«TASTE» nokļūst pārmetumu krustugunīs

Bauskas novada domes opozīcija norāda uz pārlieku lielo atbalstu festivālam.
Šogad daudz kritikas saņem Bauskas novada pašvaldības rīkotais festivāls «TASTE». Domes sēdē opozīcijas deputāti apšaubīja pasākuma tāmes un izmaksas, savukārt Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš uzskata, ka pārmetumi ir nevietā.
Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, «TASTE» biļešu cena ir gandrīz trīskāršojusies, taču tas interesentus nav atturējis plānot apmeklēt šo festivālu. Kā informēja J. Dūmiņš, jau izpirkti apmēram divi tūkstoši biļešu.
Aizvien dārgāks
Galvenie kritiķu pārmetumi – festivāls kļūst dārgs. «Cepuri nost par to, ko Jānis Dūmiņš dara! Pats aizgāju un ar visu iepazinos. Man patīk virziens, kā pasākumu veido, kopējais vēstījums ir ļoti labs. Iedzīvotājiem patīk. Tomēr ir jomas, ar ko pašvaldībai nevajadzētu nodarboties. Tas būtu jāatstāj uzņēmēju ziņā. Apšaubu, vai šis festivāls būtu jārīko pašvaldībai. Cenas aug. Kur mēs apstāsimies?» vaicāja deputāts Juris Landorfs. Gan viņš, gan Gatis Skurba uzskata, ka pašlaik iesniegta nepārskatāma tāme.
J. Dūmiņš pauda, ka cenu celšana bija nepieciešama. ««TASTE» ir unikāls festivāls tikai kultūras centra komandas dēļ. Mēs godprātīgi strādājam. 2017. gadā aptuvenie ienākumi bija 80 tūkstoši eiro, pagājušajā gadā – 90 tūkstoši eiro. Jā, mēs pērn nesasniedzām plānotos ieņēmumus, un arī iepirkumu procedūra parādīja, ka pakalpojums ir dārgāks,» informēja J. Dūmiņš. Viņš atzina, ka gan mākslinieku honorāri, gan arī citas izmaksas pieauga jau 2018. gadā, līdzīga tendence arī šogad. Viens no galvenajiem iemesliem – Latvijas simtgades svinības, kas palielināja pieprasījumu pēc māksliniekiem.
Nepārskatāms budžets
Vēl vienu pārmetumu festivāla rīkotāji saņēma par to, ka festivālam prasītais atbalsts 32 tūkstošu eiro apmērā no pašvaldības ir viena summa, bet tajā pašā laikā dažādas izmaksas iekļautas arī citās budžeta pozīcijās. Festivāla reklāmas, filmēšanas un fotografēšanas tēriņi ietverti novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas budžetā, daļa izmaksu – atsevišķi kultūras centra budžetā. Opozīcijas deputāti uzsvēra, ka kopējā summa ir nepārskatāma.
Kritika skāra SIA «Vides serviss» – arī šī uzņēmuma budžetā iekļauti izdevumi, kas saistīti ar «TASTE» festivālu. Bauskas novada saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš skaidro, ka šāds finansējums paredzēts visiem festivāliem Bauskā. «Budžetā plānotas gan ikdienas sakopšanas izmaksas, nodrošinot sētnieku darbu Bauskā, gan apkārtnes sakārtošana pēc masu pasākumiem, tai skaitā festivāliem. Šajā gadījumā finansējums atvēlēts darbam pilsētā, nevis festivāla norises teritorijā. Ļaužu pieplūdums rada papildu darbu sētniekiem. «TASTE» ir tikai viens no uzskaitītajiem. Ir kantrifestivāls, novada svētki, Ziemassvētki, Vimbu svētki, Jaunais gads, «Zobens un lemess» un citi. Budžeta atšifrējumā, lai skaidrāk būtu saprotams, uzskaitīti būtiskākie pasākumi, kad pilsētā ir liels apmeklētāju pieplūdums. Sētnieki strādā virsstundas, kopj papildu teritorijas. Kopējie tēriņi, sasummējot darbu svētku un lielo sarīkojumu laikā, tai skaitā arī «TASTE», veido aptuveni 8,3 procentus no sētnieku darba izmaksām,» atklāj M. Vilciņš.
Izteikties varēja visi
Deputāts Aleksandrs Novickis pauda, ka arī šajā gadījumā, apkopojot visas izmaksas, tā neesot gala summa. Analizējot 2018. gada festivāla tāmi, iznācis konstatēt, ka pašvaldība ieguldījusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro – 30 tūkstoši bijis līdzfinansējums, pēc tam vēl
33 tūkstoši – neatšifrēti pašvaldības ieguldījumi. Viņš pārmeta arī par plānotajiem līdzekļiem apsardzes nodrošināšanai festivāla laikā, tomēr «Bauskas Dzīve», veicot dažus aprēķinus, noskaidroja, ka 35 apsargiem šāda summa ir diezgan atbilstīga. Nav gan iespējams atklāt konkrētus skaitļus, jo par šiem pakalpojumiem plānots veikt publisko iepirkumu, un šāda informācija ļautu noprast, kādu piedāvājumu pašvaldība varētu atzīt par saimnieciski visizdevīgāko.
Tika pausta neapmierinātība ar to, ka ne visiem deputātiem ir iespēja iesaistīties festivāla izmaksu vētīšanā. «Katrs var piedalīties budžeta apspriešanas sanāksmēs. Tur ir gan administrācijas pārstāvji, gan deputāti. Kad notika šīs sanāksmes, jautājumu nebija un nepiedalījās arī daži opozīcijas deputāti. Diskusija sāka raisīties finanšu komitejas un domes sēdē, kad budžeta projekts pirms tam bija jau vairākas reizes skatīts,» tā J. Dūmiņš.
Kolektīva izaugsmei
Šādu festivālu privātuzņēmējs nesarīkotu, uzskata J. Dūmiņš. «Festivāls ir Bauskas pašvaldības pazīstamību veicinošs pasākums, kas savu uzdevumu jau tagad ir izpildījis. Cilvēki brauc «TASTE» dēļ uz Bausku. Jelgavā ir ledus un smilšu skulptūru festivāli, un tie ir pašvaldības organizēti. Bauskas pilsētas svētku formāts bija jau novecojis, to vajadzēja mainīt,» pauž Bauskas kultūras centra direktors. Viņš atceras, ka savulaik bijis sarūgtināts, ka Bauskas novada svētku laikā cilvēki devušies uz Ventspili. Savukārt par 30 tūkstošiem diez vai varētu sarīkot svētkus, kas radītu vēlmi palikt, tāpēc arī tapis formāts, kur papildu finansējums iegūstams no ieejas maksas. Šogad būs arī atsevišķi pilsētas svētki par godu 410 gadu jubilejai.
Šāds sarīkojums ir vajadzīgs arī kultūras centra kolektīva izaugsmei, jo «ar maziem pasākumiem vien nav interesanti», uzsver J. Dūmiņš. Biļešu cenu pieaugumu viņš skaidro ar inflāciju, kas skārusi gan mājsaimniecības, gan citas nozares; pat skatuves uzbūvēšana ik gadu kļūst dārgāka. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc vēl aizvien nav zināma precīza tāme, jo publiskie iepirkumi vēl tikai tiek gatavoti. «Pilnīgi noteikti augusta sākumā izmaksu aprēķins vairs nebūs tāds kā pašlaik,» teic J. Dūmiņš.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»