Profesore un studentes rīko kopīgu izstādi

2019. gada 12. marts 00:00

Bauskas muzejā – laikmetīgo tekstiliju kolekcija.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas profesores Aijas Baumanes un viņas studentu darbu izstādi 8. martā atklāja Bauskas muzejā.

Atklāšanā piedalījās A. Baumane un bijušās baušķenieces Tatjana Nežberte un Irēna Andrejeva. Bija ieradies arī Tatjanas tēvs Mihails Biļenskis un citi radinieki.

Tekstilmākslas izstāde Bauskas muzejā būs skatāma līdz 14. aprīlim. Aija Baumane aicina apmeklēt arī viņas pārējo studentu darbu ekspozīciju Dubultu dzelzceļa stacijā.

Jauni materiāli un metodes
Tatjana Nežberte pašlaik studē LMA Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūrā, bet Irēna Andrejeva ir LMA pasniedzēja. Viņa māca digitālās tehnoloģijas. Irēna – Bauskas 1. vidusskolas un Bauskas mūzikas skolas absolvente – ir beigusi LMA Tekstilmākslas nodaļu. Profesore Baumane minēja arī citas savas studentes – baušķenieces. Elīna Genīte, Bauskas mākslas skolas absolvente, vēl apgūst bakalaura studiju programmu, bet Anna Skane un Laura Ušča ir absolvējušas maģistrantūru. Pasniedzēja Aija Baumane ir tekstilmākslas leģenda. LMA viņa strādā kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, bet līdz 2013. gadam bija Tekstilmākslas katedras vadītāja.

Izstādē ir eksponēti gan jaunāko kursu studentu, gan maģistrantu mācību darbi. Kolekcija pārsteidz ar tekstila un šķiedru mākslas metožu daudzveidību. Klasiskajā gobelēna tehnikā ir veidoti tikai A. Baumanes tonāli izsmalcinātie, lakoniskie darbi. Jaunie autori izmanto sietspiedes vai sublimācijas druku, filcēšanu, digitālo aušanu un citus paņēmienus. Studentes Elīnas Genītes kompozīcija «Māsas» ir veidota, apvienojot filcēšanas tehniku un gleznojumu. Savukārt Tatjana Nežberte konceptuālo, ļoti izteiksmīgo darbu «Dzirnavas» ir darinājusi zīda apdrukas tehnikā, izmantojot savas dzimtas senas fotogrāfijas.

No idejām rada stāstus
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» profesore A. Baumane atklāj: «Es lielā mērā domāju, ka no katra studenta atkarīgs, cik daudz viņš vēlas saņemt no pasniedzēja un cik ir spējīgs to izdarīt. Profesionālo iemaņu apguves pamats ir studenta vēlēšanās darboties – tas ir galvenais. Turklāt nevis izmantotie materiāli un tehniskie paņēmieni ir noteicošie, bet gan ideja un domas virzība. Katrs darbs jāveido kā stāsts, parādot, no kurienes radies motīvs, un jāprot šo ideju attīstīt. Jebkurā mākslas veidā tas ir vissvarīgākais. Ikvienu materiālu ir iespējams pakļaut autora koncepcijai, taču, ja mākslas darbā tā neizpaudīsies, neko nelīdzēs izpildījuma profesionālā meistarība.»

Tekstilmākslas nodaļā tagad ir vairāki jauni mācību priekšmeti, kā, piemēram, konceptuālā kompozīcija. Profesore skaidro: «Studenti vispirms definē topošā darba saturu, pēc tam pēta materiālus. Studiju programmā ietilpst arī datorgrafikas programmu, dažādu veidu apdrukas, digitālās aušanas apguve. Tekstilmākslas nodaļā noteicošais kritērijs ir idejas. Mēs veidojam mākslas darbus, nevis funkcionālas lietas. Ja kāds vēlas, diplomdarbā neaizliedzam izgatavot arī kādu dizaina priekšmetu, bet tā nav ikdienas prakse.»

Par studijām nav jāmaksā
Profesore uzsver, ka LMA jau vairākus gadus nav mācību maksas. Visi studenti mācās valsts budžeta finansētās programmās, taču materiāli un instrumenti jāpērk pašiem. Tie maksā ļoti dārgi, tāpēc gandrīz visi studijas apvieno ar algotu darbu. Tomēr studiju maksas atcelšana ir liela privilēģija jauniem, talantīgiem cilvēkiem.

Turpina Aija Baumane: «Māk-sla pašlaik ir daudz sliktākā situācijā nekā agrāk – Latvijā ir ārkārtīgi maz pircēju. Gaumīgi komercializēties māksliniekiem ir bezgala sarežģīti, bet arī tādu nišu ir ļoti grūti atrast. Es labi apzinos, ka nekad nevar dzīvot tikai mākslai vien. Jāprot filigrāni sabalansēt, cik laika un talanta atvēlēt naudai, cik – garam. Iekšējā izjūta katram nosaka, vai māksla kļūs par dzīvesveidu. Dažreiz, sastopoties ar talantīgiem studentiem, rodas pārliecība, ka viņu turpmākā radošā dzīve būs veltīta tikai mākslai, bet bieži vien tā nenotiek. Ir arī gluži pretējs variants – jaunieši, kuri studiju laikā nav izcēlušies ar īpašām spējām, vēlāk izveido veiksmīgu mākslinieka karjeru. Par baušķeniecēm, kurām biju vai patlaban esmu pasniedzēja, man ir vislabākās atsauksmes. Dažas atceros ar īpašām simpātijām.»

Piepildītais sapnis
Tatjanas Nežbertes ceļš uz profesionālo mākslu ir apbrīnas vērts. Viņai ir vismaz četras dažādas profesijas, arī Latvijas Universitātē iegūtā ekonomista kvalifikācija. Viņa septiņus gadus strādāja atbildīgā postenī lielā bankā, vēlāk bija pasniedzēja mācību firmā. Tatjana stāsta: «Viss, ko darīju, man padevās, bet nejutu dvēseles piepildījumu. Vienmēr esmu sevi apzinājusies kā radošu personību. Mana vīzija bija nodibināt tērpu darbnīcu un sākt studijas Mākslas akadēmijā. Nolēmu radikāli mainīt darbības jomu, Rīgā atvēru savu darbnīcu. Jau esmu izveidojusi piecas tērpu kolekcijas. Vienu demonstrēju Parīzē. Manas modeles ir klasiskās un akadēmiskās mūzikas jaunās paaudzes izpildītājas.»

Mākslinieces Sandras Dzilnas iedvesmota, pirms diviem gadiem Tatjana iestājusies Mākslas akadēmijas maģistrantūrā. Viņa atklāj: «Mākslā esmu konceptuāliste. Veidojot tekstildarbu «Dzirnavas» – apdrukātu zīda kleitu –, iedziļinājos savas dzimtas vēsturē. Mani tālie senči Žeimē rentēja dzirnavas. Ģimenes albumā ir saglabātas senas, vēsturiskas fotogrāfijas, ko iepriekš nebiju uzmanīgi pētījusi. Iedziļinājos 20. gadsimta vēstures skaudrajos notikumos, kuros tika ierautas visas iepriekšējās paaudzes, un tas izgaismoja senču rīcības motīvus un raksturus. Daudz skaidrāk apzinājos arī savu identitāti.»

Rosinošs ir arī otrs Tatjanas izstādes darbs «Nezināmie» – digitālās drukas tehnikā veidotas telpiskas bērnu galviņas. Tie ir simboliski tēli, kas pauž emociju plašu spektru. Skatītājos tie raisa intuitīvu saikni ar to pieauguša cilvēka personības daļu, ko dēvē par «iekšējo bērnu» – priecīgu, dusmīgu, aizvainotu, apjukušu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Profesore un studentes rīko kopīgu izstādi

Kategorijas