Atklāsmes par ES nākotni

2019. gada 19. marts 00:00

Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu» pētījums – 2019. Turpinājums, sākums laikrakstā 5. un 12. martā.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas šogad Latvijā notiks 25. maijā, EP birojs Latvijā tradicionāli jau ceturto reizi veicis «Vēlētāju gaidu» pētījumu. Par dažām pētījuma sadaļām informējām laikraksta 5. un 12. marta numurā. Šoreiz – par patērētāju tiesību aizsardzību digitālajā vidē un drošību Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

Izjusti draudi digitālajā vidē
EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele skaidro, ka no patērētāju tiesību aizsardzības jomas šoreiz pētījumā izcelta tieši digitālā drošība, jo tā ir aktualitāte visā ES un arī Latvijā.

Uz jautājumu «Vai esat kādreiz izjutuši sev apdraudējumu digitālajā vidē?» trešdaļa no 250 re-spondentiem jeb 35% atbildējuši pilnībā noliedzoši, apstiprinot, ka nekad nav jutuši apdraudējumu. Nedaudz mazāk kā trešdaļa – 30% – apdraudējumu jutuši vienreiz. Taču tādi, kas jutušies apdraudēti dažreiz un bieži, kopā veido 28%, kas ir tuvu trešdaļai no aptaujātajiem.

Intervijās noskaidrots, kā apdraudējums izpaudies. Galvenokārt – dažādu nevēlamu un krāpniecisku vēstuļu veidā, piemēram, e-pasti no «Nigērijas prinčiem». Cilvēki minējuši arī e-pastā iesūtītus vīrusus; nozagtas paroles; ticis uzlauzts sociālo tīklu vai bankas konts. Bijuši gadījumi, kad nav saņemta internetā pasūtītā prece; notikuši mēģinājumi izspiest naudu; saņemti draudīgi komentāri. Trauksmi rada arī agresīvas tematiskas re-klāmas, kas sākas pēc kādas informācijas meklējuma «Google».
Atbildēs paustas bažas par pusaudžiem – «čatojot» viņi mainās ar foto, un sākas publiska ņirgāšanās. Arī partneri pēc šķiršanās mēdz atriebties, noplūdinot par otru kompromitējošu informāciju.

Bažas par naudu un nejaušu «klikšķi»
Intervētos satrauc prasība ievadīt personas kodu vai bankas kartes datus lapās, par kurām nav pārliecības, ka tās ir drošas; mājaslapām nav «3D security». Masveida e-pastu izsūtītāji, t. sk., valsts iestāžu darbinieki, aizmirst ievietot adresātus «BCC», tādējādi publiskojot personas e-pasta adresi desmitiem un pat simtiem citu adresātu. Pēc tam nereti seko dažādi preču vai pakalpojumu piedāvājumi.

Nedrošība pausta arī par e-maksājumiem – ciktāl var uzticēties «PayPal», kriptovalūtai. Nav drošas pārliecības, vai bankas nepārdod lietotāju datus preču vai pakalpojumu sniedzējiem. Satrauc dažādas viltīgas naudas izspiešanas formas no lētticīgiem ļaudīm. Aptaujātie kā traucējošus min arī uzmācīgos zvanītājus, kas ieguvuši personas datus. Satrauc arī interneta pārrāvumu iespēja kā terorisma forma un tās radītās sekas uz sabiedrības funkcionēšanu.

Reizēm cilvēki paši var radīt sev draudus, kļūdaini rīkojoties ar viedtālruni, piemēram, nejauši publicējot bildes sociālajos tīklos. Intervētie ierosina, ka būtu jāparedz papildu solis šai funkcijai. Viena no respondentēm to raksturo šādi – «viens klikšķis, un bezsakarīga bilde publiskajā telpā». Cilvēkus biedē zvani no numuriem, kas zog naudu, taču, neatbildot uz svešu numuru zvaniem, ir risks noraidīt sev svarīgu zvanītāju. Aptaujātie izteikušies bažīgi arī par viedierīču ietekmi uz negatīvām pārmaiņām sabiedrībā kopumā – fiziskā stāja, socializēšanās trūkums, uztveres maiņa, informācijas pārbagātība, datu zādzība utt.

Analizējot pētījumā noskaidroto, Marta Rībele atzina – lai gan ir īstenotas daudzas pro-grammas, kas veicina digitālo izglītību un cilvēkiem vajadzētu justies droši, taču nereti viņi jo-projām tādi nejūtas. Ja tie, kas dažkārt jutušies apdraudēti, un tie, kas bieži tā jūtas, kopā veido 58% no aptaujātajiem, tas nozīmē, ka vēl ir tālu no optimālā. Pētījums atklāja jaunas tendences un aspektus cilvēku uzvedībā digitālajā vidē. Interneta vides patērētāji arvien labāk sāk saprast, ka tiek digitāli novēroti, atverot kādus interneta portālus, un vairāk baidās. M. Rībele secina – labā ziņa ir tā, ka cilvēki sāk vairāk domāt, kā sevi aizsargāt digitālajā saziņā.

Apšauba drošības struktūru spēju
Lai noskaidrotu respondentu viedokli par drošību Latvijā un ES, interviju gaitā viņus lūdza atbildēt uz jautājumu «Cik droši jūtaties Latvijā/ES terorisma draudu ziņā?». Par situāciju Latvijā lielākā daļa no 250 respondentiem – 70% – apstiprināja, ka nejūt apdraudējumu un Latvijā jūtas droši. Par daļēji apdraudētiem sevi uzskata 24% – gandrīz ceturtā daļa respondentu. Taču 12 cilvēki atbildējuši, ka Latvijā nav droši.

Pamatojot savu viedokli, vairāki aptaujātie norādījuši, ka Latvijā jūtas droši, jo, viņuprāt, Latvija nav teroristu mērķis. Tas tiek skaidrots ar mazo iedzīvotāju populāciju, valsts izmēru un ģeopolitisko nenozīmīgumu. Šādi to skaidro tūrisma jomas pārstāve no Latgales: «Latvijā jūtos droši, jo valsts nav politiski tik nozīmīga kā Beļģija vai Francija.» Taču citi respondenti tomēr bažījas par atbildīgo institūciju spējām šādus draudus novērst, ja tādi rastos. Kā piemērs tiek minēts Rīgā notikušais simtgades salūts, kad netika kontrolēta pūļa plūsma pēc pasākuma. Lūk, kā to skaidro jauniete, kas strādā cilvēktiesību jomā: «Neviens te nenāks un nebombardēs, jo esam ļoti mazi un ģeopolitiski nenozīmīgs «kauliņš», bet tajā pašā laikā domāju, cik ļoti mūsu drošības struktūras kam tādam būtu gatavas. Šķiet, ka nebūtu, jo mums nav pieredzes ar tādām lietām un vienmēr šķiet, ka Latvijā nekas slikts nenotiks.»

Eiropas Savienībā – bailes no terorisma
Attiecībā uz terorisma draudu un drošības situāciju ES tikai piektdaļa respondentu (21%) jūtoties droši, savukārt 67% no aptaujātajiem atbildējuši vidēji – jūtas nedaudz apdraudēti, bet 10% atzinuši, ka jūtas apdraudēti. Respondenti atklājuši situācijas, kad jutušies nedroši, – ieraugot bruņotus karavīrus Eiropas pilsētu centrā, stacijā vai lidostā. Minēti piemēri, kad centušies distancēties no lielām cilvēku masām un trokšņiem, kas rada diskomfortu.

Daži atzinuši, ka, baidoties no terorisma draudiem, apdomā ceļojuma plānus. Lūk, kādu pieredzi atklājusi sporta jomas pārstāve no Rīgas: «Braucu uz lidostu, autobusā bija aizdomīga paskata vīrieši ar lielām somām, nobijos un izkāpu. Nekas jau nenotika, bet nobijos no terorisma.» Kāda cita rīdzinieka, cilvēktiesību jomas pārstāvja, teiktais, ka «terorakti Eiropas valstīs uz brīdi rada nedrošību, bet šī sajūta drīz vien izzūd», apliecina – iedzīvotāji pierod arī pie terorisma draudiem. M. Rībele, komentējot pētījuma rezultātus, atzina, ka tie ir pozitīvāki, nekā varēja gaidīt pēc vairākkārtējiem terora aktiem Eiropā pēdējo gadu laikā. Cilvēki Latvijā lielākoties jūtas droši, ES – vidēji droši.

Cik droši jūtaties Latvijā terorisma draudu ziņā?

Vai esat kādreiz izjutis/-usi sev apdraudējumu digitālajā vidē?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāsmes par ES nākotni

Kategorijas