Atslēgas vārds – uzmanība

Iecavas vidusskolā pagājušajā nedēļā psihologs Edgars Caics ar vecākiem runāja par mūsdienu atkarībām un jaunajām tehnoloģijām.
Projektā «Vietējās sabiedrības veselības veicināšana un slimību profilakse Iecavas novadā» trešdien, 13. martā, Iecavas vidusskolā tika rīkots seminārs vecākiem «Pusaudžu atkarības un jaunās tehnoloģijas». Mācību nodarbību vadīja psihologs, psihodrāmas terapeits Edgars Caics.
Pakļaušanās un pasivitāte
Klātesošajiem vispirms tika izskaidrots jēdziens «atkarība». E. Caics uzskata, ka atkarībai ir trīs posmi. Pirmā ir psihiskā reakcija uz apkārtējiem. Tā piemīt visiem ļaudīm no dzimšanas brīža un samazinās, cilvēkam pieaugot un iemācoties funkcionēt patstāvīgi. Slimīgs stāvoklis izpaužas kā uzmācīga tieksme pastāvīgi vai periodiski lietot psihoaktīvas vielas, sāk zust kontrole, pieaug tolerance, samazinās interese par citām lietām, pasliktinās veselība. Trešais posms ir nekontrolējama tieksme uz konkrētu darbību vai uzvedību, kas vairāk attiecas uz azartspēļu un jauno tehnoloģiju lietotājiem. «Nosliece uz atkarību smadzenēs veidojas jau mazotnē. Pusaudža uzvedība ir atkarīga no tā, kā līdz šim noritējušas attiecības ģimenē. Tas ir noteicošais faktors tam, kas notiks pēc tam, kā veidosies jaunā cilvēka personība, vai viņam būs nosliece uz atkarību vai ne,» skaidro E. Caics.
Atkarīgai personībai raksturīga pastāvīga, pasīva pakļaušanās citiem, tendence novelt atbildību, pasivitāte ikdienas sadzīves situācijās. Viņi jūt lielas bailes no atstumšanas, viņus bieži vajā bezpalīdzības un nekompetences izjūta. Var parādīties enerģijas trūkums intelektuālā vai emocionālā jomā. «Atkarību var ietekmēt vairākas lietas. Nav viena veida, kā ar to cīnīties. Problēmas rodas tad, kad atkarība sāk skart citas lietas, piemēram, ģimeni, darbu, attiecības utt. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt, iesaku izvairīties no sodiem, moralizēšanas un draudiem. Nevajadzētu attaisnot rīcību, ne arī uzņemties atbildību otras personas vietā,» iesaka speciālists.
Uzlabot pašapziņu
Aizraušanās ar jaunajām tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem mūsdienās ir liela problēma un aktuāla gandrīz ikvienam. Vairākums semināra dalībnieku atzina, ka arī viņiem piemīt šis netikums, ja tā to varētu nosaukt. Bērni vairāk laika pavada pie telefona vai datora. Kā to kontrolēt? «Atslēgas vārds ir «uzmanība». Uzskata – ja vecāki līdz 11 gadu vecumam bērnam nav pievērsuši pastiprinātu uzmanību, tad kaut ko mainīt pēc tam ir pavisam grūti, pat neiespējami. Pusaudzim vajadzīga liela uzmanība un atklātas sarunas ar apkārtējiem. Nevajag pārspīlēt arī ar nevainīgiem ieteikumiem: «izdari tā un šitā», «paskaties, kā tavs brālis dara» un tamlīdzīgi. Zemteksts ir skaidrs, bērns nejutīsies pietiekami labs. Nevajag kaut ko uzspiest vai bērnā veidot kaut kādu savu iedomāto ideālu. Tas ir biežākais klupšanas akmens audzināšanā,» skaidro E. Caics.
Daži ieteikumi vieglākai komunikācijai ar jaunieti – būt empātiskam, komunicēt efektīvi, klausīties aktīvi, strādāt ar bērnu tā, lai viņš justos īpašs un novērtēts, pieņemt otru tādu, kāds viņš ir, palīdzēt atrast kompetences jomas, mācīt mācīties no kļūdām, risināt problēmas un pieņemt lēmumus, disciplinēt tādā veidā, kas paaugstina viņa pašdisciplīnu un pašvērtējumu. «Problēma ar tehnoloģijām skar tik lielu cilvēku daļu, ka viņi ar to vienkārši samierinās. Galvenais – nevajadzētu bērnu par to vainot. Skaidrs, ka vecākai paaudzei ir pieredze bez tehnoloģijām. Mums nebija, kas novērš uzmanību no grāmatām vai kaut kā cita. Telefonā ir pilns ar aplikācijām, kas varētu pusaudžiem laiku pie ierīces samazināt. Ar skolēnu varētu sarunāt, lai viņš izvirza prioritātes. Ierobežojumi sākumā liksies grūti, bet vēlāk jaunietis pieradīs un samierināsies, līdz ar to atliks vairāk laika citām lietām,» rosina psihologs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»