Nosacījumu sprukās

2019. gada 12. marts 00:00

1295

Salmu pārstrādes rūpnīcas ideja iestrēgusi neizpratnē starp uzņēmēju un zemniekiem.

Bioetanola rūpnīcas izbūves ideja Bauskā atbilst Bauskas industriālā parka attīstības mērķiem un turpmākajiem plāniem. Mērķis ir kārdinošs – tas sola miljonus papildienākumu Bauskas novadā, bet nepieciešamie partneri – zemnieki – šaubās.

Pirms kāda laika pieteiktā «Baltic Bioethanol» rūpnīcas būves ideja Bauskā daudz tālāk nav pavirzījusies, jo galvenais nosacījums, lai investīciju projektu attīstītu, ir zemnieku piekrišana, ka viņi ir gatavi atvēlēt salmus rūpnīcai.

Lai mēģinātu saprast, kas notiek ar projektu virzību un veidotu diskusiju ar zemniekiem, Bauskā 6. martā kārtējās Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes sanāksmes tēma bija Bauskas industriālās teritorijas attīstība. Sanāksmē tika pieaicināti Bauskas novada lielākie zemnieki, Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes locekļi, piedalījās arī Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Investoru meklējumos
Atklātiem vārdiem tas īsti neizskanēja, bet sarunā varēja nojaust, ka Bauskas novada pašvaldības vadība aicina pārdomāt iespējas, ko radītu šāda mēroga projekts, un atbildību, ja apmēram trīs miljonus eiro vērtais Eiropas Savienības projekts Lidlauka ielā nevainagosies ar investoru piesaisti. Līdzfinansējums ir iegūts ar nosacījumu, ka būs jaunas darbavietas, kurām rasties palīdzēs uzlabotā infrastruktūra.
Realizētajos projektos rezultatīvie rādītāji ir sasniegti, taču Mēmeles ielā trīs gadu laikā jārada vismaz 20 jaunas darbavietas, bet Lidlauka ielas apkārtnē vismaz 37 jaunas darbavietas. Citādi finansējums būs jāatskaita atpakaļ, informēja Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone.

Pašlaik interesi par industriālā parka teritorijas attīstību ir izrādījuši pieci uzņēmēji, pieejama teritorija 70 hektāri. Pozitīvi izskatījās ideja par bioetanola ražotni – uzņēmēji informēja, ka plāno investēt vismaz 150 miljonus eiro un gādāt vismaz 50 tiešās darba vietas, un vēl apmēram simt cilvēkiem varētu būt darbs, kas saistīts ar loģistiku. Sākumā likās, ka problēmām nevajadzētu būt – tik vien vajag, lai zemnieki piekristu pārdot salmus, kas tā kā būtu blakusprodukts bez lielas vērtības. Tomēr pagājis pusgads, un līgumus parakstījušo zemnieku skaits ir par mazu.

Nepalaist uz Lietuvu
Uztraucies par situāciju ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks: «Stāvoklis ir gana nopietns visiem. Zemniekiem ir skaidri jāpasaka – atbalsta vai neatbalsta. Tik ilgi domāt nevar.» Uz aktīvu darbību aicināja arī domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs: «Šāda rūpnīca dos arī lielu ieguldījumu novada budžetā. Visi tagad gribam sakārtotus ceļus, infrastruktūru, bet kaut kur tiem nodokļiem arī jārodas.»

«Bauskas industriālā parka teritorijas attīstību esam gaidījuši vismaz 20 gadus. Lieli investori bieži nenāk. Turklāt tagad mums ir ceļš. Bija ieradušies vācieši, apskatījās, pateica: «Te nav ceļa!», un tagad viņi ir pie Viļņas, pie Kauņas,» pauda I. Tijone. Viņai piebalsoja Rolando Huapaija-Delgado, LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vecākais investīciju projektu vadītājs: «Mēs tiešām negribam šo projektu atkal «aizsūtīt» pāri robežām uz Lietuvu.»

Ideju slavēja EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko: «Mums ir stratēģisks uzdevums šādas investīcijas piesaistīt un attīstīt. Šim produktam ir pietiekami augsta pievienotā vērtība, darbiniekiem augsti atalgojumi. Ja šāds eksperiments izdosies Bauskā, mēs parādīsim investoriem, ka šādas rūpnīcas var izveidot arī citur valstī.»

Salmiem ir sava cena
Zemniekus kvēlās runas neietekmēja. No vienas puses – salmu nodošana uzņēmumam nodrošinātu lielajiem zemniekiem papildu ienākumus, kas mērāmi desmitos tūkstošos eiro. No otras puses – salmiem jau tagad ir sava cena un vērtība, un par lētu neviens nav gatavs salmus atdot.

SIA «Mālnieki» valdes loceklis Uvis Slakteris situāciju komentējis vienkārši – visu nosaka piedāvātā cena, bet pašlaik šī maksa nav tā, par kuru zemnieks būtu gatavs slēgt līgumu. «Svarīgi ir nezaudēt lauku ražību. Mēs jau paši vācam salmus, varētu piedāvāt, bet jautājums ir par cenu. Nav tā, ka salmi neko nemaksā – salmi maksā,» pauda SIA «Mālnieki» pārstāvis Atis Slakteris.

Par salmu vērtību līdzīgs viedoklis bija Jānim Dzelzkalējam no zemnieku saimniecības «Kaigari»: «No manas zemes padomju laikā visus salmus aizveda uz fermu un organisko mēslojumu neatveda. Man ir pagājušā gadsimta 70., 80. gadu analīzes, un tagad trīs reizes veiktas. Tagad salmus atstājam uz lauka, un, salīdzinot ar 1980. gadu, organisko vielu saturs augsnē pieaudzis dubultā.» Šim teiktajam piekrīt arī «PS Līdums» valdes locekle Inese Karlova: «Organisko vielu saturs augsnē uzlabojas, un salmi ir tie, kas nodrošina organisko vielu klātbūtni.»

Kopējais zemnieku viedoklis – no viena lauka salmus var pārdot reizi četros gados. Ir saimniecības, kas centīgi izmanto kūtsmēslus vai citas organiskās vielas, – tās varot pārdot arī biežāk.

Nosegt izmaksas
Tiesa, zemnieki nekādā veidā nav pret ideju – teju visi pauda atbalstu. «Šis ir Eiropas Savienības politikas radīts bizness. No mūsu puses neko neprasa ieguldīt. Turklāt šī vieta ir vispiemērotākā tādai rūpnīcai. Jāapzinās, ka mēs runājam par absolūti jaunu tehnoloģiju. Pirmās šādas rūpnīcas ceļ Rumānijā, Francijā, Slovēnijā, bet vairāk par piecām šādām rūpnīcām Eiropā diez vai būs, jo, kā jau teicu, tas ir politisks produkts. Un tikko šīs piecas vietas būs nosauktas, tā nākamo diez vai kāds nāks un cels,» pauda Maira Dzelzkalēja, kas šajā tikšanās reizē pārstāvēja biedrību «Zemnieku saeima».

«Būs skumji salmus vest uz Lietuvu. Labāk lai viņi brauc pie mums! Mums, visiem lauksaimniekiem, šāda rūpnīca būs tikai ieguvums – nav neviena mīnusa. Būšu laimīgs, ja to uzbūvēs,» sacīja A. Slakteris. Zemnieki piekrita, ka šāda rūpnīca būtu gan inovatīvi svarīga, gan pozitīva zīme investoriem.

Tomēr galvenais nosacījums – lai šis pasākums nerada zaudējumus un neprasa pārāk daudz laika no zemniekiem. «Man vajag, lai vismaz izmaksas būtu nosegtas. Ja vēl jāsāk domāt, kā to visu novākt, – tās ir papildu investīcijas, un to «PS Līdums» nedarīs,» pauda I. Karlova.

Vajag cilvēku klātienē
Mēģinot saprast, kur ir klupšanas akmens, nonāca arī līdz investoriem. Izrādās, ka uzņēmēji divas reizes nolīguši personas, kas nodarbojas ar līgumu slēgšanu ar zemniekiem, un abas reizes tas bijis diezgan neveiksmīgi. Zemnieki arī uzsvēra, ka nav gatavi piekrist esošajiem līgumiem un vēlētos izmaiņas. Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju centra Bauskas nodaļas darbiniece Ieva Litiņa pastāstīja, ka ir bijušas diskusijas par līgumiem un to, ko vēlētos mainīt zemnieki. «Uzņēmēja pārstāvjiem devām padomus, un viņi teica, ka runās ar investoru. Pēc tam informēja, ka investors nav gatavs veikt izmaiņas līgumos,» stāsta I. Litiņa.

Tālākajā diskusijas gaitā zemnieki norādīja uz saskarsmes trūkumu ar investoru. SIA «Ceraukstīte» valdes loceklis Ainārs Jasūns pastāstīja, ka ticies ar zemniekiem Vilces novadā, kas ietilpst zonā, no kuras varētu vest salmus rūpnīcai. Zemniekus interesējuši jautājumi par rūpnīcu, bet nav bijis, ko pastāstīt.

«Cenai jābūt tādai, lai būtu izdevīgi pārdot. Acīmredzot pietrūkst investora pārstāvju komunikācijas ar jums. Tādu ziņu investoram arī nodošu,» informēja R. Aleksejenko. «Cik saprotu, kopējā nostāja ir tāda, ka projektu vajag, bet nepieciešamas nopietnas komerciālas sarunas un konkrēta cilvēka klātbūtne. Tiesa, šādu cilvēku, kas varētu vadīt sarunas ar zemniekiem, nav viegli atrast,» secināja R. Huapaija-Delgado.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nosacījumu sprukās

Kategorijas