Skarbi un patiesi vārdi gavēņa svētdienā

2019. gada 15. marts 00:00

819

Skarbi un patiesi vārdi gavēņa svētdienā

Bruknas Svēto apustuļu kapelā ievada klusuma laiku.

Piepildīts, dziļas pārdomas rosinošs un muzikāli izcils bija gavēņa pirmās svētdienas dievkalpojums Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižas baznīcā. Gavēnis šogad sākās 6. martā, bet Pirmās Lieldienas svinēsim 21. aprīlī.

Svecītes un putni
Bruknas jaunā baznīca jeb Svēto apustuļu kapela līdz Lieldienām ir dekorēta atbilstīgi kanonam – nekā lieka, tikai pirmslieldienu liturģiskās krāsas un simboliski akcenti mākslinieciski nevainojamā kvalitātē. Altāri un Dievmātes statuju rotā lieli, vijīgi bērzu zari. Dažiem pat izplaukušas pirmās vārās lapas. Nokarenajos zaros izvietots desmitiem degošu purpurkrāsas sveču stikla cilindros. No kupola centra uz visām pusēm simetriski aizvijas vieglas, caurspīdīgi mēļas nokrāsas lentes.

Gavēņa laika krāsa ir violetā – no purpura līdz dziļi piesātinātiem toņiem. Liturģiskā krāsa simbolizē sēras par Jēzus mokpilno nāvi pie krusta. Savukārt Lieldienu krāsa ir baltā, kurā dievnami tiek bagātīgi greznoti pirms augšāmcelšanās rīta dievkalpojuma.

Kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem Bruknas baznīcas īpašais un pastāvīgais elements ir dzīvu, nerimtīgi čalojošu mazputniņu mājoklis. Tas iekārtots smalki režģotā, no celtniecības sieta izgatavotā augstā cilindrā. Putni ir mazi kā zvirbuļi, nedaudz līdzīgi ciglīšiem, iegādāti, konsultējoties ar ornitologiem. Bruknas kapelas dzīvajā, elpojošajā un cilvēkiem atvērtajā vidē nav ne miņas no dievnamu ierastā «stīvuma».

Kristieši ir... neticīgi?
Gavēņa pirmās svētdienas dievkalpojumu vadīja priesteris Andrejs Mediņš. Viņš bija skarbs: «Pirms gadiem piecpadsmit, kalpodams Talsu katoļu draudzē, reiz Svētās mises laikā paņēmu mikrofonu un sāku intervēt draudzes locekļus. Vai gribat būt svēti – tāds bija un ir jautājums. Tagad to darīšu šeit, Bruknā, bez mikrofona. Nejauši izraudzītie man šodien atbild, ka ir pārāk lieli grēcinieki vai neuzdrīkstas šo vārdu pat lietot. Visi, lai gan zinu, ka esat priekšzīmīgi kristieši, kuri apmeklē baznīcu regulāri, skaita rožukroni, piedalās dažādās garīgajās praksēs, pasūta mises par mirušajiem, palīdz vājākajiem. Taču jūsu rosīgā darbošanās nav nekā vērta, ja neticat Dievam pa īstam, negribat ar Viņu veidot personīgas attiecības – jūsu atbildes to pierādīja.

Svētums nenozīmē norobežoties cilvēkam nepanesamā askēzē, atteikšanos no aktīvas līdzdalības dzīvē. Svētums nozīmē apzināti un ļoti atbildīgi diendienā kopt sevī ticības dāvanu, absolūtā pilnībā paļaujoties uz Dievu. Vislielākā problēma mūsdienu kristīgajā baznīcā ir ticības totāls trūkums, nevis kaut kas cits. Tāpēc gavēņa laikā nevajag apņemties neēst kādus produktus, atmest netikumus vai kļūt cildeniem citā sadzīviskā aspektā. Tie būs tukši solījumi līdz brīdim, iekams neapjautīsit galveno – patiesas ilgas un iekšēju nepieciešamību pēc svētuma. Gavēņa galvenais uzdevums ir katram noskaidrot: vai es patiesi ticu, nevis tikai godprātīgi ievēroju ārējos parametrus? Un kā ģimene, draugi, darbabiedri manī var atpazīt ticīgu cilvēku?»

Joprojām neziņā
Atzīšos godīgi – mani šokēja priestera Mediņa sprediķa saturs. Pirmkārt, tāpēc, ka šķita – viņš to adresē tieši man (varbūt daļēji). Otrkārt, būdama pasaulīga, nodomāju, ka terminam «svēts» dažās valodās ir arī vairāki sinonīmi. Bet tajā pašā laikā priesteris man atklāja šī vārda absolūto saistību ar reālo ticības dzīvi. Šādās kategorijās iepriekš nebiju domājusi. Un tikai tagad sapratu, ka neapzināti esmu izvairījusies no Mediņa pat netieši uzdotajiem jautājumiem.

Privātā sarunā pērn viņš vaicāja, vai jūtu sevi izaugusi kristietībā. Pavisam nopietni atbildēju, ka, piedaloties garīgajās praksēs un lasot, daudz labāk izprotu teoloģiskās nostādnes. Priesteris neko neatbildēja. Tagad nojaušu, ka viņš man vaicāja par ko citu – daudz svarīgāku. Viņam gribējās dzirdēt mani esam sasniegušu kādu augstāku ticības līmeni. Bet – še, tev! Atzīstos – man ir neizsakāmi grūti kaut vai mazliet tuvoties svētumam.

Izcilnieku koncerti
Dievkalpojumā un koncertā «Agape. Mīlestība» baznīcā dziedāja divi izcili sastāvi – meiteņu gregoriskās mūzikas ansamblis Laines Tabores vadībā un Latvijas Universitātes sieviešu koris «Balta», kura diriģente ir Māra Marnauza, Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedras profesore. Katrs sastāvs bija iestudējis sakrālās mūzikas programmu, ko Bruknā izpildīja pirmo reizi. Starpspēlē ārkārtīgi radoši un netradicionāli iesaistījās flautists Manuels Fernardezs. Viņš ir beidzis Parīzes Mūzikas akadēmiju, Madrides Mūzikas akadēmiju, bet pašlaik Latvijā studē doktorantūrā. Manuela spēle dažbrīd šķita pārlaicīga.

Māras Marnauzas koris ir apliecinājis sevi jau iepriekšējā sastāvā, bet iepriekš nedzirdētais sešu meiteņu gregoriskās mūzikas ansamblis ikvienam klausītājam bija atklājums. Laine Tabora piecus gadus dzīvo Romā, pašlaik studē Laterāna Pontifikālās universitātes doktorantūrā. Viņas nodibinātā ansambļa «Vox Jubilatis» sešas dalībnieces satiekas ļoti reti. Brukna bija īpašs gadījums. Turklāt neaizmirstams, jo tik fantastisku sastāvu Bauskas apkaimē ne reizi nebija gadījies dzirdēt.

Gavēņa svētdienas noslēgumā Bruknas Kalna svētību kopienas ilggadējai atbalstītājs un draugs pianists Vestards Šimkus nospēlēja soloprogrammu. Pirms tam viņš piedalījās Svētajā misē baznīcā kā parasts kristietis, nevis «stārs». Koncertā Vestards Šimkus izpildīja J. S. Baha deviņas korāļu prelūdijas un paša komponētās deviņas «Sapņu ainas». Koncertu slavenais pianists sāka ar vārdiem: «Lai top slavēts Jēzus Kristus! Ja es neticētu Dievam, mana dzīve būtu bezjēdzīga.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skarbi un patiesi vārdi gavēņa svētdienā

Kategorijas