Bauskas pils seno deju grupa «Galms» atzīmē piecu gadu jubileju

«Ballo di Dame» – intriģējošs un noslēpumains nosaukums dots Bauskas pils seno deju grupas «Galms» piecu gadu jubilejas koncertprogrammai. To ar prieku un pārsteigumu acīs sestdien, 1. decembrī, vēroja daudzi. «Ballo di Dame» bija arī pirmais priekšnesums, ko izpildīja sešas galma dāmas ar lāpām. Tulkojums nosaukumam vienkāršs – deja dāmām, bet vienkāršība jau nemazina ne intrigu, ne noslēpumainību, bez kā sievietēm neiztikt… Seno deju grupā pašlaik ir tikai viens galma kungs.Sarīkojums apmeklētājiem uzbūra renesanses laika galma dejas, arī sadzīvi, parādot, kāda tā bija 16. – 17. gadsimtā Eiropā, Latvijā un Bauskas pilī. Publika no grupas vadītājas Ilonas Taures stāstījuma uzzināja daudz jauna gan par deju pierakstiem un muzikālo pavadījumu, gan par galma dāmu tērpiem, kuri sver pat 15 – 20 kilogramu un kuros 21. gadsimta sievietēm nebūt nav viegli dejot.«Bauskas Dzīves» aptaujāto skatītāju vērtējums bija pozitīvs. «Par koncertu izdzirdēju radio. Nebiju vēl redzējusi šo seno deju grupu, tāpēc atbraucu. Man tiešām patika viss priekšnesums. Dejas dažādas, interesanti izmantoti rekvizīti, skaisti tērpi. Grupas vadītāja vispār izskatās kā no viduslaikiem izkāpusi, kā porcelāna statuetīte. Un kā viņa dejoja! Slīdēja pa grīdu tā, ka pat kleitas mala nekustējās,» stāsta īslīciete Iveta Garā.Publikā daudzi pamanīja īpašu skatītāju – režisori Māru Ķimeli. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis atklāja, ka tā ir muzeja dāvana deju grupai jubilejā – uzaicināt M. Ķimeli un horeogrāfi Regīnu Kaupužu, lai viņas izvērtētu «Galma» sniegumu, lai ieskicētu virzienu, kā dejotājiem darboties nākamos piecus gadus. Deju grupas dalībniece Ligita Asare atzina, ka saruna ar režijas un aktiermākslas speciālistiem bijusi lietderīga un iedvesmojoša. Īss lietpratēju rezumējums – tas, ko «Galms» dara, ir liela vērtība: iesaista vietējos cilvēkus, saglabā vēsturisko autentiskumu. Galma dejas renesanses un manierisma periodā visbiežāk nebija priekšnesums citiem, tās tolaik dejoja ballēs un dzīrēs, to baušķenieki iedzīvina. Speciālisti ieteica «Galmam» piesaistīt dejotājus kungus un izveidot mūzikas ansambli, kas spēlētu pavadījumu. Lai vēl brīvāk justos publikas priekšā, ar trim koncertiem gadā ir par maz, tālab ieteikta aktīvāka koncertdarbība un dalība dažādos festivālos. Turpmāk deju grupa varētu sagatavot kādu teatralizētu uzvedumu, kurā plašāk un daudzveidīgāk atklātu vēlo viduslaiku kultūru.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»