Simbolizē zemes bagātības

2019. gada 8. marts 00:00

Ceļosim! Kolumbijas dabai krāsainību piešķir arī dzīvnieku un putnu dažādība.

Kamēr Latvijā valdīja īsta ziema, Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotājs Valts Linde kopā ar nelielu ceļotāju grupu 16 dienās iepazina Kolumbijas Republiku – tropu un kalnu zemi. Dienvidamerikas ziemeļrietumos, ekvatora tuvumā, janvārī gaisa temperatūra bijusi no +20 līdz +30 grādiem. Pēc atgriešanās V. Linde atzina, ka Kolumbijā viss – daba, namu fasādes, cilvēki, ēdieni un dzērieni – ir spilgts un krāsains.

V. Linde, jau agrāk ceļojot pāri Atlantijas okeānam, bija ievērojis, ka Latīņamerikas zemes cita no citas atšķiras ne tikai ar klimatu. Dažāda ir arī vietējo ļaužu ķermeņa uzbūve un izskats. Kolumbijā mīt dažādu rasu pārstāvji, sastopami arī vēsturiskie pamatiedzīvotāji – indiāņi. Visvairāk apdzīvoti ir apgabali gar Karību jūru un Klusā okeāna piekrasti. Valsts vidienē un austrumos ir gandrīz neskarti ar džungļiem klāti reģioni.

Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ sildošus saules starus Kolumbijā var baudīt gandrīz visu gadu. Tur nav mums tik ierasto četru gadalaiku. Laikapstākļu atšķirības dažādās vietās nosaka to atrašanās virs jūras līmeņa. Klimats ir silts un tropisks, piejūras un ziemeļdaļā no maija līdz novembrim ir lietus sezona. Valsts teritorija ir bagāta ar nokrišņiem, sausās sezonas tur nav. Vēsāk ir augstienēs, auksti – augstu kalnos. Diena un nakts visu gadu ir gandrīz vienāda garuma.

Rozes, kafija, smaragds un zelts
Valsts ekonomiku jau vēsturiski balsta lauksaimniecība un no Āfrikas aizgūtā kafijas audzēšana. Mūsdienās nozīmīgs ieņēmumu avots ir arī nafta, ko eksportē. Kolumbija ir otrā lielākā ziedu eksportētāja pasaulē. Galvenā izvešanai uz ārzemēm «ražotā» prece ir rozes. Kolumbieši iegūst arī zeltu un smarag-du. Ne velti valsts ģerboni rotā pilnības ragi ar zelta monētām un augļiem, kas simbolizē zemes bagātības. Smaragda ieguve veido lielāko daļu no šīs produkcijas apjoma pasaulē. Ceļotāji apskatījuši gan zelta, gan smaragda muzejus, kur varēja iegādāties arī skaistus izstrādājumus.

Nozīmīga Kolumbijā ir kafijas audzēšana, to ražo arī eksportam. Tūristiem bija iespēja aplūkot kafijas laukus un pupiņu apstrādi pēc novākšanas. Kafijas fermā katram izsniegts īpašs ietērps un no saules sargājoša platmale. Bija jāņem groziņš un jālasa gatavās kafijas pupiņas. Pupiņu novākšanai nav sezonāls raksturs, tās var vākt visu gadu. Katra pupiņa no ķekara jānoņem atsevišķi, jo citas vēl nav gatavas. Tūristiem bija jāpielasa tikai neliels groziņš, taču fermas strādniekam, lai kaut cik nopelnītu, dienā jānovāc vismaz 80 kilogramu kafijas augļu. Samaksa atkarīga arī no paveiktā kvalitātes. Ja šķirošanas laikā atbirst daudz negatavu pupiņu, alga ir mazāka. Pēc darba plantācijā «talciniekus» no Latvijas cienāja ar tikko grauzdētu un rokas maļamajā ierīcē maltu kafiju.

Orhideju paradīze
Zeme ir krāšņa – vērojama milzīga augu bagātība un daudzveidība. Gan brīvdabā, gan dārzos kuplo orhidejas. Augs ar graciozajiem ziediem ir viens no valsts nacionālajiem simboliem. Kolumbijā ir vairāk nekā 1000 sugu orhideju visdažādākajās krāsās – gan ar iespaidīgi lieliem ziediem, gan pavisam niecīga izmēra ziediņu. Pārgājienā kalnos redzējuši arī pašu mazāko orhideju – zieda diametrs bijis vien daži milimetri. Fotoattēlā to izdodas aplūkot, tikai krietni palielinot.

Pereiras apkaimē, Kokoras palmu ielejā, visus pārsteigušas milzīgas palmas – koki sasnieguši pat 50 metru. Arī palma ir Kolumbijas nacionālais simbols.

No kolibri līdz klinšu kondoram
Krāsainību dabai piešķir arī dzīvnieku un putnu dažādība. Viesnīcas dārzā varēja vērot pašus mazākos putniņus – kolibri. Tos pievilina zieda formā veidotas barotavas, kur tie sūc saldo šķidrumu pārliecībā, ka nosēdušies uz kārotā tropu zieda. Tūristiem laimējies redzēt arī reti sastopamu putnu – kondoru, kura spārnu atvēruma platums ir aptuveni 3,5 metri. Ieraudzītais ceļotājus tā pārsteidzis, ka viņi nav paguvuši dižo putnu iemūžināt bilžu galerijās. Andu kondors savvaļā ir tikpat kā izmiris, īpaši Venecuēlā un Kolumbijā. Populācijas pavairošanai šos putnus audzē zoodārzos, vēlāk pārceļot savvaļā. Kolumbijā kondoram piešķirts nacionālā putna simbols.

Baudot dabas ainavas braucienā ar bambusu plostu pa La Vieja upi, ik pa laikam varējuši vērot dzīvniekus, kas apdzīvo upes krastus, daudz un dažādus putnus. Saulē uz koka vai akmeņiem gozējušās spilgti zaļās ķirzakveidīgās iguānas.

Rasas parki un masāža vulkāna lavā
Īpašs bijis pārgājiens Los Nevados nacionālajā parkā, tā laikā iepazīta ekosistēma «paramo» 3000 metru virs jūras līmeņa. Tur augi no mitrā gaisa uz lapām sakrāj bagātīgu kondensātu – «ražo» ūdeni. Ekosistēmas savāktā rasa veido 80% no valstī izmantotā dzeramā ūdens. Ceļotāji vērojuši augus, piepildītus ar mirdzošiem rasas «spainīšiem». Parka teritorijā no attāluma skatījuši miglā tītu Ruisa vulkānu. Tas ir aktīvs, un to dēvē par vienu no pasaules bīstamākajiem vulkāniem.

Īsti «vulkāniskas» izklaides ceļotājiem piedāvātas netālu no Kartahenas Taironas nacionālā parka. Mākslīgi radītā vulkāna El Totumo krāterī, kam nosaukums aizgūts no parka lielākā vulkāna, varējuši vārtīties vulkāna lavas dubļos un baudīt ķermeņa masāžu. Vairāki grupas dalībnieki šo iespēju izmantojuši. V. Linde atzina, ka pietiekami iespaidīgi bijis to vērot no augšas. Pēc dubļu peldes relaksēties varēja, noskalojoties atklātā ūdenstilpnē, kur ūdens neizskatījies visai dzidrs. Peldapģērbus pēc tam nācies izmest.

Serpentīni un spāņu valoda
Kolumbijā pārbraucieniem starp pilsētām jāatvēl ļoti daudz laika. Šķērsojot kalnus, ceļi ir šauri un serpentīnveida. Lai pieveiktu 190 kilometru, jābrauc aptuveni astoņas stundas. Dažādu valsts reģionu apskatei ceļotāji izmantojuši iekšējos avioreisus nokļūšanai no Bogotas uz Pereiru, tālāk uz Medeljinu un Kartahenu. Izdevies aplūkot sešus no 32 valsts departamentiem.

Šo ceļojumu neplānoja tūrisma firma, tāpēc bija iespēja redzēt arī populārajos maršrutos neiekļautās vietas, viesoties mazos ciematos un iepazīt iedzīvotāju ikdienu. Taču sazināties ar vietējiem tikpat kā nebija iespējams, jo angļu valoda tur ir diezgan sveša. Arī busiņu šoferi bija gatavi sarunāties vien spāniski. Kolumbija ir tikai ceļa sākumā uz attīstītu tūrisma industriju, taču tur netrūkst neparastu apskates objektu un aizraujošu izklaižu.

Turpinājums – laikrakstā 15. martā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Simbolizē zemes bagātības

Kategorijas