Vai nopirki īstas un drošas zāles?

2019. gada 12. marts 00:00

557

Katra tablešu kastīte – identificējama ar unikālu kodu.

Kopš 9. februāra cits citam varam prasīt – vai iegādājies īstas un drošas zāles? Jau vairāk nekā mēnesi 32 Eiropas valstīs spēkā stājusies jauna regula par zāļu verifikāciju. Tā paredz, ka turpmāk medikamentu ražotāji marķēs visus zāļu iepakojumus ar unikālu kodu, un pirms zāļu nodošanas pacientiem aptieku un ārstniecības iestāžu uzdevums būs medikamentus pārbaudīt jeb verificēt. Regulas būtība ir nodot pacientam zāļu ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Regula nepieciešama, jo Eiropā pieaugot zāļu viltojumu apmērs, kas apdraud pacientu veselību un dzīvību.

Mērķis – pret viltojumiem
Verifikācijas sistēmā ir iekļāvušās visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Turklāt tai pievienojušās arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kā Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina. Latvijā pagaidām nav skaļi izskanējis neviens viltotu zāļu gadījums, bet tas drīzāk nozīmējot, ka «nav atklātas viltotas zāles», nevis «nav ievestas viltotas zāles», laikrakstam skaidro Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) izpilddirektore Inese Erdmane.

Eiropā gan diezgan bieži publiski izskan ziņas par viltotām zālēm, turklāt legālajā zāļu izplatīšanas ķēdē. Pēdējo gadu laikā ir atklāti viltoti medikamenti, ko lieto visdažādāko kaišu, arī vēža, sirds un asinsvadu, infekcijas slimību, ārstēšanai. Vidēji Eiropas savienībā katru dienu tiek saņemts viens ziņojums par viltotām zālēm, kas atklātas legālajā zāļu aprites sistēmā – aptiekās, slimnīcās, pie ārstiem. Un, tā kā piederam pie Eiropas kopējā tirgus ar atvērtām robežām, zāļu drošuma jautājums ir aktuāls arī Latvijā. Latvijas firmas līdz šim bijušas iesaistītas divos atklātos starptautiskos zāļu viltošanas gadījumos kā tranzītvalsts un starpnieki, «Bauskas Dzīve» uzzināja Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijā.

Iesaistītie dalībnieki
Zāļu verifikācijas prasības attiecas uz visām recepšu zālēm un uz bezrecepšu medikamentu omeprazolu. Sistēmā ir jāreģistrējas un zāles jāpārbauda visām aptiekām un ārstniecības iestādēm, kur pacientiem tiek vai nu pārdoti, vai izlietoti recepšu medikamenti. Sistēmā jāiekļaujas visām aptiekām, kā arī slimnīcām, kur ir slēgta tipa aptiekas. Veselības centriem, poliklīnikām un ārstu (ģimenes ārstu un ārstu speciālistu) praksēm, kā arī zobārstiem un zobārstniecības klīnikām sistēmai ir jāpieslēdzas un zāles ir jāverificē tikai tad, ja tie pērk zāles tieši no vairumtirgotāja un tad izlieto pacientiem. Ja zāles iegādājas aptiekā, tās vairs nav jāverificē, jo galaprocedūru jau veikusi aptieka. Savukārt vakcīnas, ja tās izplata ģimenes ārstu prakses un feldšeru-vecmāšu punkti, verificēs vairumtirgotāji.

Bauskas slimnīcas valdes locekle Mirdza Brazovska teic, ka slimnīca jau ir pieslēgusies zāļu verificēšanas sistēmai. «Tā ir kārtējā Eiropas Savienības direktīva, kas «uzlikta» slimnīcai gluži tāpat kā Datu aizsardzības regula. Tie mums ir lieli papildizdevumi, vajadzīgi cilvēki, skeneri, datori. Bet pārbaudām, darbinieki ir apmācīti; slimnīcas galvenā māsa Larisa Lebeiko darbojas ar aptieku. Ievadām zāles, pašlaik tie ir medikamenti, kas ražoti pēc 9. februāra. Viss, kas ražots pirms tam, nāk bez unikālā koda. Tomēr ar savu pietiekami ilgo darba stāžu slimnīcā saku, ka nekad mums nav gadījušies viltoti medikamenti, nekad. Saistībā ar jauno regulu radušos papildizdevumus neviens ieviesējs mums nekompensē, izpildītājiem tas jānodrošina uz pašu iekšējo rezervju rēķina.»

Ģimenes ārste Iecavā Anna Krieva, kas pārstāv SIA «Annamed», par iekļaušanos sistēmā laikrakstam teic: «Nē, vēl neesmu pieslēgusies zāļu verifikācijas sistēmai. Ģimenes ārstu asociācijā sacīja, ka nav jāsteidzas. Ja vajadzēs, pieslēgšos. Tas jādara aptiekām, kas zāles izplata, vai mums, ģimenes ārstiem, vēl vajag lieku rūpi?! Protams, ja vajadzēs, verificēsimies.»

Savukārt «Latvijas aptiekā» Bauskā sastaptā pensionāre Zinaida Ieviņa par zāļu verifikāciju pauž šādas domas: «Varbūt veikalos var nopirkt viltotas zāles, aptiekās – noteikti ne. Arī privātiem stendiem es neuzticos. Ko zinu, to ņemu; ko man daktere uzraksta, tas jau nav viltots.»

Ja internets nedarbojas
Regulējums un jaunā sistēma paredz noteiktus pienākumus ikvienam zāļu aprites ķēdes dalībniekam. Zāļu ražošanas procesā ar speciālu kodu tiks marķēts katrs iepakojums, un informācija par to uzkrāta vienotā Eiropas datubāzē. Tā kā zāles savā ceļā līdz pacientam var iziet caur vairākām lieltirgotavām, tām būs pienākums pārbaudīt jeb verificēt katra iepakojuma kodu – salīdzināt ar Eiropas datubāzi, vai kods tai atbilst. Savukārt galapārbaude un koda dzēšana notiks pēdējā posmā – aptiekā vai ārstniecības iestādē – tieši pirms zāļu pārdošanas vai izlietošanas pacientam. Tā, piemēram, aptieka verificēs zāļu iepakojumu datubāzē pārdošanas brīdī, un unikālais kods datubāzē tiks dzēsts. Pēc tam vairs otru paciņu ar tādu pašu kodu, piemēram, viltotu un nokopētu, nebūs iespējams pārdot, jo pārbaude Eiropas sistēmā uzrādīs, ka konkrētais kods jau ir dzēsts.

I. Erdmane skaidro – ja sistēma uzrādīs trauksmes brīdinājumu, zāles jāaptur, jāliek karantīnā un jāinformē kompetentās iestādes, līdz tiks noskaidrots trauksmes brīdinājuma cēlonis. Arī rīcība zāļu viltojuma aizdomu gadījumos jau pašlaik ir fiksēta Latvijas likumdošanā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 416), un šī kārtība ir spēkā arī pēc 9. februāra. Ja nu nav elektrības, nedarbojas internets, bet zāļu apritei tomēr jānotiek, cilvēkiem jāsaņem medikamenti, ko tad? LZVO izpilddirektore skaidro, ka zāles drīkst pārdot, pierakstot cilvēklasāmās koda formas datus un vēlāk tos ievadot sistēmā.

Citi noraizējušies par to, vai medikamentu iepakojumus jo-projām varēs dalīt, vai varēs nopirkt, piemēram, vienu zāļu plāksnīti. Jā, varēs, uzsver I. Erdmane. Zāļu iepakojumu dalīšanu jaunā sistēma neietekmē – Latvijas likumdošana to atļāva jau iepriekš, un regula to neaizliedz, bet noteic, ka zāļu iepakojums no sistēmas tiek dzēsts, to atverot. Līdz ar to aptiekas varēs zāles dalīt arī turpmāk, šie noteikumi nemainās.

Papildizmaksas
«Manas aptiekas» Bauskā vadītāja Inta Egle stāsta: «Jāgaida, kamēr zāles, kas ražotas pēc 9. februāra, nonāks pie mums, tas būs palēnām. Tikai tad verifikācija darbosies pilnā mērā, tad «dzēsīsies» konkrēti katra kastīte. Mēs vēl neesam saņēmuši medikamentus, kas ražoti pēc 9. februāra. Tāpat ir kādas zāles ar unikālo kodu jeb «kvadrātiņu», kas jāpārbauda, to arī darām. Jaunās preces lēnām nomainīs esošās. Pēc 9. februāra zālēm katrai kastītei ražotājs būs «iedevis» kodu. Agrāk bija tā – viena nosaukuma zāļu kastītēm bija vienāds svītrkods, tagad katrai kastītei ir savs kods, vienādām zālēm katram iepakojumam būs savs kods. Kad, piemēram, viens iepakojums būs nopirkts, tas tiks «dzēsts» no ražotāja sistēmas. Viņi katru saražoto kastīti ieliek sistēmā, kad to iegādājas, tad tā tiek «dzēsta». Tādējādi katru kastīti var identificēt.»

Labi, ka zāles mainās pakāpeniski, tad arī šis pārejas process rit mierīgāk, nav viss uzreiz, uzskata I. Egle. Tā kā pēc 9. februāra ražoto zāļu šajā aptiekā vēl nebija, nav arī bijuši trauksmes signāli verifikācijas sistēmā. Vēlāk, ja kādu kastīti nevarēs «izdzēst» no sistēmas, tad tā būs jānoliek karantīnā, pēc tam Veselības dienests noskaidros – varbūt nav pareizi ielikta sistēmā, meklēs cēloņus. Tas uzreiz nenozīmē, ka medikaments nav īsts.

«Zāļu verifikācijas sistēma ir papildizmaksas aptiekai, vajadzīgi speciāli skeneri – tādi, kas nolasa svītrkodu un arī šo jauno 2D kodu. Arī datori jāpiemēro, lai var «aizsniegt» konkrēto ražotāju Eiropā, lai būtu iespējams «izdzēst» konkrēto mazo kastīti,» skaidro «Manas aptiekas» vadītāja Inta Egle.

Ietekme uz cenu
Protams, kā jebkuru pārmaiņu gadījumā vietā ir jautājums par medikamentu cenu. I. Erdmane skaidro, ka pagaidām tikai viens Latvijas ražotājs paziņojis, ka sistēmas dēļ paaugstinās zāļu cenu, pārējie Latvijas un starptautiskie ražotāji cenu celšanu neplāno.

Eiropas Komisijas aprēķini pirms sistēmas ieviešanas bija, ka ražotāju izmaksas varētu pieaugt par 0,016 eiro (1,6 centi) par paciņu, bet ražotāji nav ziņojuši, ka to iekļaus cenā. Kopumā verifikācijas sistēmas ieviešanas dēļ zālēm vajadzētu kļūt drošākām, nevis dārgākām. Zāles, kas ražotas līdz 8. februārim (ieskaitot), var pārdot bez verifikācijas līdz pat derīguma termiņa beigām. Ražotājiem obligāti zāles jāmarķē ar speciālo kodu un paciņas neskartības pazīmi, sākot ar 9. februāri. Lai šādi saražotās zāles nonāktu līdz aptiekām, paies vismaz divi mēneši. Taču, ja jaunajām prasībām atbilstīgas zāles nonāk aptiekās agrāk, tās jāverificē.

VIEDOKĻI

Vai pievēršat vērību zāļu drošībai? Vai pērkat medikamentus arī ārpus aptiekas?
«Bauskas Dzīve» aptaujāja pilsētas aptiekās sastaptos ļaudis.

Regīna Šulca:
– Zāles pērku tikai aptiekās, bet uzskatu, ka arī nav droši, jo par viltojumiem tiek runāts.

Vladimirs Donis:
– Medikamentus iegādājos tikai aptiekās, turklāt tikai to, kas izrakstīts. Ar interneta zāļu pārdevējiem neielaižos.

Maija Bole:
– Ko man ģimenes ārste Lija Krūmiņa izraksta, to pērku, un tikai aptiekā.

Arvīds Pumpurs:
– Ne man interneta, nekā – tādu lietu dziļos laukos nav. Aptiekās iegādājos tikai recepšu zāles, cenšos zāles pirkt pēc iespējas mazāk, jo «ķīmija» neko labu nedara.

Jānis Salens:
– Ja vajag zāles, pērku tikai aptiekā, parasti gan iztieku bez tām. Dakteris man teica, ka man nekas nekaiš, lai viņu netraucējot darbā.

UZZIŅAI

Valdība janvārī pieņēma Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas nosaka zāļu verifikācijas sistēmas darbību Latvijā. Saskaņā ar noteikumos un Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas pausto, zāļu verifikācijas sistēmai jāpieslēdzas 72 zāļu vairumtirgotājiem, 821 vispārējā tipa aptiekai, 30 slimnīcām ar slēgta tipa aptiekām, 241 poliklīnikai un veselības centram, 212 zobārstniecības praksēm un iestādēm, kā arī 74 ģimenes ārstu praksēm, kam izņemtas medikamentu iegādes atļaujas.

Līdz 25. februārim Latvijas zāļu verifikācijas sistēmai bija jau pieslēgušies 99% aptieku (815 no 821), 93% slimnīcu ar slēgta tipa aptiekām (28 no 30), 51% poliklīniku un veselības centru. Taču, kā jau minēts, iespējams, visiem veselības centriem un poliklīnikām pieslēgšanās un zāļu verificēšanas pienākums nav saistošs.

Nav jāuztraucas par medikamentu pieejamību, jo visas zāles, kas ražotas līdz 2019. gada 9. februārim, drīkstēs pārdot un izlietot līdz to derīguma termiņa beigām.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vai nopirki īstas un drošas zāles?

Kategorijas