BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedvesmas avots – daba

Indra Vētra

2019. gada 8. marts 00:00

677
Iedvesmas avots – daba

55 gadu jubileju svin Aelita Biķerniece Ceraukstes pagastā.

Bauskas novada Ceraukstes pagasta iedzīvotāja Aelita Biķerniece parīt, 10. martā, svinēs 55 gadu jubileju. Viņai patīk dzīvot priecīgi un palīdzēt citiem. «Ģimenē esmu vecākais bērns, un labprāt rūpējos par saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem, lai viņiem viss būtu labi. Mani iedvesmo daba. No tās saņemu vislielāko spēku,» teic jubilāre.

Sapņu darbs
Aelita uzaugusi trīs bērnu ģimenē un visu mūžu dzīvo Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā. Mamma joprojām strādā par grāmatvedi, māsa Edīte dzīvo vēju pilsētā Liepājā un strādā bibliotēkā.

Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā jubilāre absolvējusi Bauskas 1. vidusskolu, pēcāk iestājusies augstskolā un otrā kursa laikā uzreiz sākusi strādāt. Bauskas Centrālā bibliotēka ir viņas pirmā un vienīgā darbavieta; tur viņa jūtas kā zivs ūdenī. Aelita ir informācijas resursu nodaļas vadītāja, viņas uzdevums ir informācijas sistēmā «Alise» korekti ievadīt datus par jaunajām grāmatām un noformēt visus dokumentus tā, lai iespieddarbs var nonākt lasītāja rokās. Ceraukstiete bibliotēkas komandas sastāvā piedalās prāta spēlēs. Tā ir viktorīna, kur noteiktā laikā jāatbild uz jautājumiem par mākslu, sportu, vēsturi un citām nozarēm Latvijā.

«Man ir ļoti paveicies atrast savu sapņu darbu uzreiz, jo ne visiem tas izdodas. Mani apmierina tas, ko daru, kolektīvs ir brīnišķīgs. Ja es nestrādātu bibliotēkā, iespējams, būtu saistīta ar kulināriju un darbotos kādā mazā kafejnīcā,» atklāj Aelita. Viņa jau bērnībā daudz lasījusi. Pašlaik aizrāvusies ar itāliešu rakstnieces Andželas Naneti stāstu «Mans vectēvs bija ķiršu koks». «Cenšos lasīt tādas grāmatas, no kurām kaut ko var iegūt. Daudz dod psiholoģiska rakstura lasāmviela, arī stāsti sniedz citādāku redzējumu. Varu iejusties tā cilvēka ādā vai paskatīties uz situāciju no malas ar savām acīm un izvērtēt,» turpina jubilāre. Bauskā esot lasītāji, kas aktīvi seko līdzi jaunajām grāmatām. Vecāki cilvēki nāk regulāri, jaunieši – ik pa laikam.

Krāsaina ikdiena
Ceraukstietes ikdiena nav vienmuļa, tā piepildīta ar dažādām aktivitātēm un vaļaspriekiem. Aelita kopš 1993. gada dzied korī «Grenctāle», siltajā laikā brauc ar velosipēdu, peld, ziemā slēpo, regulāri seko līdzi latviešu sportistu sasniegumiem daiļslidošanā, biatlonā, hokejā u. c. Spilgti atmiņā ik reizi paliek Dziesmu svētki, kuros viņa piedalījusies. Ir grūti, negulētas naktis, karsti, nogurums, bet to atsver nepārejošā laimes sajūta.

«No rītiem uz darbu eju kājām, nebraucu ar autobusu, jo visa diena tāpat tiek pavadīta slēgtās telpās pie datora. Izkustēšanās nāk par labu, gribas pavērot debesis, kokus un pļavu. Ļoti labi, ka Bauskā ir peldbaseins, iepriekš devos uz Pasvali. Ir reizes, kad uz upi eju pavasarī, arī vēlu septembrī,» stāsta jubilāre.
 
Aelita katru piektdienu Iecavā uzlabo savu veselību Cigun vingrošanas nodarbībās. Tehnika aizgūta no Austrumiem, saistīta ar elpošanu, kā arī fiziskās un garīgās sistēmas harmonizēšanu. Līdzīga jogai, lai gan tā esot sarežģītāka. Viņa ir arī liela kino un teātra fane un ļoti iecienījusi jūru. Priekšroku dod romantiskām un piedzīvojumu filmām. Kādreiz vasarās bieži braukusi pie tēvamāsas atpūsties uz Saulkrastiem. «Ja jūtu, ka sakrājies smagums un nogurums, varu kilometriem nostaigāt gar jūru, sasmelties spēku; tad mājās atgriežos kā cits cilvēks.»

Ceļojumi un saldēdieni
Protams, neatņemama dzīves sastāvdaļa ir ceļojumi. Kur tik vien būts – apskatīta Slovēnija, Polija, Čehija, Slovākija, Rumānija, Austrija, Itālija, Zviedrija, Somija, Anglija. Tomēr visskaistākā esot Horvātija. «Ārzemēs rodu mieru. Tur var atslābt un ne par ko nedomāt. Mēs, latvieši, pārāk iespringstam par visu. Man Latvija ļoti patīk, neesmu no tiem, kas atzīst, ka «te viss ir briesmīgi». Apmierina visi četri gadalaiki,» teic rītdienas jubilāre.

Dzimšanas diena, kā jau katru gadu, tiks pavadīta radu un draudzeņu lokā. Īpaša tradīcija ir katru reizi ciemiņiem pasniegt pašas gatavotus saldos ēdienus. «Man patīk izmēģināt jaunas receptes. Pirmajā reizē daru visu, kā rakstīts, bet nākamajā – pielieku klāt kaut ko savu,» atklāj Aelita.