Spāniskās arhitektūras ietekme

2019. gada 15. marts 00:00

371

Ceļosim! Kolumbijā labklājību var vairot ar ēku fasāžu grafiti gleznojumiem.

Sākums «Bauskas Dzīves» 8. marta numurā.

Turpinot atklāt Kolumbijas Republiku – tropu un kalnu zemi, kādu to šoziem iepazina Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotājs Valts Linde, noteikti jāuzsver, ka ceļojums noritējis mierīgi. Lai gan tūristi brīdināti par drošības apdraudējuma risku, par laimi, nekādus nervus kutinošus pārbaudījumus nenācās piedzīvot. Vienīgi tad, kad viesojušies Bogotā, noticis terorakts. Tas gan bijis saistīts ar uzbrukumu militārajai bāzei, nevis civiliedzīvotājiem.

Ceļotājiem bija ieteikts vakaros nedoties pastaigās uz nabadzīgo apdzīvotajiem rajoniem, tur varot gadīties visādi. Īpaši lielu slogu valstij rada bēgļu pieplūdums no Venecuēlas, galvaspilsētā Bogotā viņu ir ap diviem miljoniem. Jūtamas valsts rūpes par drošību – pilsētās ir daudz policistu un militārpersonu, bruņojušos ar automātiskiem šaujamieročiem. Valsts sistēma un policija pēdējos gados kļūst spēcīgāka un izvērš arvien asāku cīņu pret narkotiku biznesu un noziedzību. Kolumbijas ģerbonī lasāma devīze «Brīvība un kārtība» («Libertad y Orden»). Arī paši iedzīvotāji, pēc gidu stāstītā, nelepojas ar pagājušā gadsimta otrās puses Kolumbijas miljardiera, narkobarona un neaptverami bagāta noziedznieka Pablo Eskobara slavu, lai gan šur tur bija redzami T-krekli ar leģendārā narkovīra un slepkavas portretu.

Sāls katedrāle pazemē
Pilsētās, kas izvietotas kalnu nogāzēs, arī Medeljinā, tiek izmantoti pacēlāji lifti un gaisa vagoniņi, lai pārvietotos starp dažādiem pilsētas līmeņiem. Apbūve vietām izskatās neplānota un haotiska, tā vien šķiet – «nolūkots tukšs laukums un būvēts», arī fasādes nav īpaši glītas. Taču ar to kontrastē turīgo namu rajoni. Lielo pilsētu vecpilsētu centros skatāms spāniskās arhitektūras iespaids. Pavisam citādi izskatās Salento un Filandijā, kur fasādes ir spilgtas un kontrastējošas. Kartehenā un citās tūrisma vietās bijuši ļoti izteik-smīgi un krāšņi fasāžu gleznojumi.

Kolumbijā dominē katoļticība, pilsētās ir daudz dievnamu. Vairums atgādina Eiropas pilsētu katoļu baznīcas, taču to interjers nav tik bagātīgs. Filandijā apjomīga krustā sistā Jēzus skulptūra izvietota uz galvenās fasādes, nevis iekšpusē, kā ierasts.

Par unikālu var dēvēt Sipakiras katedrāli, kas izveidota pazemē, 180 metru dziļumā, bijušajās sālsraktuvēs. Sienas, iekšējā apdare, nišās izvietotie krusti un citi priekšmeti izgatavoti no sāls minerāliem, kas rada īpašu atspīdumu no daudzkrāsainajiem gaismas efektiem.

Naudā pārvērš... akmeni
Izcils piemērs, kā radīt tūristiem saistošu vietu, ir Gvatapes ciemata tuvumā aptuveni 200 metru augsta akmens virsotnē izveidotais skatu laukums. Sadalot zemi, kādam vīram ticis tikai akmens, par ko viņš bijis visai neapmierināts. Taču uz Pinola akmeni plūstošā tūristu straume padarījusi viņu par miljonāru. Pa akmenim piebūvētām kāpnēm aptuveni 20 minūšu laikā var uzkāpt tā virsotnē un vērot iespaidīgu dabas ainavu lejā – Andu kalnu klinšu iedobēs izveidojušos ūdens rezervātu.

Kādā Medeljinas rajonā, kas iepriekš nav bijis pievilcīgs tūristiem, tagad labklājību vairo ar ēku fasāžu grafiti gleznojumiem. Tie ir pārsteidzošā daudzumā un krāšņumā. Sākotnēji neorganizētā ēku krāsošana vērtēta kā huligānisms. Kopš šī nodarbe tiek veicināta un rajonā gandrīz katras mājas fasāde ietērpta krāšņā grafiti gleznojumā, šis rajons kļuvis par pieprasītu tūrisma apskates vietu. Mainījies arī iedzīvotāju sastāvs un labklājība.

Indiāņu ciematā viesus negaida
Baudot atpūtas dienas pie jūras, pilsētā Santa Marta daži no grupas nolēma motociklu ekipāžās doties uz indiāņu ciematu. Tur dabā skatījuši kokas koku, kas atgādina necilu krūmu. Šo koku indiāņi uzskata par svētu. Tā lapas izmanto tējai, ko iesaka dzert elpošanas uzlabošanai, atrodoties kalnos. No kokas auga ražo arī bīstamu narkotiku. Piedzīvojumu kārākie pakošļājuši kokas lapas, taču ne paši, ne apkārtējie nekādu iedarbību nav manījuši. Pēc gida stāstītā, lai lapas apreibinātu, tās jāapstrādā ar sārmu.

Netālu no indiāņu ciemata redzējuši strelīciju fermu. Šos ziedus izskata dēļ dēvē par paradīzes putniem. Ciematā tajā dienā viesi neesot bijuši vēlami, un to apskatījuši tikai pa gabalu. Izmantojot gida pazīšanos ar indiāņu skoliņas skolotāju no Aļaskas, kurš tur strādā par brīvprātīgo, izdevies ielūkoties mācību klasē, kur valdījusi vienkāršība un kārtība.

Augļi, sātīgs ēdiens un rums
Zeme ir bagāta ar augļiem. Ceļotāji secinājuši, ka ne visi latviešu garšas kārpiņām šķituši baudāmi. Plašā piedāvājumā ir gan augļu sulas, gan no tām gatavoti daudzkrāsaini atspirdzinoši dzērieni, kas tapuši, atšķaidot sulu ar ūdeni vai pienu. Īpaši gardi bijuši ananasi un karambolas, ko nevarot salīdzināt ar tiem, kas atceļo pie mums. Nogaršoti arī banāni, kas saldajiem banāniem ir tikai «radinieki». Tie svaigi šķiet neēdami, bet ceptus var lietot kartupeļu vietā. Ļoti izplatīts auglis šajā zemē ir avokado, kas tur sasniedz milzīgu izmēru. Audzē kakao un anīsu, populārs ir anīsu degvīns. Kolumbieši galdā ceļ arī jūras veltes, krabjus.

Lai būtu droši par saviem vēderiem, ceļotāji maltītes ieturējuši tikai viesnīcās un gidu norādītās ēstuvēs. Ēdiens bijis sātīgs, porcijas – tik lielas, ka ne vienmēr varējuši visu apēst. Pamatēdieniem daudz izmanto pupas. Baudījuši arī kokas tēju, kam nav īpašas garšas. Kolumbijā populārākie alkoholiskie dzērieni ir rums, degvīns un alus, taču dzer arī vīnu. V. Linde smejot atceras, ka dezinfekcijas labad ceļotāji pārsvarā bija iecienījuši rumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spāniskās arhitektūras ietekme

Kategorijas