BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sen aizmirstas emocijas

Uldis Varnevičs

2009. gada 5. februāris 17:02

1147
Sen aizmirstas emocijas

«Es izvēlējos pārāk ērkšķainu ceļu, pa kuru ne visiem tīk staigāt,» ar šiem Jura Ziemeļa vārdiem sākas brīvības cīnītāja biogrāfija. Vairāk nekā simt cilvēku 4. februārī piedalījās Jura Ziemeļa piemiņas vakarā Rīgā, Kara muzejā. Pasākums noritēja svinīgā gaisotnē. Jura Ziemeļa biogrāfiju stāstīja Dailes teātra aktieri Lidija Pupure un Aivars Siliņš. Visi zālē klātesošie pārdzīvoja 47 bārbelieša dzīves gadus – ieslodzījumu, netaisnību, brīvības alkas. Īpašu pārdzīvojumu izraisīja 1988. gadā veidotie videoieraksti ar Jura Ziemeļa publisko uzstāšanās reižu fragmentiem un atsevišķām intervijām no slimnīcām viņa pēdējos dzīves mēnešos. Piemiņas vakaru vadīja Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožkalns. Materiālu vācēja, pasākuma iniciatore un kādreizējā «Helsinki-86» grupas dalībniece Anta Bergmane atcerējās: «Juris Ziemelis bija domātājs, filozofs un skolotājs un šodien būtu varējis būt mūsu tautas politiskais līderis. Cīņai par taisnību, pret okupāciju viņš sevi atdeva visu, bez atlikuma.»Ieradušies bija ne tikai pašreizējie, bet arī bijušie Bārbeles pagasta iedzīvotāji. Jura Ziemeļa paziņa no jaunības laikiem Dzintra stāstīja: «Mēs bijām kopā vienu vasaru. Viņš bija parasts puisis – tāds pats, kā mēs visi pārējie. Bet reizēm viņš teica: «Tu redzēsi, ka Latvija būs brīva.» Man, 16 gadu vecam skuķim, tas bija pilnīgs absurds. Toreiz vēl viņam prasīju: «Vai domā, ka par tevi rakstīs vēstures grāmatās?»» Pasākuma vadītājs Jānis Rožkalns pateicās Bārbeles bibliotēkas vadītājai Brigitai Krauzei par visus šos gadus glabāto Jura Ziemeļa piemiņu.Jura Ziemeļa brālēns Andrejs Cālītis izteica savas domas: «Gribētos, lai šis pasākums ir tikai ievads. 2011. gadā viņam būtu apaļa, 70 gadu jubileja. Tad vajadzēja daudz plašāku un lielāku.»