Bauskas novadam daudzsološs budžets

2019. gada 15. marts 00:00

555

Šogad pašvaldība paredz gan pabeigt, gan īstenot un iesākt virkni nozīmīgu projektu.

Jaunā nodokļu reforma atnesusi finansiālas grūtības ne tikai daļai iedzīvotāju, bet arī pašvaldībām. Neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu 2018. gadā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze Bauskas novadam ir par 144 867 eiro mazāka nekā pirms gada, turpretī izdevumi tikai pieaug.

Atšķirībā no citiem novadiem, Bauskas pašvaldības vadība nevaino šajā samazinājumā cilvēku pārcelšanos uz citurieni, lai gan iedzīvotāju skaits nedaudz sarūk. Pēc pašvaldības nekustamo īpašumu nodaļas iedzīvotāju reģistrēšanas datiem, 2017. gada februārī Bauskas novadā deklarētas 24 970 personas, 2018. gada aprīlī – 24 603, bet 2019. gada februārī – 24370 iedzīvotāji. Par galveno iemeslu ienākumu izmaiņām tiek uzskatīts fakts, ka lielākajai daļai strādājošo samazinājusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme no 23 procentiem uz 20 procentiem. Līdz šim visus gadus tieši šī ienākumu daļa bija pieaugusi, un šogad pašvaldībām bija jāveido budžets situācijā, kad IIN summa samazinājās.

Ieņēmumi lielāki
Bauskas novada budžetā, kuru apstiprināja 28. februārī, plānoti ieņēmumi 28 952 140 eiro apmērā. Kopumā ienākumu summa ir pieaugusi gandrīz par miljonu eiro – pirms gada bija prognozēti ieņēmumi 27 382 859 eiro apmērā. Tomēr šis pieaugums saistīts ar valsts transfertu summu, kas domāti konkrētiem mērķiem – pedagogu atalgojumam un citiem izdevumiem, kas nozīmē, ka tie pašvaldības ienākumi, kurus var tērēt konkrētiem projektiem un pasākumiem, nepieaug. Šai summai vēl var pievienot budžeta līdzekļu atlikumu 2019. gada sākumā – 2 559 463 eiro – un plānotos aizņēmumus 9 812 062 eiro apmērā. Kopā finanšu resursi izdevumu segšanai veido 41 323 665 eiro. Tā liecina Bauskas novada pašvaldības informācija.

Gandrīz visām pašvaldības iestādēm ir paredzēti savi ieņēmumi, kas nav saistīti ar pašvaldības vai valsts budžeta transfertiem. Piemēram, plānots, ka Bauskas novada Pašvaldības policija sodos un sankcijās iekasēs 6500 eiro, kas gan kopējā ienākumu sadaļā – 282 894 eiro – ir neliela summa. Arī citām pašvaldības iestādēm ienākumu daļa no dažādiem pakalpojumiem vai nodevām parasti nepārsniedz piecus procentus. Nedaudz lielāka savu ieņēmumu daļa ir dzimtsarakstu nodaļai. Lielāka daļa plānota nekustamo īpašumu nodaļai – tur savu ieņēmumu sadaļa ir apmēram 25 procenti, Bauskas kultūras centram – apmēram 20 procenti, mazāk par 20 procentiem – Bauskas pils muzejam. Bauskas kultūras centra ienākumi daļēji rodas, pateicoties festivālam «Bauska TASTE», kur lielāko daļu finansējuma plānots iegūt no biļešu tirgošanas. Pusi ienākumu sev nodrošina pansionāts «Derpele», lielāko daļu ienākumu – pagastu komunālās saimniecības.

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem – telpu noma, zemes noma, izglītības pakalpojumi, maksa par personu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs, komunālie pakalpojumi un citi – kopā paredzēti 1 606 398 eiro apmērā. To īpatsvars pašvaldības ieņēmumu kopapjomā ir 5,5 procenti. Šajā sarakstā neietilpst pašvaldības kapitālsabiedrības.

Izdevumi pieaug
Pamatbudžeta izdevumi plānoti 38 624 162 eiro apmērā, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad bija prognozēti 37 404 347 eiro.

Jāteic, ka summas, kas paredzētas darbinieku atlīdzībai, ir pieaugušas gandrīz visur. Lai arī pedagogi plāno protestēt un pieprasīt atalgojuma pieaugumu, arī izglītības iestādēs atlīdzība ir lielāka nekā pirms gada.

Tomēr novada domes sēdēs opozīcijas neapmierinātību izraisīja ne tik daudz algu celšanās, bet gan tieši izdevumu pieaugums atsevišķām nodaļām un iestādēm. Lielāko uzmanību pievērsa sabiedrisko attiecību nodaļa, kur izdevumi pieauga par apmēram 30 tūkstošiem eiro, tajā skaitā ir atlīdzība par vēl vienu sabiedriskās nodaļas speciālista darba vietu, kā arī papildu izmaksas par precēm un pakalpojumiem. Tiesa, šeit jāatzīmē, ka virknei Bauskas novada domes rīkoto pasākumu ir dubults finansējums – daļu no finansējuma nodrošina tieši sabiedrisko attiecību nodaļa, piemēram, tai skaitā ir 7416 eiro, kas ir daļa no šogad atvēlētās summas Bauskas novada un Bauskas pilsētas svētku organizēšanai. Vēl par apmēram 18 tūkstošiem eiro izdevumi lielāki ir izglītības nodaļai.

Citām nodaļām pieaugums nav tik liels vai pat ir samazinājums. Vairāku nodaļu ienākumus un izdevumus grūti salīdzināt –, izveidojot nekustamo īpašumu nodaļu, būtiski mainījās izdevumi saimnieciskajā nodaļā, kā arī Bauskas novada Būvvaldē.
Bauskas novada domes deputātei Karīnai Andreikai dažu novada izglītības un citu iestāžu vadītāji sūdzējušies, ka budžeta veidošanā būtiski samazināta nepieciešamo izdevumu daļa. Izpilddirektors Jānis Kalinka savukārt šo apgalvojumu noraidīja. Izvērtējot iestāžu budžetu, ir jāsecina – kādām iestādēm izdevumu daļa ir palielināta, citām samazināta. Iespējams, ka tas ir atkarīgs no nepieciešamo darbu, preču vai pakalpojumu klāsta un iestādes spējas pamatot to nepieciešamību, jo «Bauskas Dzīvei» nekādas likumsakarības atrast šajā sarakstā neizdevās.

Bez aizņemšanās nevar
Daudzu projektu realizācijai pašvaldība finansējumu aizņemas no Valsts kases, un pēdējos divos gados tās ir miljonos mērāmas summas. Bauskas novada domes ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe domes sēdē informēja, ka gada laikā aizņēmumu pamatsummas atmaksa vēl nepārsniedz desmit procentus no Bauskas novada budžeta.

Daļu no šīs aizņēmuma summas plānots samazināt, saņemot Eiropas Savienības līdzfinansējumu projektos. Diemžēl šo līdzfinansējumu parasti var saņemt pēc projektu nodošanas, tāpēc pirms tam finansējums jānodrošina ar aizņēmuma palīdzību.

Lielie šī gada projekti pamatā ir saistīti ar ceļu infrastruktūru. Pilskalna ielas pārbūvei Bauskā atvēlēti 1 738 043 eiro, Lidlauka ielas izbūvei Bauskas industriālā parka teritorijā – 1 914 803 eiro. Lieli līdzekļi atvēlēti arī izglītības iestādēm – Bauskas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvei plānoti 514 470 eiro, savukārt Bauskas stadionā topošās sporta halles pabeigšanai atvēlēti 2 652 866 eiro. Turklāt vēl virkni projektu šogad var sākt – J. Kalinka iepriekš pauda, ka tiek gaidīts 2019. gada valsts budžets, kur būs paredzētas papildu iespējas aizņemties līdzekļus no Valsts kases vai cita veida finansējums, kā arī šogad paredzēts iesākt Mēmeles ielas pārbūves projektu, kur finansējums arī varētu sasniegt aptuveni divus miljonus eiro.

Bauskas novada aizņēmumu saistības 2019. gada 1. janvārī bija 24 106 534 eiro. Tomēr, ņemot vērā šogad plānotos projektus un aizņēmumus, 2020. gada 1. janvārī šī summa paredzēta 31 936 305 eiro – vairāk nekā novada gada ieņēmumi, pieskaitot pat valsts transfertus.

Festivālu finanses
Īpašs strīdus avots šogad bija pašvaldības atbalsts dažādiem kultūras un uzņēmējdarbības jomas pasākumiem. Visvairāk šķēpu lauza par festivālu «Bauska TASTE», kuram pašvaldība atvēlēja 32 tūk-stošus eiro, bet apspriežu lokā nokļuva arī citi pasākumi. Saistībā ar šo summu Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš savulaik skaidroja, kāpēc ir vērts atvēlēt festivālam «Bauska TASTE» minēto pašvaldības atbalstu un papildus vēl iekasēt biļešu maksu: «Par 32 tūkstošiem noorganizēt pilsētas svētkus pašlaik būtu vienkārši smieklīgi. Toties kopā ar biļešu cenām un mūsu ieguldīto darbu radies aizraujošs festivāls.»

Visbagātīgākais šī gada finansējums būs Bauskas novada svētku un Bauskas pilsētas svētku organizēšanai. Bauskas kultūras centram atvēlētais finansējums to rīkošanai ir 105 911 eiro. Tas arī tālab, ka Bauskas pilsētai šogad ir 410 gadu jubileja. Vismazākais līdzfinansējums atvēlēts festivālam «Zobens un lemess» – desmit tūkstoši eiro. «Vivat Curlandia!» paredzēti 12 500 eiro, savukārt Kantrifestivālam – 15 tūkstoši eiro. Tāpat desmit tūkstošus eiro plānots atvēlēt biedrībai «Rencēnu autoklubs», kas «Mūsa Raceland» trasē organizē starptautiskas autokrosa sacensības.

Dažas finansējuma jomas grūti salīdzināt, piemēram, Vimbu svētku organizēšanai Bauskā kopā atvēlēti 9422 eiro. Šie svētki gan ir viens no spilgtākajiem pavasara pasākumiem Bauskā.

Gan pagastiem, gan pilsētai
Bauskas novada opozīcija jau ilgāku laiku pauž viedokli, ka domes vadība lielākus finanšu līdzekļus atvēl Bauskas pilsētai, kur dzīvo tikai apmēram trešdaļa novada iedzīvotāju. Savukārt Bauskas novada administrācijas vadība šādus apgalvojumus noliedz vai uzsver, ka pilsētas sakārtotie objekti ir vajadzīgi arī novada iedzīvotājiem. J. Kalinka informēja, ka 2018. gadā īstenoti tādi projekti kā Garozas parka sakārtošana Mežotnes pagastā, izbūvēts kultūras un atpūtas parks Īslīces pagasta Rītausmās, pārbūvēta bibliotēka Gailīšu pagasta Uzvarā.

Pārmetumi skāra vairākus objektus pagastos, kurus iedzīvotāji lūdz sakārtot jau ilgāku laiku, piemēram, gājēju celiņu Vecsaulē. J. Kalinka iepriekš pastāstīja, ka vairākiem objektiem pagastos ir plānots ņemt aizņēmumu tad, kad būs pieņemts valsts budžets un reizē būs zināmi noteikumi, kas ļautu šos aizņēmumus iegūt. Budžeta investīciju plānā Vecsaules pagasta gājēju celiņa atjaunošana no Vecsaules saieta nama līdz skolai ir iekļauta, paredzot tam 40 tūkstošus eiro. Savukārt Mežotnes un Vecsaules sporta hallēm, kā jau iepriekš «Bauskas Dzīve» rakstīja, projektus iesāks jau šogad, bet pirmo finansējumu sāks maksāt no nākamā gada budžeta, arī būvdarbus plānots sākt nākamgad.

Šogad vairākus miljonus eiro paredzēts ieguldīt arī pagastu infrastruktūras uzlabošanai.

Pašvaldības grantsceļu pārbūvē Vecsaules pagastā plānots atvēlēt 1 894 709 eiro, Codes pagastā – 534 837, Ceraukstes pagastā – 973 785, Mežotnes pagastā – 628 602, Gailīšu pagastā – 233 189, Īslīces pagastā – 633 150 eiro. Visi minētie projekti ir ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Dāviņu pagastā paredzēta Raiņa ielas seguma atjaunošana, atvēlot tam 207 246 eiro. Īslīces pagastā paredzēta Līdumnieku un Ainavu ielas seguma atjaunošana. Codes pagastā plānota Mazās, Dārza un Saules ielas apgaismojuma izbūve par 36 333 eiro. Savukārt Vecsaules pagasta Zvaigznes ciemā iecerēta ielu apgaismojuma projektēšana un izbūve.

Komunikācijas krustcelēs

Bauskas novada budžeta apspriešana Bauskas novada finanšu komitejas un domes sēdēs kārtējo reizi parādīja, ka Bauskas novada vadībā ir problēmas ar komunikāciju. Viena no aktuālākajām tēmām bija nedienas Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā, un tad izrādījās, ka viens kaut ko zina, otrs nezina, cits nav pateicis, un tādējādi rodas virkne nesaprašanos un neskaidrību.

«Vai mūsu Uzvaras ciemā galvenā trotuāra pārbūve ir plānota? Vismaz divas sievietes ir aizķērušās aiz armatūras, kritušas un guvušas traumas,» sacīja Bauskas novada domes deputāts Valdis Veips. Pagasta pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis atzina, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav, un viņam esot žēl, ka pārvaldnieku nav informējuši.

A. Gurkovskis skaidroja, ka budžetā paredzēta taciņas seguma pārbūve pie skolas un bērnudārza, kas ir vēl vairāk sabrukusi. Par to savukārt bija izbrīnīta deputāte Karīna Andreika – izrādījās, ka šie darbi paredzēti atsevišķā sadaļā un kopējā budžeta apspriešanā neparādījās. Tādējādi radies iespaids, ka Uzvaras ciemā nekādi darbi nav plānoti. Dalījās arī viedokļi par garākā gājēju celiņa nozīmi – A. Gurkovskis vērtēja, ka to maz izmanto, savukārt V. Veips uzsvēra, ka tā ir ciema vizītkarte, turklāt maz tāpēc arī izmanto, ka riskanti pārvietoties.

Deputāte K. Andreika pauda neizpratni par pašvaldības darbinieku bezdarbību. «Padomju laika mantojums Uzvarā ir liels – tirdzniecības centrs un vidi degradējošās kopmītnes, kuras neapsaimnieko. Mēs, deputāti, pieņēmām lēmumu, ka vidi degradējošajiem objektiem var piemērot lielāku nekustamā īpašuma nodokli – trīs procentus. Painteresējos, vai tas ir izdarīts. Man atbildēja, ka nē, nekas nav izdarīts,» sašutusi bija K. Andreika.

A. Gurkovskis gan skaidroja, ka 2018. gadā aizsūtījis brīdinājumu un īpašnieks esot sācis daļēji sabrukušās ēkas pārdošanas procesu.

20190314-1848-bauskas-budzets-ienemumi-i

20190314-1849-bauskas-budzets-admin2019.

20190314-1844-bauskas-budzets-aiznemumi2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas novadam daudzsološs budžets

Kategorijas