Ikdienā izaicinājumu netrūkst

2019. gada 8. marts 00:00

1078

Aizraušanās. Baušķenieks Aivars Melderis gandarījumu rod vaļaspriekos.

Deviņdesmito gadu vidū, vēloties meitām sagādāt Ziemassvētku pārsteigumu, Aivars Melderis sāka pievērsties interesantai nodarbei – zīmējumu darināšanai krustdūrienā. Pēdējos astoņus gadus izšūšanu bija atstājis novārtā, bet nu ar jaunu sparu pieķēries tai atkal. Bez šīs aizraušanās viņam ir arī vairāki citi vaļasprieki.

Stiprina komandas gars
Aivars visu mūžu dzīvo Bauskā. 1982. gadā absolvējis Bauskas
1. vidusskolu. Uzreiz pēc tam mācījies tagadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, vēlāk – Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība». 1997. gadā sāka strādāt sociālajā jomā «SOS Kinderdorf» Īslīces bērnu ciematā, jo iestāde tikko izveidojās un bija nepieciešams cilvēks, kas ar bērniem pavada brīvo laiku. Baušķenieks viņus pārsvarā iesaistījis sportiskās aktivitātēs – pārgājienos, braucienos ar velosipēdu un laivām.

Pēc vairākiem gadiem kļuvis par Bauskas novada sociālā dienesta vadītāju, bet kopš pērnā novembra strādā valsts sociālās aprūpes centrā «Zemgale» par vecāko ekspertu sociālās aprūpes jautājumos. «Darbs piesaista, jo labi pārzinu šo jomu. Pašlaik mans uzdevums ir kontrolēt, vai tiek nodrošināta atbilstīga aprūpe klientiem. Veidoju arī ieteikumus, iekšējos normatīvos aktus. Man ir svarīgs labs komandas gars, kāds arī ir šajā darbavietā. Kolēģi cits citu lieliski papildina,» stāsta A. Melderis.

Sportists, mākslinieks, uzņēmējs
Baušķenieka ikdiena ir daudzkrāsaina un dažādiem notikumiem bagāta. Viņš kopš bērnības aizraujas ar sportu. Kādreiz spēlējis basketbolu un trenējies vieglatlētikā, pašlaik vairāku gadu garumā Bauskas komandas veterānu sastāvā aktīvi spēlē florbolu, piedaloties dažādās sacensībās un gūstot arī augstus sasniegumus. Tuvākais komandas notikums gaidāms aprīlī, kad sāksies Latvijas čempionāta finālspēles florbolā veterāniem.

Aivars gan nepiedalīsies, bet pārējie entuziasti augustā brauks uz Itāliju, kur norisināsies pirmais oficiālais Eiropas čempionāts florbolā veterāniem.

Ar vidējās paaudzes deju kolektīvu «Mēmele» Aivars saistīts 30 gadu. Vairākas reizes nedēļā viņš skrien, vasarā pieslēdzas biškopībai un jau vairāk nekā 20 gadu aizraujas ar tulpju audzēšanu.

«Patēvs pēc profesijas ir agronoms un kādreiz ar to nodarbojās, tāpēc izlēmu pārņemt viņa biznesu. Katru gadu tiek iestādīti desmit tūkstoši sīpoliņu, pavisam 50 šķirņu. Parasti ar sievu Ludmilu ziedus vedam tirgot uz Rīgu gan Sieviešu, gan Mātes dienā. Sīpoliņus pērkam no Holandes. Tulpju audzēšana nav sarežģīta, ja viss tiek izdarīts laikus; ar slimībām gan jāpacīnās. Daudz darba prasa rakšana, jo katru gadu tulpes pārstādām citā vietā. Dārza darbi mani neaizrauj, bet, ja ir iespēja ar to nopelnīt, – kāpēc gan ne,» pauž Aivars. Esot mēģināts audzēt arī asteres, bet ar tām nevedās; tagad šo ziedu vietā nelielā platībā iestādītas narcises.

Izšūs Monas Lizas portretu
Īpaši var apbrīnot Aivara izšūtos attēlus krustdūrienā. «Ieraudzīju veikalā un nolēmu, ka pats kaut ko tādu varētu pamēģināt. Iesāku, iepatikās, un tā lieta aizgāja. Tam visam ir vajadzīga liela pacietība. Aizrāvos tāpēc, ka kādam tas patīk un pašam sniedz gandarījumu par paveikto. Tā kā televizoru neskatos, vajadzēja ar kaut ko aizpildīt brīvo laiku. Ieslēdzu mūziku fonā un tik darbojos,» atklāj baušķenieks.

Izšuvumus viņš veido, izmantojot shēmas no specializētajiem žurnāliem. Pirmie darbi tapuši pēc Krievijas, Polijas un Vācijas izdevumos atrastiem paraugiem. Aivars iegādājas DMC diegus izšūšanai, kas ir kvalitatīvi un ar plašu krāsu gammu. Piemēram, gleznai ar tulpi ir 57 rozā nokrāsas, toties kādā no citiem darbiem izmantoti pat 87 dažādu toņu pavedieni. Maza formāta darbiņi prasa apmēram vienu vai divas nedēļas laika, bet lielākie veidoti gandrīz gadu. Attēlu tēmas ir dažādas: dabasskati, dzīvnieki, puķes, simbolika. Pašlaik pieņemts jauns izaicinājums – Aivars nolēmis izšūt lielizmēra gleznu «Mona Liza».

«Man patīk veidot bildi uz smalka auduma, jo tad zīmējums labāk izskatās. No attāluma bieži vien nevar atšķirt, vai tas ir izšuvums vai fotogrāfija. Līdz šim formātā lielākā darba radīšana izmaksājusi ap simts eiro. Puse no summas tērēta diegiem un audumam, otra puse – ierāmēšanai,» pauž mākslinieks. Aivara izšuvumu trešā izstāde visu martu un aprīli aplūkojama Iecavas novada dienas centrā «Iecavnīca», kur eksponēti arī Bruno Baha zīmētie šarži.

Vilina gājieni gar jūru
Lai gan Aivaram aizraušanos ir bezgala daudz, viņš vēl pagūst kopā ar Pēteri Neikšānu izzināt pirts lietas. Pērn septembrī abi piedalījušies gājienā gar jūru Vecāķi–Ainaži, 21 stundas un 20 minūšu laikā nosoļojot 120 kilometru. Aktīvists maijā piedalīsies arī 136 kilometru gājienā gar jūru posmā Kolka–Dubulti.

Aivaram ir četri bērni, un drīz gaidāms piektais mazbērns. Vecākā meita Elīna strādā par skolotāju, Evija dzīvo Anglijā, Agnese ir grāmatvede, bet jaunākā atvase – Lotārs – galvaspilsētā mācās par datorspeciālistu. Viņi apbrīno tēva azartu un pacietību, prasmi saplānot laiku nodarbēm, kas rada prieku pašam un sajūsmina citus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ikdienā izaicinājumu netrūkst

Kategorijas