Pašvaldību vēlēšanas Lietuvā vēl nav beigušās

2019. gada 7. marts 14:24

148

Pašvaldību vēlēšanas Lietuvā vēl nav beigušās

Lietuvas Republikā 3. martā notika pašvaldību vēlēšanas. Par 1502 vietām kādā no pašvaldību padomēm sacentās vairāk nekā 13 000 politiķu, savukārt 60 mēru krēslus tīkoja iegūt aptuveni 400 kandidātu.

Šī ir jau otrā reize kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas, kad pašvaldību mēri Lietuvā tiek ievēlēti tiešā balsojumā, proti, dodoties pie urnām, vēlētāji izraugās arī savu favorītu mēra amatam; līdz tam vadītājus ievēlēja pašvaldību padomju locekļi.
Šajās vēlēšanās viskarstākā cīņa izvērtusies par Viļņas mēra amatu, ko tīkoja iegūt 17 kandidātu, taču pietiekami liela konkurence bijusi arī citās pašvaldībās. Biržu, Pakrojas un Pasvales rajonā, ar ko kopīgus pārrobežu projektus īsteno un tūrisma jomā sadarbojas mūspuses novadi, par mēra krēslu sacentās attiecīgi pieci, astoņi un seši pretendenti.

No 60 Lietuvas pašvaldību mēriem pirmajā kārtā ievēlēti tikai 19; vairākums no viņiem – jau esošie pašvaldību vadītāji. Vēlēšanu otrā kārta norisināsies 17. martā.

Biržu rajona pašvaldībā līdzšinējo mēru Valdemāru Vaļkūnu amatā nomainīs jau pirmajā kārtā ievēlētais Vīts Jarecks, Lietuvas zemnieku un zaļo savienības kandidāts, kurš ieguva 51,90% balsu, «pārējiem četriem atstājot tikai drupačas», kā «Bauskas Dzīvei» atklāja Biržu neatkarīgā laikraksta «Šiaurės Rytai» žurnālists Simons Guds. V. Jarecka pārstāvētā koalīcija ieguva arī visvairāk deputātu vietu – 12 no 25. «Ir labi «purvu sakustināt», jo bieži vien pašvaldībās, kur viens un tas pats mērs valda gadu desmitus, pietrūkst ideju, darbs ieslīdzis rutīnā,» vērtē S. Guds.
Biržu pašreizējais mērs, Latvijā izglītību ieguvušais Lietuvas nacionālistu un republikāņu savienības pārstāvis V. Vaļkūns saņēma 25,19% vēlētāju atbalsta. Mēra amatā viņš ir pirmo sasaukumu.

Visvairāk balsu Pakrojas rajonā ieguva Lietuvas sociāldemokrātiskās partijas virzītais mēra amata kandidāts Sauļus Margis – 49,35%, vēsta vietējais laikraksts «Pakruojo kraštas». Pašreizējam mēram, liberālim no Lietuvas Brīvības savienības Sauļum Gegieckam uzticējās 18,30%. Abi kandidāti tiksies otrajā kārtā, jo līderim jāsaņem virs 50% vēlētāju atbalsta. Visticamāk, pārsvaru iegūs S. Margis.
Šajās vēlēšanās opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija atguva iespēju ieņemt valdošo pozīciju Pakrojas rajona pašvaldībā, jo politiskais spēks iemantoja 47,79% vēlētāju atbalsta un saņēma 12 deputātu mandātu no 25.

No rajona pašvaldības deputātu un mēra vēlēšanām Pasvalē gaidīja brīnumus, bet brīnumi nenotika, tā «Bauskas Dzīvei» sacīja Pasvales rajona laikraksta «Darbas» galvenais redaktors Viktors Stanislovaitis. Sesto sasaukumu atkārtoti rajona mēra amatā vietējie vēlētāji iebalsojuši Gintautu Gegužinsku, lai gan kandidāti bija seši. Pašlaik viņš ir visilggadējākais pašvaldības vadītājs visā Lietuvā, pēc šī sasaukuma darbības beigām G. Gegužinsks būs nostrādājis 30 gadu mēra amatā. Rajonā vēlēšanās tradicionāli daudz balsu saņēmuši konservatīvie spēki – no 25 rajona padomes deputātu vietām viņiem ir 10.
Lietuvas kristīgo demokrātu pārstāvis G. Gegužinsks ieguva 50,46% vēlētāju atbalsta; viņa tuvākā konkurente bija Neringa Trinskiene, kurai uzticējās 20,88% balsstiesīgo, vēsta Lietuvas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija.

Lietuvas pašvaldību padomju vēlēšanās vislabāk veicies sabiedriskajām vēlēšanu komitejām jeb bezpartejiskām deputātu apvienībām, savukārt no politiskajām partijām populārākās bijušas «Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti», Lietuvas Sociāldemokrātu partija, Zemnieku un zaļo savienība, kā arī Liberāļu kustība, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.
Lietuvā ir savdabīga vēlēšanu sistēma, kurā pašvaldību kandidāti var startēt ne tikai partijās, bet arī tā sauktajās sabiedriskajās vēlēšanu komitejās. Tas ir veids, kā kandidātam izvairīties no saistības ar politisku partiju. Komiteju izveidot ir arī vieglāk nekā partiju, kuras dibināšanai nepieciešami 2000 biedru. Sabiedrisko vēlēšanu komiteju aktivitāte izsīkst līdz ar politiskās kampaņas beigām.
Vēlētāju aktivitāte Lietuvā šajās vēlēšanās bija 47,9%, kas ir nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. gadā, kad tajās piedalījās 47,2% balsstiesīgo.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldību vēlēšanas Lietuvā vēl nav beigušās

Kategorijas