Apšauba, vai festivāls «TASTE» būtu jārīko pašvaldībai

Šogad daudz kritikas saņem Bauskas novada pašvaldības rīkotais festivāls
«TASTE». Domes sēdē opozīcijas deputāti apšaubīja pasākuma tāmes un
izmaksas, savukārt Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš
uzskata, ka pārmetumi ir nevietā.
Šogad, salīdzinot ar pagājušo
gadu, «TASTE» biļešu cena ir gandrīz trīskāršojusies, taču tas
interesentus nav atturējis plānot apmeklēt šo festivālu. Kā informēja J.
Dūmiņš, jau izpirkti apmēram divi tūkstoši biļešu.
Galvenie
kritiķu pārmetumi – festivāls kļūst dārgs. «Cepuri nost par to, ko
Jānis Dūmiņš dara! Pats aizgāju un ar visu iepazinos. Man patīk
virziens, kā pasākumu veido, kopējais vēstījums ir ļoti labs.
Iedzīvotājiem patīk. Tomēr ir jomas, ar ko pašvaldībai nevajadzētu
nodarboties. Tas būtu jāatstāj uzņēmēju ziņā. Apšaubu, vai šis festivāls
būtu jārīko pašvaldībai. Cenas aug. Kur mēs apstāsimies?» vaicāja
deputāts Juris Landorfs. Gan viņš, gan Gatis Skurba uzskata, ka pašlaik
iesniegta nepārskatāma tāme.
J. Dūmiņš pauda, ka cenu celšana
bija nepieciešama. ««TASTE» ir unikāls festivāls tikai kultūras centra
komandas dēļ. Mēs godprātīgi strādājam. 2017. gadā aptuvenie ienākumi
bija 80 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā – 90 tūkstoši eiro. Jā, mēs pērn
nesasniedzām plānotos ieņēmumus, un arī iepirkumu procedūra parādīja, ka
pakalpojums ir dārgāks,» informēja J. Dūmiņš. Viņš atzina, ka gan
mākslinieku honorāri, gan arī citas izmaksas pieauga jau 2018. gadā,
līdzīga tendence arī šogad. Viens no galvenajiem iemesliem – Latvijas
simtgades svinības, kas palielināja pieprasījumu pēc māksliniekiem.
Vēl
vienu pārmetumu festivāla rīkotāji saņēma par to, ka festivālam
prasītais atbalsts 32 tūkstošu eiro apmērā no pašvaldības ir viena
summa, bet tajā pašā laikā dažādas izmaksas iekļautas arī citās budžeta
pozīcijās. Festivāla reklāmas, filmēšanas un fotografēšanas tēriņi
ietverti novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas budžetā, daļa
izmaksu – atsevišķi kultūras centra budžetā. Opozīcijas deputāti
uzsvēra, ka kopējā summa ir nepārskatāma.
Kritika skāra SIA
«Vides serviss» – arī šī uzņēmuma budžetā iekļauti izdevumi, kas
saistīti ar «TASTE» festivālu. Bauskas novada saimnieciskās nodaļas
vadītājs Mārtiņš Vilciņš skaidro, ka šāds finansējums paredzēts visiem
festivāliem Bauskā. «Budžetā plānotas gan ikdienas sakopšanas izmaksas,
nodrošinot sētnieku darbu Bauskā, gan apkārtnes sakārtošana pēc masu
pasākumiem, tai skaitā festivāliem. Šajā gadījumā finansējums atvēlēts
darbam pilsētā, nevis festivāla norises teritorijā. Ļaužu pieplūdums
rada papildu darbu sētniekiem. «TASTE» ir tikai viens no uzskaitītajiem.
Ir kantrifestivāls, novada svētki, Ziemassvētki, Vimbu svētki, Jaunais
gads, «Zobens un lemess» un citi. Budžeta atšifrējumā, lai skaidrāk būtu
saprotams, uzskaitīti būtiskākie pasākumi, kad pilsētā ir liels
apmeklētāju pieplūdums. Sētnieki strādā virsstundas, kopj papildu
teritorijas. Kopējie tēriņi, sasummējot darbu svētku un lielo sarīkojumu
laikā, tai skaitā arī «TASTE», veido aptuveni 8,3 procentus no sētnieku
darba izmaksām,» atklāj M. Vilciņš.
Deputāts
Aleksandrs Novickis pauda, ka arī šajā gadījumā, apkopojot visas
izmaksas, tā neesot gala summa. Analizējot 2018. gada festivāla tāmi,
iznācis konstatēt, ka pašvaldība ieguldījusi vairāk nekā 60 tūkstošus
eiro – 30 tūkstoši bijis līdzfinansējums, pēc tam vēl
33 tūkstoši –
neatšifrēti pašvaldības ieguldījumi. Viņš pārmeta arī par plānotajiem
līdzekļiem apsardzes nodrošināšanai festivāla laikā, tomēr «Bauskas
Dzīve», veicot dažus aprēķinus, noskaidroja, ka 35 apsargiem šāda summa
ir diezgan atbilstīga. Nav gan iespējams atklāt konkrētus skaitļus, jo
par šiem pakalpojumiem plānots veikt publisko iepirkumu, un šāda
informācija ļautu noprast, kādu piedāvājumu pašvaldība varētu atzīt par
saimnieciski visizdevīgāko.
Tika pausta neapmierinātība ar to,
ka ne visiem deputātiem ir iespēja iesaistīties festivāla izmaksu
vētīšanā. «Katrs var piedalīties budžeta apspriešanas sanāksmēs. Tur ir
gan administrācijas pārstāvji, gan deputāti. Kad notika šīs sanāksmes,
jautājumu nebija un nepiedalījās arī daži opozīcijas deputāti. Diskusija
sāka raisīties finanšu komitejas un domes sēdē, kad budžeta projekts
pirms tam bija jau vairākas reizes skatīts,» tā J. Dūmiņš.
Šādu
festivālu privātuzņēmējs nesarīkotu, uzskata J. Dūmiņš. «Festivāls ir
Bauskas pašvaldības atpazīstamību veicinošs pasākums, kas savu uzdevumu
jau tagad ir izpildījis. Cilvēki brauc «TASTE» dēļ uz Bausku. Jelgavā ir
ledus un smilšu skulptūru festivāli, un tie ir pašvaldības organizēti.
Bauskas pilsētas svētku formāts bija jau novecojis, to vajadzēja
mainīt,» pauž Bauskas kultūras centra direktors. Viņš atceras, ka
savulaik bijis sarūgtināts, ka Bauskas novada svētku laikā cilvēki
devušies uz Ventspili. Savukārt par 30 tūkstošiem diez vai varētu
sarīkot svētkus, kas radītu vēlmi palikt, tāpēc arī tapis formāts, kur
papildu finansējums iegūstams no ieejas maksas. Šogad būs arī atsevišķi
pilsētas svētki par godu 410 gadu jubilejai.
Šāds sarīkojums ir
vajadzīgs arī kultūras centra kolektīva izaugsmei, jo «ar maziem
pasākumiem vien nav interesanti», uzsver J. Dūmiņš. Biļešu cenu
pieaugumu viņš skaidro ar inflāciju, kas skārusi gan mājsaimniecības,
gan citas nozares; pat skatuves uzbūvēšana ik gadu kļūst dārgāka. Tas
arī ir viens no iemesliem, kāpēc vēl aizvien nav zināma precīza tāme, jo
publiskie iepirkumi vēl tikai tiek gatavoti. «Pilnīgi noteikti augusta
sākumā izmaksu aprēķins vairs nebūs tāds kā pašlaik,» teic J. Dūmiņš.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»