Pašas savu dzīvi veido aizraujošu

2019. gada 12. marts 00:00

Codes pagastā Starptautiskās sieviešu dienas noskaņās ļaudis pulcējas sarīkojumā «Mēs esam tik dažādas».

Muzikāls stāstu vakars Bauskas novada Codes pamatskolas zālē 9. martā pulcēja ļaudis, jo īpaši dāmas, lai baudītu pozitīvu gaisotni un satiktos stāstos un mūzikā.

Šāds pasākums Starptautiskās sieviešu dienas noskaņās Codes pagastā norit otro gadu, kad piecas pagasta iedzīvotājas līdzcilvēkiem atklāj, kā īstenojušas savus sapņus, dzīvi darījušas aizraujošu gan profesionālajā ziņā, gan vaļaspriekos.

Vēstnieces, aktieri un ģitārspēle
Pasākuma idejas autore, pagasta kultūras darba organizatore Solvita Rotberga pastāstīja, ka ideja par sarīkojumu viņai dzimusi, ikdienā strādājot arī lietvedes darbu pagasta pārvaldē. Saistībā ar pienākumiem S. Rotberga zina pagasta cilvēkus, viņu nodarbošanos un intereses. Nolēmusi, ka jāaicina vietējo sabiedrību dalīties ar saviem stāstiem par piepildītiem sapņiem un gandarījuma prieku par paveikto dzīvē. Par pasākuma stāstniecēm jeb vēstniecēm, kā viņas godājoši tika nosauktas, izraudzītas piecas Codes pagastā dzīvojošas sievietes. Taču kopā sanākšanu ar priekšnesumiem bagātina arī vīrieši.

Kad ievada dzejas vārdi bija sacīti, Codes amatierteātra aktieri Elita Medvedeva un Andris Bergmanis izrādīja uzjautrinošu īsu «traģikomēdiju» par to, kā ģimenē nevajadzētu izskatīties pēc 8. marta svinībām...

Ar dziesmām un ģitāras spēli sanākušos priecēja Inga Ieva Rotberga un Edgars Markunaitis. S. Rotberga sacīja, ka arī mūziķi šeit dalās ar savu dzīves aizrautību – ģitāras spēli, ko apguvuši pašmācības ceļā.

Sapņi un to piepildījums
Stāstniece Velga Marčenkova savu dzīves sapni radusi mīlestībā uz zirgiem un pārvērtusi to realitātē. Ar dzirkstošu prieku acīs viņa sacīja: «Daru to, kas man patīk. Jauna diena nozīmē – jaunas iespējas.» Kad pirms 14 gadiem ieprecējusies Bauskas novadā, viņai nebijis neviena zirga, vien sapnis un atmiņas no bērnības, kur kopš astoņu gadu vecuma nodarbojusies ar jāšanas sportu. V. Marčenkovai tagad ir 14 zirgi un poniji, viņa ir «Mēmeles jāšanas sporta kluba» vadītāja un trenere; ir gandarīta un lepojas ar savu audzēkņu sasniegumiem jāšanas sportā. Viņa atzina – lai savus pārdrošos sapņus varētu īstenot, palīdzējis arī tuvinieku atbalsts – gan materiāls, gan sapratne. Jāšanas sporta trenere pārliecinoši sacīja: «Sapņiem jābūt vienmēr, tikai tad tie var piepildīties!»

Kā «rožu karalieni» pasākuma vadītāja pieteica Dainuvīti Brūveri, kuras lielais sapnis īstenojies profesionālajā darbā, jau piecpadsmito gadu strādājot par Rundāles pils dārza galveno speciālisti. Ir bijusi klāt krāšņā un apjomīgā rožu dārza tapšanas sākumā. Viņa sacīja: «Nezinu, kurš izdomājis teicienu, ka dzīve nav rožu dārzs. Rožu dārzs nav tikai ziedi, tas ir liels darbs. Es teiktu, ka dzīve ir rožu dārzs!» Dārzniece pastāstīja, ka savulaik ņēmusi lāpstu un rakusi dārza zemi metra dziļumā, lai saprastu, kāpēc iestādītās rozes aug tik gausi. Atklājusi, ka zeme ir pārāk mālaina un rožu audzēšanai nav piemērota. Taču ideja par rožu dārzu jau bija «gaisā», un nācies domāt, kā rast risinājumu – visā stādīšanas laukumā izrakt mālu metra dziļumā un piepildīt to ar irdenu zemi. Idejas viņa parasti saņemot «no augšas» – no eņģeļiem. Tā pēkšņi iedomājusies, diez ko tā Latvijas armija dara? Varbūt viņi kādu laiku var rakt rožu dārzā, nevis tranšejas mežā. Pēc neilga laika arī sagaidījusi pirmo armijas rotu pie pils dārza. Dārza apmeklētāji toreiz skatījuši neparastu ainu. Vedot karavīrus uz darbu dārzā, D. Brūvere ar plīvojošiem brunčiem soļojusi rotas priekšgalā. Stāstniece atzina, ka dzīvē saņēmusi daudz Dieva dāvanu – bērnībā mīlestību no vecākiem, vecvecākiem; trīs bērnus un sešus brīnišķīgus mazbērnus; visbeidzot – darbu pie apbrīnojami gudra, pasaulslavena, izcila un reizē ļoti jauka cilvēka Imanta Lancmaņa.

Darīt to, kas patīk
Viena no vēstniecēm sestdienas vakarā bija Sandra Kolberga, kuras lielā aizraušanās esot viņas darbs Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas amatā jau 16 gadus. Viņa sacīja: «Ja var darīt darbu, kas patīk, ko gan vairāk cilvēks var vēlēties?» Atzina, ka tā ir īpaša misija – būt klāt cilvēku dzīves svarīgāko notikumu reģistrēšanā un ceremonijās – piedzimšanas, laulību un arī pēdējā dzīves dokumenta noformēšanā. Īsti neesot skaitījusi, bet savas karjeras laikā ir salaulājusi apmēram 1500 pāru. Jautrību publikā izraisīja S. Kolbergas atmiņas par dažādiem kurioziem atgadījumiem kāzu ceremonijās. Piemēram, pēc viņas teiktiem vārdiem «apsveiciet viens otru» līgavainis jautājis: «Ar ko?»

Ceļotāja Māra Zaumane klausītājus izveda neklātienes ekskursijā, sākot no sava bērnības laika, kur dzīvojusi starp mežiem Zālītes pusē mājā bez elektriskā apgaismojuma, agri kļuvusi bārene. Būdama jauniete, kājām izstaigājusi līdz Rundāles pilij un Jumpravmuižai; paguvusi redzēt vēl neapplūdinātu Staburagu pie Daugavas. Tagad M. Zaumane ir bagātīgi piepildījusi savu jaunības sapni – redzēt pasauli. Ir apceļojusi 50 dažādas pasaules valstis. Pabijusi Sīrijā, devusies pārgājienā ziloņa mugurā un naktī viena pastaigājusies lietus mežā Indijā, neaizmirstamus iespaidus guvusi Taizemē un daudzviet citur dažādajā pasaulē. Pasākuma dalībniekiem ceļotāja demonstrēja no Indijas atvestu ļauno garu atvairīšanas instrumentu, ko katrs varēja pamēģināt.

Ieva Dūmiņa, pazīstama vīndare, atklāja, ka interesi par vīna darīšanu guvusi jau bērnībā, jo arī vecāki mājās to gatavojuši. Lielāko darba dzīves laiku, 40 gadus, nostrādājusi vienā augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumā par ražošanas vadītāju. Bet arī visu to laiku mājās vienmēr bijis pašas gatavots vīns. Tad nolēmusi, ka laiks pilnībā nodoties savai interesei – vīna darīšanai. Kopš valstī oficiāli tika
atļauts ražot vīnu mājas apstākļos arī pārdošanai, šis sapņu darbs kļuvis par pamatnodarbošanos. Klausoties viņas aizraujošos stāstus, pasākuma dalībnieki varēja nogaršot vieglu dzērveņu vīnu. Vīndare jautrā veidā deva noderīgas pamācības kā «smalki» baudīt vīnu. I. Dūmiņa patieso aizrautību ar visu, kas saistīts ar vīnu, atklāja arī stāstā par dzēriena vēsturi un citējot vīnam veltītus vārdus dažādos laikos. Jau 15. gs. skotu dzejnieks esot sacījis: «Vīnu dzert var visi, ir jāzina tik – ar ko un cik, kad un kāpēc.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašas savu dzīvi veido aizraujošu

Kategorijas