Iznīcinātāji – okupācijas varas balsts

JĀNIS ZEMTAUTIS Rundāles novada Svitenē, bijušais pretošanās kustības Bauskas vidusskolas nacionālās jaunatnes grupas dalībnieks, 15 gadu izcietis ieslodzījumā Gulaga nometnēs

Laikraksta arhīvs

2019. gada 22. marts 00:00

427

Bataljoni ar iekšējā karaspēka funkcijām: «pretpadomju elementu» izsekošana, aresti, mantas konfiskācija, līdzdalība genocīdā pret latviešu tautu.

Šopavasar – pirmdien, 25. martā, – paiet 70 gadu kopš masu deportācijām, kas vissāpīgāk skāra Latvijas lauku iedzīvotājus. Vēsturiskā atcere īpaši sasaucas ar «čekas maisu» atvēršanu, LTV seriāla «Sarkanais mežs» demonstrēšanu – par dzimtenes mīlestību un nodevību. Plaši apspriesta čekas ziņotāju un aģentu tēma, mazāk to saistot ar cietušo cilvēku pārdzīvoto mūža garumā. Pavisam ēnā palikuši iznīcinātāju bataljonu (IB) kaujinieki, tautā saukti par «istrebiķeļiem» vai «strebukiem», īstenajiem kompartijas un čekas bruņotiem pakalpiņiem.

Nobriedusī nepieciešamība
Okupētās Latvijas teritorijā iznīcinātāju bataljonu (1944 – 1953) veidošanu noteica iekšpolitiskie apstākļi un politiskie apsvērumi, boļševiku šķiras cīņu teorija, nacionālo partizānu kā šķiras ienaidnieku iznīcināšana ar pašu latviešu rokām. Iznīcinātāju bataljoni izpildīja okupācijas varas iekšējā karaspēka funkcijas – «pretpadomju elementu» izsekošana, aresti, mantas konfiskācija un plaša jo plaša līdzdalība latviešu tautas deportācijā 1949. gada 25. martā.

Pavēli «Par iznīcinātāju bataljona organizēšanu» parakstīja LKP CK sekretārs Jānis Kalnbērziņš un valsts drošības komisārs Augusts Eglītis 1944. gada 13. maijā. Tajā bija teikts, ka IB jāiesaista pirmām kārtām komunisti, komjaunieši un padomju aktīvisti, kas spējīgi un uzticami nest, lietot ieročus, kā arī pilsoņi, kas atgriezušies no PSRS austrumu apgabaliem uz pastāvīgu dzīvi «atbrīvotajā» teritorijā.
Pavēle uzdeva iznīcinātāju bataljonu komandieriem visās apdzīvotās vietās organizēt IB atbalsta grupas, iesaistot tajās ganus, mežsargus, dzelzceļa apgaitniekus, sargus, pastniekus un pat skolēnus – pionierus. «Šīm iedzīvotāju kategorijām bija paredzēts kļūt par potenciālajiem čekas ziņotājiem,» grāmatā «Latvijas nacionālo partizānu karš» akcentē vēsturnieks Heinrihs Strods.

«Strebuku» vadītāja nedienas
Ceraukstes iznīcinātāju bataljona grupējumu vadīja A. Jaksts. Viņa pakļautībā bija 40 kaujinieku. Iznīcinātāju vada personāla sarakstus un citus slepenus dokumentus 1950. gada 19. martā «konfiscēja» pretošanās kustības Bauskas vidusskolas nacionālās jaunatnes grupas dalībnieks Edmunds Nerets.

A. Jaksts ar Valsts drošības ministrijas Bauskas rajona nodaļas priekšnieka majora Rozentāla vietnieka parakstīto pavēli Nr. 84 1950. gada jūnijā saņēma disciplināru sodu – desmit diennaktis aresta par nevērīgu slepeno dokumentu glabāšanu.

Kaujinieku bruņojums
Laukos katra grupa pārstāvēja kādu kolhozu, kurus zemniecības kolektivizācijas sākumā dēvēja par lauksaimniecības arteļiem. Lauksaimniecības artelī «Pamats» bija seši IB dalībnieki, bruņojumā trīs šautenes, trīs automāti PPŠ, 260 patronas; artelī «Stars» četri dalībnieki, katram šautene, bet Jānim Gāzējam vēl vācu pistole «Parabellum» ar desmit patronām; artelī «Turība» pieci dalībnieki; «Robežnieku» grupā četri; «Kalnudruvā» – viens – Jānis Ūdris, bruņots ar vācu šauteni un 50 patronām; arteļa «Austrums» grupā trīs dalībnieki; «Uzvarā» – seši; artelī «Kārlis Markss» pieci dalībnieki; «Mēmelē» – četri; «Labklājībā» – divi dalībnieki. Visi pārsvarā bruņoti ar krievu un vācu šautenēm, uz katru šauteni 30 patronu, uz automātu 50 – 70 patronu.

Bauskas «istrebiķeļu» raksturojums
Pēc Latvijas Valsts arhīva ziņām, mūspusē darbojušies arī apmēram 29 Bauskas IB sastāvā esošie iznīcinātāji, kuru komandieris bija Viktors Laļutins, dzimis 1923. gadā, komjaunietis, devi-ņu klašu izglītība. Bauskas IB 1951. gada 6. decembrī iestājušies brāļi Kuročkini – dzimuši 1928. un 1933. gadā – no Brjan-skas apgabala, ar sešu un četru klašu izglītību. IB dalībnieks arī novadnieks no Lībiešu ciema «Mazkārkliņiem» Egons Kārkliņš. Jāzeps Zeiza, dzimis 1932. gadā, komjaunietis, ieradies no Ludzas rajona Šķaunes, iestājies IB 1951. gada 8. maijā, atbrīvots tā paša gada 20. oktobrī.

Ar 1951. gada februāri IB štatos ieskaitīti jaunsaulieši no toreizējā Augšmēmeles ciema: Alberts Kaļķis, Jānis Stankevičs, Mārtiņš Melderis, Jānis Drevinskis, Kārlis Bērziņš. Dažus, kā, piemēram, IB komandieri Laļutinu, vada komandierus Kuzņecovu, Anatoliju Gobu, 1950. gada 21. jūlijā LPSR 10. gadadienā par izcilu kalpošanu padomju varai ar pavēli Nr. 82 apsveica Valsts drošības ministrijas Bauskas rajona nodaļas priekšnieks majors Rozentāls.

Izskaņai
Šīs ziņas par iznīcinātāju bataljonu atbalsta grupām, kas sniegtas no dokumentu oriģināliem un kopijām, nobeigšu ar fragmentu no Tālivalža Bāliņa atmiņām grāmatā «Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā», kas raksturo iznīcinātāju nevainojamu kalpošanu padomju varai:
«1947. gada jūnijā Ugāles pagasta «Jaunmedniekos» ienāca Ugāles iznīcinātāji – Gunārs Šēniņš, Egons Fabriciuss, Viesturs Kāpiņš un vēl citi – kopā apmēram desmit vīru. Ellai Danei sasēja rokas uz muguras, aizveda viņu uz mežu, apsēdināja uz takas. Tā viņu noturēja trīs diennaktis, ēst nedeva. Mājas jau agrāk tikušas novērotas, redzēts, ka tur ierodas kāds no meža. Iznīcinātājiem tiešām laimējās. Trešajā dienā nāca Eduards Trapāns, ieraudzīja Ellu un tuvojās viņai. Iznīcinātāji bez brīdinājuma no slēpņa atklāja uguni. Eduardu, smagi ievainotu, aizveda uz Ugāli, kur viņš nomira. Ellu notiesāja uz desmit gadiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iznīcinātāji – okupācijas varas balsts

Kategorijas