Piketā pie Saeimas aptuveni 2500 pedagogu pieprasīs algu palielinājumu

Šodien plkst.8.30 pie Saeimas notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizēta protesta akcija, kurā aptuveni 2500 pedagogu pieprasīs iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi.
Publiski mūspusē atbalstu protestam paudis Misas vidusskolas kolektīvs. "Mēs,
Misas vidusskolas kolektīvs, pievienojamies 20. marta Vislatvijas
skolotāju piketam, protestējot pret pazemojošo valdības attieksmi pret
mums kā šīs valsts pilsoņu grupu, kas, sevi nežēlojot, no sirds
godprātīgi pildām savus pienākumus.
Mēs nosodām valdības melīgos solījumus par skolotāju algas paaugstināšanu un solījumu nepildīšanu. Nosodām nevienlīdzību skolotāju atalgojuma sistēmā. Uzskatām, ka tā ir ņirgāšanās un mūsu cilvēktiesību ignorēšana," liecina sociālajā tīklā "Facebook" publicētais ieraksts.
Valdības un Saeimas pārstāvji šodien plkst.9 Saeimā tiksies ar LIZDA,
lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas
pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem
būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un
arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka
politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei
nepieciešamo naudu, ziņo aģentūra LETA.
Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA
priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja
valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un
pārtraukt retoriku, ka izglītībā
netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba
samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15
veiktām vai procesā esošām reformām.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.
Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu iespējams nodrošināt tikai reformu ceļā.
"Ja vēlamies pieaugumu, to var panākt vienīgi reformējot. Šo valdību sagaida vairākas reformas un viena no tām ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ļaus sakārtot arī izglītības sistēmu. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrei būs liels izaicinājums izveidot tādu izglītības modeli, kas nodrošinās kvalitatīvu izglītību. Lai varētu maksāt pedagogiem atbilstošas algas, vispirms ir jāsakārto sistēma," uzsvēra premjers.
Vanaga pēc valdības sēdes aģentūrai LETA atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, viņi streikos.
Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.
Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.
Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»