Ja mīli – atrodi mājas!

2019. gada 19. marts 00:00

757

Audžuģimenes maina ārpusģimenes aprūpes modeļus.

Nu jau gandrīz pusgadu Īslīces pagasta SOS ciemā darbojas Zemgales ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs «Airi». Tā vadība cer, ka atbalsta centrs ne tikai sniegs palīdzību pašreizējām audžuģimenēm, bet arī piesaistīs jaunas saimes.

Centru «Airi» izveidoja Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija. To vada Irēna Kalniņa, un jaunajam centram izdevies piesaistīt un apmācīt arī jaunas audžuģimenes. «Airu» sociālā darbiniece Liene Lapsa informēja, ka tikko mācības beigušas piecas audžuģimenes, kas iegūst arī šo statusu – pa vienai no Vecumnieku, Jelgavas un Tērvetes novada, kā arī divas no Bauskas novada.

Rūpējas par bērniem
Reizi mēnesī centrs rīko kopīgu tikšanos iesaistīto novadu audžuģimenēm. Parasti gan visas neierodas, tikai neliels skaits. Tiekoties ar audžuģimeņu pārstāvjiem, iznāk arī kliedēt virkni mītu par to, kas tā ir par nodarbošanos.

Audžuģimenes nevis adoptē bērnus, bet gan sagatavo viņus adopcijai un rūpējas par bērniem līdz šim īpašajam brīdim. Tieši audžuģimenes ir tās, kas ņem bērnus no sociālās aprūpes centriem un gādā par viņiem.

«Parasti bērniem adoptētājus meklējam, ja māte nav vismaz gadu likusies par viņu ne zinis. Ar mammām cenšos rast kontaktu, un darām visu, lai bērns atgrieztos ģimenē. Tomēr, ja atsaucības nav, es esmu par adopciju. Tur būs vecāki, pat brāļi un māsas, jo bērniem ir vajadzīga pilnvērtīga ģimene,» saka audžumamma no Bauskas Rita Laika. Viņa gan atzīst, ka savā ģimenē ir atgriezies tikai viens no bērniem, kurus viņa pieņēmusi. Pārējie adoptēti tepat Latvijā.

Labs atbalsts
Audžuģimeņu pārstāves atzīst, ka pašlaik atbalsts ir daudz lielāks un informācijas vairāk nekā kādreiz, kad šo kustību sāka. Kad pirms desmit gadiem sākusies pirmā audžuģimeņu darbība, tad vairāk cīnījušās pašas, tikai tagad mācību laikā sapratušas, cik pareizi rīkojušās. Sanākušās audžumammas slavē par atbalstu un padomu Lilitu Seržāni, Bauskas novada audžuģimeņu atbalsta centra «Spēlmaņi» valdes priekšsēdētāju.

L. Seržānei ir pieredze – viņas audžuģimene adopcijai ir atdevusi jau 23 bērnus. Salīdzinot – Ritas Laikas ģimenē ir pabijuši desmit bērnu. L. Seržāne pastāstīja, ka attīstās arī audžuģimeņu nozare, – jau ir beigušas mācības pirmās speciālās audžuģimenes, kuras ir gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, plāno mācības krīzes audžuģimenēm.

Apņēmība un padomi
Uzņemties kļūt par audžuģimeni nav viegli. «Bērni bieži ir slimīgi, ir ar traumām. Ir jāiegulda liels darbs, līdz bērnu var nodot adopcijai,» stāsta R. Laika. «Airu» sociālā darbiniece L. Lapsa zināja teikt, ka reizēm ģimenes jau mācību procesā atsakās no turpmākā – ne viens vien laikus saprot, ka nevarēs uzņemties šādu darbu. «Daudzi semināru un nodarbību laikā pavisam citādāk ieskatās savas ģimenes pagātnē, saprot, kāds modelis ir valdījis ģimenē,» atzīst L. Lapsa.

Tomēr mācības beigušie ir ļoti iepriecināti par iespēju kļūt par audžuģimeni. Viņu vidū ir Sanita Kožņevska no Vecumnieku novada. «Beidzot es to esmu izdarījusi. Pati to gribu, un ģimene arī atbalsta. Tas nav nekas briesmīgs – vajag tikai apņēmību un cilvēkus, kam paprasīt padomu, un mūsu novados šādi cilvēki ir,» atklāj S. Kožņevska.

L. Lapsa cer, ka audžuģimeņu kļūs vēl vairāk. «Mūsu centrs ir vieta, kur var arī nākt un interesēties, kā kļūt par audžuģimeni,» saka sociālā darbiniece.

Vaicāta par to, vai nav grūti šķirties no bērniem, kuri ilgāku laiku ir aprūpēti, R. Laika uzsver, ka ir svarīgi mainīt skatījumu. «Ir jādomā par to, kā iedot bērnam pēc iespējas vairāk. Ir ļoti daudz lietu, ko es nevaru nodrošināt šiem bērniem, tāpēc svarīgi ir atrast ģimenes, kur šis piedāvājums ir. Ja mīli šo bērnu, tad atrodi viņam labas mājas!» saka audžumamma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja mīli – atrodi mājas!

Kategorijas