BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiroparlamenta vēlēšanas – 25. maijā, kandidātu sarakstus var iesniegt līdz 21. martam

«Bauskas Dzīve»

2019. gada 8. marts 00:00

82
Eiroparlamenta vēlēšanas – 25. maijā, kandidātu sarakstus var iesniegt līdz 21. martam

DER ZINĀT

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām sākās 6. martā un ilgs līdz 21. martam.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas mūsu valstī, ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadu vecam.
 
Vēlētāju reģistrs
Vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarak-stus. Katrs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet no 16. marta līdz 7. maijam iecirkni var mainīt.  Reģistrēties balsošanai citā iecirknī būs iespējams divos veidos: tiešsaistē – izmantojot iecirkņa maiņas e-pakalpojumu; klātienē – piesakot iecirkņa maiņu jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Tā kā tiek veidoti un lietoti vēlētāju saraksti, balsot iespējams, uzrādot ne tikai pasi, bet arī personas identifikācijas apliecību.
 
Balsošanas iespējas
EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā var piedalīties EP vēlēšanās. Šīs iespējas ir:
balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no plkst. 7 līdz 20;
balsot iepriekš 22., 23. un 24. maijā, kad iecirkņi strādās dažas stundas dienā;
balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, ja vēlētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā vai īslaicīgās aizturēšanas vietā;
balsot ārvalstīs pa pastu vai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs.
Savukārt tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja izvēlēties – balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem vai arī reģistrēties balsošanai mītnes valstī un vēlēt par šīs valsts deputātu kandidātiem. Izvēloties balsot mītnes zemē, tiek zaudētas tiesības šajās vēlēšanās balsot par Latvijas EP kandidātu sarakstiem un kandidātiem.
Lai piedalītos vēlēšanās, nepieciešams personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.
 
Kandidātu saraksti
Kandidātu sarakstus pieņem un reģistrē Centrālā vēlēšanu komisija. Pirmie tos šonedēļ iesniedza «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie». Iesniegt kandidātu sarakstu EP vēlēšanām drīkst Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.
Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu, un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Katra partija vai partiju apvienība, kura iecerējusi piedalīties EP vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz 16 deputātu kandidātiem – divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kas no Latvijas jāievēl EP.
 
Administrēšana
EP vēlēšanu rīkošanā Latvijā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 pašvaldību vēlēšanu komisijas un aptuveni tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju.
Vēlētāju reģistru Latvijā izveido un uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas ir galvenā atbildīgā iestāde arī par vēlētāju sarakstu sagatavošanu vēlēšanu iecirkņiem un iecirkņa maiņas e-pakalpojumu.
Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī vēlēšanu laikā – Valsts policija un pašvaldības policija.
EP vēlēšanas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija.