Atklāsmes par Eiropas Savienības nākotni

2019. gada 26. marts 00:00

Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu» pētījums – 2019. Turpinājums, sākums laikrakstā 5., 12. un 19. martā.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas šogad Latvijā notiks 25. maijā, EP birojs Latvijā tradicionāli jau ceturto reizi veicis «Vēlētāju gaidu» pētījumu. Padziļinātās intervijās 35 pilsētās un novados ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem noskaidrotas «vēlētāju gaidas» Latvijas cilvēkiem svarīgās jomās, vairums no tām attiecas arī uz EP politikas jomām. Par dažām pētījuma sadaļām informējām laikraksta 5., 12. un 19. marta numurā. Šoreiz – par iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Bailes par tuvāku un tālāku nākotni
Lai gan sociālā joma lielā mērā ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetence, EP gadu gaitā ir aktīvi pievērsies arī sociālajai dimensijai. Intervijas gaitā uz jautājumu «Cik lielā mērā jūs Latvijā jūtaties sociāli aizsargāti, salīdzinot ar t. s. vecajām ES dalībvalstīm kā Vācija un Francija? Kāpēc?» tikai 17% respondentu atbildēja, ka jūtas pilnībā sociāli aizsargāti, bet 41% aptaujāto minēja, ka jūtas daļēji sociāli aizsargāti. Vairāk nekā trešdaļa (34%) atzinuši, ka nejūtas sociāli aizsargāti. Pētījums atklāja, ka sociāli nodrošinātāki jūtas valsts darbā strādājošie, lai gan arī šo respondentu vidū bija tādi, kas jutās sociāli neaizsargāti. Pusmūža cilvēki galvenokārt satraucas par gaidāmās pensijas apmēru.

Svarīgākās problēmas, ko akcentējuši intervētie: bailes par tuvāku un tālāku nākotni, piemēram, saslims un kļūs darbnespējīgs, izkritīs no darba tirgus aprites, nonāks nabadzības riska grupā. Cilvēkiem nereti ir bažas par pensiju – vai tā nebūs ļoti maza, vai arī pēkšņi tiks «nogriezta». Lūk, ko par sociālo aizsargātību sacījis drošības jomas pārstāvis no Rīgas: «Es nemaksāju nodokļus, strādāju gadījuma darbus, kādas sociālās garantijas?»

Aptaujātie pauduši neapmierinātību ar algas lielumu un maksāšanu «aploksnē»; mājokļu un pārtikas cenas nav samērojamas ar algām un nozīmē «izdzīvošanu, nevis dzīvošanu». Problēmu sarakstā vēl minēts: dārga medicīna; strādājošajiem nepietiek līdzekļu uzkrājumu veidošanai; bezdarba risināšanas sistēma, kas nepalīdz meklēt darbu; ātro kredītu jūgs; sociālo pabalstu izmaksas ir pārāk mazas un īstermiņā; bankas nepiešķir kredītus mājoklim; valda dzimumu nevienlīdzība atalgojumā; mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem nav nodrošināta veselības aprūpe; nav valsts garantēta psihologa vai palīdzības tālruņu depresiju gadījumos.

Trešā daļa nejūtas sociāli aizsargāti
Uzņēmējs, cilvēktiesību un vides aktīvists no Jūrmalas uzskata: «Nav pilnībā sakārtota nodokļu sistēma. Tā neveicina godīgu uzņēmējdarbību un pieļauj situācijas, ka cilvēki tādēļ paliek ar zemu sociālo aizsargātību.» Paļaušanos uz sevi paudis jauniešu organizācijas pārstāvis Rīgā: «Problēmu gadījumā valsts parūpēsies tādā mērā, par kādu esmu pats parūpējies.»

EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele atzina – nepatīkami pārsteidzis pētījumā noskaidrotais, ka tik daudz – trešā daļa cilvēku – Latvijā nejūtas sociāli aizsargāti. Lai gan ES ir dažādas atbalsta programmas sociālajā jomā, sociālā aizsardzība tomēr ir pašas dalībvalsts, tātad Latvijas, kompetences jautājums. Tāpēc pētījumā iegūtais materiāls tiks nosūtīts arī partneriem Latvijas valsts pārvaldē, kur tas atbildīgajiem varētu būt vērtīgs materiāls, lai saprastu, kā cilvēki jūtas un tieši kurās jomās viņi jūtas slikti. Pētījums dod ieskatu arī dažādu vecuma grupu noskaņojumā – izvirzītās problēmas atšķiras atkarībā no vecuma.

Pārgurums, izdegšana un veselības problēmas
Uz jautājumu «Vai jums izdodas sabalansēt darbu/mācības ar privāto dzīvi ikdienā?» vien trešdaļa respondentu atbildējuši, ka ir pietiekami daudz laika privātajai dzīvei. Viņu vidū bija dažādu vecuma grupu pārstāvji. Mazāk nekā trešā daļa (31%) norādījuši, ka balansu izdodas atrast tikai reizēm, bet 30% atbildēja ar «nē», jo ir pārāk liela slodze darbā vai mācībās. Izteikti ar «nē» atbildējuši gados jaunākie respondenti – vecumā līdz 35 gadiem. Daudzi intervētie sūdzas par pašu vai paziņu pārstrādāšanos, lai varētu atļauties veikt obligātos maksājumus un nebūtu jāapsver doma par aizbraukšanu no Latvijas.

Intervētie apzinās, ka lielās darba stundas nereti pat trīs un četrās darbavietās rezultējas pārgurumā, izdegšanā, depresijā un var radīt attiecību sašķobīšanos vai veselības problēmas. Tāpat respondenti sūdzējušies, ka darba dēļ nepietiek laika mācībām augstskolās, dažādu prasmju apguvei kursos, brīvprātīgajam darbam un pilsoniskām aktivitātēm. Taču atsevišķās intervijās minēts, ka privātās dzīves balanss ne vienmēr atkarīgs no pienākumu apjoma, bet gan no prasmes plānot savu laiku.

Kā veidot darba un privātās dzīves līdzsvaru?
Lai izprastu, kādus risinājumus likumdevēji var piedāvāt darba/mācību un privātās dzīves balansam, respondentiem tika vaicāts: «Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina Latvijā, lai uzlabotu darba un privātās dzīves balansu?» No 250 intervētajiem 42% minējuši, ka jāsamazina pārmērīgā darba slodze un darba stundas, lai vairāk laika veltītu privātajai dzīvei, saglabājot esošo ienākumu apmēru, taču piektdaļa respondentu uzskata, ka nepieciešams cits variants. 14% aptaujāto domā, ka nekas nav jāuzlabo – ir labi, bet 6% norāda, ka jāpalielina darba stundu skaits un attiecīgi arī ienākumi. Daudziem iedzīvotājiem, 15% no visiem, nebija atbildes risinājumam.

Situācijas uzlabošanai respondenti pauduši ierosinājumus, kas vairotu laiku ģimenei, mācībām un hobijiem: jāpieaug algām; četru dienu darba nedēļa; jāmaina princips no pulksten 8 līdz 17 uz elastīgu darba laiku; sešu stundu darba diena; ēnu ekonomikas izskaušana; jāuzlabo darba apstākļi, efektivitāte un darba produktivitāte; jāoptimizē darba procesi; jāmāca laika menedžments; laiks, kas pavadīts ceļā uz darbu, jāpieskaita darba laikam; precīzāk jāpiemeklē pienākumi; valsts atbalsts studentiem; veikalu slēgšana brīvdienās; pusslodzes darba veicināšana; darba vietu pārvietošana ārpus Rīgas (ekonomē laiku ceļā); jāatbalsta darbs attālināti.

Analizējot pētījumā noskaidro-to par cilvēku pārstrādāšanos, M. Rībele atzina, ka konstatētais nebijis pārsteigums, jo ikdienā gandrīz ikkatrs ar šo problēmu ir saskāries pats vai novērojis līdzcilvēku pieredzē. Pēc aptaujāto izteiktajiem priekšlikumiem balansa uzlabošanai starp darba un privāto dzīvi, var atrast lielu darba lauku. Daļa problēmu risinājumu ir atkarīgi no paša cilvēka, bet daļa tomēr ir likumu ziņā, un tas attiecas arī uz Eiroparlamenta darbu.

Cik lielā mērā jūs Latvijā jūtaties sociāli aizsargāts/-a, salīdzinot ar t. s. vecajām ES dalībvalstīm kā Vācija un Francija?

Vai jums izdodas sabalansēt darbu/mācības ar privāto dzīvi ikdienā?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāsmes par Eiropas Savienības nākotni

Kategorijas