties ar atkarību, uz to jāskatās kā uz slimību, nevis netikumu, trūkumu, grēku. «Tas ir darbs ar sevi. Varbūt no malas izskatās, ka cilvēki sēž, kaut ko raksta, runā. Kas tur ko nepadarīt! Bet iekšējais darbs, kas no ārpuses nav redzams, ir milzīgs,» uzsver I. Dreimane. No sešsimt gadījumiem varbūt vienā vai divos atkarīgais pārtrauc nesmēķēt jau pēc pirmās nodarbības.

Ar ko aizpildīt pauzes?
Katru nākamo tikšanās reizi velta atsevišķai tēmai, kas saistīta ar smēķēšanu, piemēram, kā veidojas paradumi, kā tos mainīt, kā pazīt savu motivāciju. «Par motivāciju lielākoties ir skatījums – vai tu gribi vai ne,» secina I. Dreimane. «Bet tā ir daudz plašāka un kompleksāka. Stāsts ir par mērķi īstermiņā un ilgtermiņā. Ir cilvēki, kuri tiešām grib atmest smēķēšanu, bet ir tādi, kuriem tas ir mērķis kaut kad.»

Katrs grupas dalībnieks izveido plānu, paredzot ieradumu maiņu. Izdomā, kā citādāk paēst brokastis, lai nebūtu klasiskā kafija ar cigareti. Ko darīt, kamēr silst mašīna? Kā aizpildīt pauzes darbā? Kā gūt mieru pirms gulētiešanas? «Nav jēgas atmest smēķēšanu, ja īsti nezini, kā pauzes aizpildīt,» brīdina I. Dreimane. «Tas ir galvenais uzdevums – no vienas puses, pieņemt tukšumu, kas rodas, no otras puses, atrast, ar ko aizpildīt, lai tas nekļūst neciešams.»

Nesen sociālajā tīklā «Twitter» noritēja diskusija, kurā bijušie smēķētāji atzinās, ar kādu kāri ieelpo dūmus no blakus kūpošas cigaretes. «Atkarīgais paliek visu mūžu atkarīgs. Jautājums ir par to, vai lieto vai nelieto,» skaidro I. Dreimane, uzsverot, ka slimība nekur nepazūd, sēž visu mūžu iekšā un ik pa laikam cenšas parādīties. Recidīva simptomi, kad pastāv draudi atkal «norauties», parādās vēl gadu un pat trīs gadus pēc smēķēšanas atmešanas. Ir cilvēki, kuri noturējušies pat astoņus, desmit gadus, taču lielu pārdzīvojumu ietekmē pie netikuma atgriezušies. Svarīgi zināt brīdinājuma signālus – tas neļaus atkal nonākt līdz lietošanai, palikt saasinājuma stāvoklī, sniedzot sev palīdzību. Citādi viss process atkal būs jāsāk no jauna.


Ieguvumi no smēķēšanas atmešanas:

pirmo 20 minūšu laikā normalizējas sirdsdarbības ritms un asinsspiediens;

12 stundu laikā normalizējas karbona monoksīda līmenis asinīs;

24 stundu laikā normalizējas ožas un garšas sajūtas;

2 – 12 nedēļu laikā uzlabojas plaušu darbība un asinsrite;

1 – 9 mēnešu laikā mazinās klepus un elpas trūkums;

gada laikā paaugstinātais risks saslimt ar koronārās sirds slimību samazinās par pusi;

normalizējas kuņģa un zarnu trakta darbība;

piecu gadu laikā infarkta risks samazinās un tuvāko 15 gadu laikā kļūs līdzvērtīgs riska līmenim, kāds ir nesmēķētājiem. Par pusi sarūk risks saslimt ar mutes un barības vada vēzi, samazinās risks saslimt arī ar žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera vēzi;

desmit gadu laikā risks saslimt ar plaušu vēzi samazinās no 30 līdz 50 procentiem;

15 gadu laikā nāves un koronārās sirds slimības risks samazinās līdz līmenim, kāds ir nesmēķētājiem.

Avots: rokasgrāmata «Kā palīdzēt pacientiem atmest smēķēšanu».


UZZIŅAI

Atbalsta grupas smēķēšanas atmešanai tika organizētas Veselības ministrijas projektā «Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi».

To realizē personu apvienība «Atkarības speciālistu apvienība».

Projektam ir divi galvenie uzdevumi: mācīt un sniegt atbalstu ārstiem pacientu motivēšanā smēķēšanas atmešanai; izstrādāt smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas programmu un nodrošināt tās īstenošanu, piedāvājot tajā iesaistīties ikvienam valsts iedzīvotājam.

Projekta kopējais mērķis bija gada laikā nodarbībās iesaistīt vismaz 600 cilvēku. Pašreizējie dati rāda, ka šo skaitli būs izdevies pat pārsniegt. Pēc pilotprojekta beigām tiks veikta analīze, lai izdarītu secinājumus nākotnei.

Ņemot vērā rezultātus un pozitīvās dalībnieku atsauksmes, Veselības ministrija domās par iespējām tuvāko gadu laikā smēķēšanas atmešanas grupu nodarbības ieviest par pastāvīgu pakalpojumu.