Atklāsmes par ES nākotni

2019. gada 12. marts 00:00

Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu» pētījums – 2019. Turpinājums, sākums laikrakstā 5. martā.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas šopavasar Latvijā būs 25. maijā, EP birojs Latvijā tradicionāli jau ceturto reizi veicis «Vēlētāju gaidu» pētījumu. Padziļinātās intervijās 35 pilsētās ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem noskaidrotas «vēlētāju gaidas» Eiropas Savienībā (ES) Latvijas iedzīvotājiem svarīgākajās jomās. Laikraksta 5. marta numurā informējām par respondentu attieksmi pret patriotismu un to, kā iedzīvotāji jūt ieguvumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā. Šoreiz – par cilvēku paradumu maiņu plastmasas iepakojumu lietošanā un vides saudzēšanā, kā arī par attieksmi pret imigrantiem un viņu integrāciju.

Paradumu maiņa plastmasas iepakojumu lietošanā
Viena no Eiropas Parlamenta (EP) pēdējo gadu lēmumu aktualitātēm ir vide un klimata pārmaiņas. Tāpēc arī pētījumā iekļauta šī joma, noskaidrojot, kā tad paši cilvēki maina savus paradumus plastmasas iepakojumu lietošanā, savākšanā un aizvietošanā ar videi saudzīgākiem materiāliem.

Vaicāti, vai un kā cīņa ar plastmasas atkritumiem mainījusi ikdienas paradumus, daudzi respondenti norādījuši, ka tik tiešām to dara un domā par to vairāk. No visiem 250 aptaujātajiem ar «jā» atbildējusi piektā daļa jeb 20% respondentu. Atbildi «daļēji» minējuši 38%, bet vairāk nekā trešdaļa – 36% – atzinuši, ka «paradumus nav mainījuši».

Šis nav viegls jautājums, jo runa ir par to, «ko es pats daru lietas labā». Tāpēc par progresu var uzskatīt, ka kopumā vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši savu paradumu pakāpenisku maiņu. Tomēr šie 36%, kuri joprojām neko nav mainījuši, ir gana nozīmīga iedzīvotāju daļa. Kāds rīdzinieks pusmūža gados ir atbildējis diezgan tipiski: «Es neesmu zaļais; varbūt piedomāju pēdējos gados, ka nevajag ņemt tik daudz tos maisiņus, bet vienalga paņemu. Bet kopumā atbalstu ideju, esmu par zaļāku vidi.»

Pētījuma intervijās paradumu maiņa galvenokārt izpaužas kā atkritumu šķirošana, samazināts plastmasas pudeļu, trauku, galda piederumu, salmiņu un iepirkumu maisiņu patēriņš, kā arī domāšana par pareizāku rīcību dažādās sadzīves situācijās, piemēram, suņu fekāliju savākšanai izmantojot salvetes, nevis plastmasas maisiņus.

Vairāki respondenti minējuši, ka iepērkas «Zero Waste» veikalos, kā arī izvēlas dažādu preču eko alternatīvas. Pircēji ļoti novērtē «Zero Waste» veikalu izplatības tendenci, tomēr min dārdzību, ne katrs var atļauties tur iepirkties. Vairāki aptaujātie stāstījuši, ka pasākumos cenšas lietot ekoloģiski draudzīgus vienreizējos traukus vai atsākuši lietot stikla traukus. Viena intervējamā minējusi, ka atradusi jaunu biznesa jomu – savas un draudzeņu izlietotās PET pudeles sākusi pārstrādāt auskaros.

Bažas un problēmas vides saudzēšanā
Interviju gaitā atklājušās arī problēmas, uz kurām norādījuši respondenti šī jautājuma kontekstā: aizliegumi nedarbojas, jo ātri var pielāgoties un apiet ar līkumu; pašvaldībās ir ierobežota iespēja šķirot atkritumus, nav šādu iespēju dzīvesvietas tuvumā vai arī piedāvātie varianti nav racionāli; lielus plastikāta apjomus rada pārtikas veikali, kas piedāvā gatavo ēdienu līdzņemšanai (100 g salātu atsevišķā trauciņā), kā arī augļu svēršana (viens banāns maisiņā), tāpat lielus atkritumu apmērus rada apģērbu industrija; pašlaik valsts iepirkumos netiek izteikti mudināts veicināt atkritumu pārstrādi; netiek runāts par to, ka arī vienreizēji lietojamās plastikāta atslēgas kartītes viesnīcās, biļetes autostāvvietās ir tipisks vides piesārņotājs.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes un lielās kopienas joprojām rada atkritumu kalnus, netiek domāts par atlikumu utilizāciju un iepakojumiem; zaļā domāšana sabiedrībai tiek iemācīta teorētiski (skolās, ar preses publikācijām), bet praktiski to nevar veikt, jo darbavietās, skolās, pašvaldībās trūkst pilnvērtīgu šķirošanas mehānismu. Rūpējoties par zīdaiņiem, vajadzētu pārdomātāk lietot dažādas higiēnas preces (salvetes, izlietoto autiņbiksīšu kalni, vienreizēji lietojamie paladziņi) – tām jābūt tādām, kas viegli sadalās. Tiek pausts, ka plastmasas vietā parādās jauni kaitīgi materiāli. Tāpat minētas bažas, ka zaļākas domāšanas rezultātā produkti un pakalpojumi varētu kļūt dārgāki, jo palielinātos izmaksas dažādos piegāžu posmos.

Intervijas rāda, ka plastmasas lietojuma ierobežošana ir viena no tendencēm, kas apliecina progresīvu domāšanu, piederību «domājošai» sabiedrības daļai. EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele atzina, ka intervijās paustās problēmas, ierosinājumi un idejas būs noderīgi gan EP deputātiem, gan deputātiem Latvijā. No tām var izdarīt secinājumus, kas vēl būtu veicams, lai ātrāk virzītos uz priekšu plastmasas atkritumu samazināšanas jomā. M. Rībele minēja, ka, iespējams, nepieciešamas vēl papildu atbalsta programmas vai informatīvas kampaņas, kādi papildinājumi likumos. Pētījumā atklātais uzskatāmi rāda un ļauj saprast, kas cilvēkus attur no personīgas iesaistīšanās atkritumu mazināšanā.

Migrācija. Vai integrācija izdodas?
Aicinot novērtēt, cik lielā mērā Latvijai izdodas integrēt imigrantus, teju puse respondentu no 250 jeb 46% uzskata, ka integrēt izdodas «daļēji», taču 33% – ka «neizdodas», bet vien 14 cilvēki domā, ka «izdodas» integrēt imigrantus. Tiem, kas atbildējuši ar «jā», galvenokārt bijusi pieredze ar imigrantu problēmu risināšanu, viņi arī pauduši iejūtīgāku attieksmi pret migrāciju kā mūsdienu sabiedrības procesu. Viņi apliecina, ka imigranti nereti ir izglītoti cilvēki. Problēmas radot tas, ka politiskajā retorikā tiek radītas bailes no imigrantiem, nevis tiek rādīti veiksmīgas integrācijas piemēri.

Argumentējot, kāpēc integrācijas process neizdodas, respondenti galvenokārt minējuši, ka inte-grācija ir divpusējas attiecības. Lūk, ko sacījusi kāda studente no Rīgas: «Ja abas puses nāk pretī, tad jau satikšanās ir iespējama.» Ar to paskaidrojot, ka Latvijai nav vēlmes pieņemt, bet imigrantiem nav vēlmes te iejusties un palikt. Viņi Latviju atstāj, lai dotos uz valstīm ar labāku sociālo nodrošinājumu. Arī kāds aizsardzības jomas pārstāvis no Zemgales uzskata: «Izdodas, jo par viņiem vairs nedzird, domāju, ka viss ir labi, jo tie, kas negrib te būt, aizbrauc.»

Intervijās nereti izskanējusi arī šāda doma – ja jau pat imigranti bēg no Latvijas, jūtot, ka citur ir labāk, kāpēc lai šeit paliktu Latvijas pamatiedzīvotāji? Aizbraukšanas intensitāte minēta kā šausminoša, tā politiķiem steigšus jārisina.

Spriedumi un atziņas
Aptaujātie pārliecināti, ka integrāciju nesekmē padomju laika aizspriedumi pret svešādo – tā laika iebraucēji neintegrējās gadu desmitu laikā, tāpēc ir bažas par spēju pieņemt nacionālo kultūru vēl attālākas mentalitātes un ticības pārstāvjiem. Intervijās uzsvērts, ka nav tolerances pret citu ādas krāsu, tāpat akcentēts, ka no valsts puses ir netaisnīgi, ja imigrantiem tiek nodrošināts vairāk naudas un iespēju nekā pamatiedzīvotājiem. Individuālā darba veicēja no Kurzemes minējusi: «Mums nevajag imigrantus. Lai dzīvo paši savā valstī! Mēs jau šeit nevaram iztikt, kur nu vēl dot viņiem! Viņi tikai piesārņo valstis un ir daudz bagātāki. Man nekad nav bijušas tādas drēbes un telefoni. Viņi veicina noziedzību, jo iebrauc daudz neizglītotu cilvēku. Labie cilvēki šeit nebrauc. Cik no visa bara ir atbraukušas sievietes? Visi ir vīrieši.»

Dažādu jomu pārstāvji par imigrantu integrācijas jautājumiem pauduši gana atšķirīgu nostāju un secinājumus. Lauksaimnieks no Zemgales atzinis: «Daļēji izdodas, jo tie, kas paši atbrauc, vēlas te integrēties.»

Analizējot aptaujāto izteikumus par imigrāciju, M. Rībele atzīst, ka tie ir daudz svarīgāki par anketā izteiktajiem novērtējumiem. Viena lieta, ko dara ES un pati valsts imigrantu uzņemšanā un iekļaušanā sabiedrībā, bet ne mazāk svarīgi uzzināt, kā to uztver iedzīvotāji. Cilvēku spriedumi un atziņas liek ES likumdevējiem domāt, kā situāciju mainīt. Lai gan daļu izteikumu var vērtēt kā stereotipu veidotus, M. Rībele uzsver, ka ir svarīgi zināt, ko cilvēki domā, un nevienam nav tiesību pateikt – viņi domā nepareizi. Katram ir savs pamatojums, kas veido viņa viedokli.

Vai cīņa ar plastmasas atkritumiem ir mainījusi jūsu ikdienas paradumus?

Cik lielā mērā Latvijai izdodas integrēt imigrantus?

Ieskatu citās pētījuma jomās «Bauskas Dzīvē» varēsit lasīt turpmāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāsmes par ES nākotni

Kategorijas