Vimbas vēl ziemas režīmā

2019. gada 19. marts 00:00

Makšķerēšanas licenču tirdzniecība sākusies.

Ledus upēs izgājis, palu ūdeņi noskrējuši, bet kritiski zemais līmenis un aukstais ūdens liedz baudīt pilnvērtīgu vimbu copi. Tomēr aizvadītajās brīvdienās pilsētas teritorijā varēja novērot pārdesmit makšķernieku, kas mēģināja no ūdenskrātuves dzīlēm izvilināt kādu sudrabaino skaistuli. No 1. aprīļa vimbas no upēm varēs vilkt vien tad, ja būs iegādāta speciāla licence, taču tagad pietiek ar makšķerēšanas karti.

Rindai – pierakstu sistēma
Sestdien, 16. martā, Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) sāka vimbu makšķerēšanas licenču tirdzniecību. Lai būtu kārtība, jau vairākus gadus vīri vienojušies par īpašu pierakstu sistēmu. Rindā copmaņus sāka rakstīt piektdienas, 15. marta, pēcpusdienā, apliecina BMMB biedrs Andris Juškevics, kurš apņēmies organizēt pierakstu. Makšķernieki sevi varēja pieteikt vienīgi klātienē, izslēdzot blēdīšanos.

Šāda kārtība nenoliedzami esot pieņemamāka, atzīst uzrunātie vimbu licenču tīkotāji. «Iepriekš te gāja karsti. Spēks un svara kategorija noteica visu, netrūka grādīgā malkošanas, gāja vaļā dūru vicināšana, grūstīšanās, un Rīgas nekauņa pa durvīm bija pirmais iekšā, nopirka žūksni licenču, bet mēs, baušķenieki, palikām ar garu degunu,» stāsta Bauskas novada iedzīvotājs Arnis Alksnis. Viņaprāt, taisnīgāk būtu, ja pilsētniekiem, biedrības biedriem, būtu simtprocentīga garantija, ka licenci A zonā varēs nopirkt.

Iesaka tirgot internetā
Tomēr ne visiem tīkama arī ieviestā pieraksta kārtība. Sadrūmis sestdienas rītā bija Bauskas pensionārs Andrejs Eriņš, kurš uzskata, ka
21. gadsimtā makšķerēšanas atļaujas jau sen vajadzēja tirgot elektroniski. «A zona beigusies divos naktī, murgs gatavais! Kā tas var būt!? Vai viņi trīs dienas iepriekš jau pieteikušies? Gadiem esam rosinājuši kārtību mainīt, bet stagnātiem neko nevar izdarīt! Tagad tik daudzi ir pārgājuši elektroniskajā vidē, bet mums kā plebejiem te jāstāv barā,» sašutis bija pilsētnieks un secināja, ka nav citas izejas, atliekot vien ņemt B zonas atļauju. Cerējis jau uz A sektoru, jo tad nebūtu vajadzības braukāt un izdot naudu degvielai. Arī prasītā maksa par sezonas licenci viņam šķiet pārāk augsta. Savulaik bijuši 20 lati, bet pirms trīs gadiem cena strauji pieaugusi. Biedriem par pilsētas zonu jāšķiras no 50 eiro, pārējiem jāmaksā 75 eiro un vēl desmit eiro drošības nauda.

«Kad prasa pēc pamatojuma, neviens īsti nevar atbildēt. Salacgrīvā Salacā, Kuldīgā Ventā tie cipari ir krietni mazāki. Piemēram, Kuldīgā Ventā par ziemas/ pavasara sezonas makšķerēšanu jāatdod 30 eiro, bet vienas dienas licence maksā vien divus eiro. Maznodrošinātajiem, invalīdiem, personām, kas vecākas par 65 gadiem, un vēl virknei ļaužu ir simtprocentīgs atbrīvojums no maksas, kā arī atļaujas ir brīvi nopērkamas vietnē epakalpojumi.lv. Kādēļ mēs esam citādi, vai tālab, ka tuvāk dienvidiem atrodamies?!» neizpratnē ir A. Eriņš. Viņam paps stāstījis, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā upju krastos dzīvojošajiem bijis pienākums teritoriju sakopt, bet pretī saņēmuši atļauju divus nelielus murdus upē ievietot pašpatēriņam. Ūdenstilpju malas tolaik bijušas kā izmēztas.

Mežotnieka Jāņa Mauriņa dzīvesvieta visu mūžu ir blakus upei, tagad, ja nav licences, pīcku ūdenī iemest nedrīkst. «Kā citādi brīvo laiku pavadīsi, ja ne makšķerējot?!» nosmej J. Mauriņš un piebilst, ka copē vien paša priekam. Skumji esot noraudzīties, kā ūdenskrātuves aizaugot, zivju kļūstot acīmredzami mazāk. Mežotnieks atminas, ka padomju gados upe bijusi melna, kad vimbas gājušas uz augšu. Kaimiņš no rīta devies govi pārsiet, ar rokām metis zivis ārā. Taču tagad citu dienu vimbu pat ar uguni nesameklēsi.

Sola pārmaiņas
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Māris Vaitekūns pieļauj, ka, iespējams, šogad tiks rasts tehnisks risinājums un vienas dienas atļaujas būs nopērkamas internetā. Taču sezonas licences varēs iegādāties biedrībā katru otro sestdienu, bez atlaides tās tirgos veikalā «Līga» Bauskā, veikalā «Sams» Rīgā un Jelgavā. Pilsētas A zonā, kilometru garā upes posmā, pieejamas 75 sezonas licences (no tām ar atlaidi – biedrības biedriem, upei piegulošo krastu zemes īpašniekiem, invalīdiem un politiski represētām personām, kā arī personām līdz 16 gadu vecumam un no 65 gadu vecuma – 50 gab.), bet B zonā – 220 atļaujas (ar atlaidēm – 110). Savukārt dienas licences A zonā ir 50, ar atlaidēm – 50, bet B zonā – 600, ar atlaidēm – 180.

Maksa saglabājusies nemainīga vairākus gadus, rādot nodzeltējušo cenrādi, nosaka M. Vaitekūns. Viņš ir drošs, ka paredzamā nākotnē kardinālu pārmaiņu nebūs.

«Vienā reizē atļauts noķert astoņas vimbas, ja šo skaitu pareizinām ar 26, kas ir kopējais dienu skaits, kad var copēt, sanāk 208 zivis, kas ir vairāk nekā 100 kilogrami vimbu. Vai par 50 eiro jūs varat nopirkt veikalā šādu daudzumu zivju?» retoriski vaicā M. Vaitekūns. Matemātisko aprēķinu viņš pielieto arī kopējam sezonā izvilkto zivju skaitam, proti, reizinot kopējās licences ar makšķerēšanas dienām un vimbu skaitu, sanākot 70 000 vimbu vai ap 35 tonnām sudrabaino zvīņaiņu.

M. Vaitekūns ir pārliecināts, ka dabā reāli esot vismaz divas vai trīs reizes vairāk. Tālab apgalvojumi, ka zivju nav un copmaņi neko neizvelkot, esot vien «tukšas runas».

Pārmetumus noraida
M. Vaitekūns bijis viens no tiem, kas biedrības valdē ierosinājis veidot zonējumu mūspuses ūdenskrātuvēs. «Pirms baušķenieki ver muti vaļā, lai atceras, kas te darījās pirms desmit gadiem, kad vietējie pilsētā nevarēja nokļūt pie upes, jo visu bija okupējuši «londonieši» (rīdzinieki). Viņi parasti atbrauca jau naktī un cits citam aizņēma vietas. Nekaunīgi sasprauda kokus, it kā būtu šo vietu nopirkuši. «Festivāli» turpinājās caurām naktīm, pēc sevis atstāja atkritumu kalnus. Tagad kaut ko līdzīgu vēl var skatīt Mežotnes Ceplī, kur copmaņiem nav, kur izklīst, un cits citam kāpj teju uz galvas, taču Bauskā esam tikuši vaļā no Rīgas pūļiem,» situāciju raksturo M. Vaitekūns.

Viņš noraida arī pārmetumus, ka licenču cenai nav pamatojuma. Daļa līdzekļu nonākot zivju fondā, nauda tiekot tērēta zivju resursu atjaunošanai, biedrības ēkas uzturēšanai, Bangu dīķa apsaimniekošanai, makšķerēšanas vietu labiekārtošanai, kā arī atalgojumam.

Pēdējo trīs gadu laikā mūspuses ūdenstilpnēs ielaisti vairāk nekā 100 tūkstoši līdaku mazuļu, pēdējo divu gadu laikā – ap 46 000 ālantu. Zivju krājumi papildināti ar 8000 zušu mazuļu. Diemžēl esot daudz negodprātīgo makšķernieku, kas, piemēram, līdakas ķerot krietni mazākas par atļauto izmēru, jo sauklis «ķer un atlaid» šeit retajam esot aktuāls. Savukārt ielaistos sīciņos ālantus nereti izmantojot par ēsmu līdakām. Arī Bangu dīķī par bargu naudu iepirktās karpas, tiklīdz atvestas no audzētavas, steidzot vilkt ārā, jo pirmās stundas tās ir apstulbušas un viegli dodas rokā. Sargu katram makšķerniekam nolikt blakus neesot reāli. Viss paliekot uz copmaņu sirdsapziņas. Vīru sūkstīšanos, ka Bangu dīķis no zivīm iztukšots,

M. Vaitekūns sauc par muļķībām. «Zivju tur ir miljons, jāmāk tikai noķert! Eholote uzrāda zivis nez cik slāņos, ja nav prasmju, tā nav mūsu problēma. Kur ir garantija, ka jūs atbrauksit uz upi, ezeru vai dīķi, iemetīsit makšķeri un zivs būs klāt?! Tas nav lielveikals! Garantija ir tirgū, tur tu vari būt pilnīgi drošs, ka dabūsi kādu zvīņaini. Ūdenstilpnēs garantijas nav,» nosaka M. Vaitekūns.

Komentējot vimbu copi, viņš ir pārliecināts, ka sudraboto zvīņaini, kad ir īstais vimbu laiks, var izvilināt jebkurš. «Esmu redzējis, ka atbrauc sieva līdzi vīram, sēž blakus, bet, kad iedod makšķeri, viņa mierīgi izvelk vimbu. Patlaban vēl ūdens temperatūra ir par zemu, jo Mūsā mani mērījumi uzrāda plus trīs grādus. Lai vimbas sāktu kustēties, vajag vismaz plus sešus. Pie Jelgavas, kur lielie dziļumi, zivis esot milzīgā koncentrācijā, gaida, kad ūdens līmenis pacelsies un raus augšā. Tātad vimbu laiks jau tepat vien ir,» komentē M. Vaitekūns.

UZZIŅAI

Licences cena:

sezonai A zonā – 75 eiro;

sezonai B zonā – 50 eiro;

vienreizējā dienas licence A zonā – 9 eiro;

vienreizējā dienas licence B zonā – 8 eiro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vimbas vēl ziemas režīmā

Kategorijas