Bauskas muzejā glabājas unikāli mākslas darbi

AGNIJA LESNIČENOKA, mākslas zinātnes doktorante

2019. gada 5. marts 00:00

501

Bauskas muzejā glabājas unikāli mākslas darbi

Leontīne Zēbauere – viena no pirmajām Latvijas gleznotājām-sievietēm.

Viens no Bauskas muzeja uzdevumiem ir saglabāt un popularizēt tēlotājas mākslas darbus. Muzeja krājuma mākslas kolekcijā to ir gandrīz 2000. Tās ir glezniecības, grafikas, scenogrāfijas, lietišķi dekoratīvās mākslas un skulptūras kolekcijas, ko pārstāv mūspuses mākslinieki. Bauskas muzeja mākslas kolekcijā ir arī kādreizējā Bauskas apriņķa (tag. Vecumnieku novada) Valles pagastā dzimušās Leontīnes Zēbaueres (1878–1963) mākslas darbi.

Darbi restaurēti
L. Zēbauere tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zināmajām 20. gadsimta sākuma gleznotājām-sievietēm. Viņas darbi, kopumā 14, glabājas vienīgi Bauskas muzejā. Citas L. Zēbaueres gleznu atrašanās vietas mākslas zinātniekiem nav zināmas.

Gleznotāju L. Zēbaueri var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta sākuma māksliniecēm. Viņa izglītojusies mākslā, šajā jomā profesionāli darbojusies, taču latviešu sievietes-mākslinieces līdz 20. gadsimta 20. gadiem nav guvušas pietiekami lielu uzmanību un atzinību. Pamazām situācija mainās – Bauskas muzejs veiksmīgi īstenojis Valsts kultūrkapitāla fonda finansētu projektu, kurā no 2018. gada aprīļa restaurēti pieci kritiskā situācijā esoši gleznojumi un popularizēta gleznotājas daiļrade. Gleznas atjaunoja profesionāla restauratore Līga Jansone.

Restaurācija palīdzēja saglabāt Zemgales novada kultūrvēsturisko mantojumu, radīt priekšstatu par 19. un 20. gadsimta Zemgales kultūrvēsturisko vidi. Tuvākajos piecos gados plānota ceļojoša tematiskā izstāde «Gleznotājas 20. gadsimta 20. – 30. gados Latvijā», kas iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu kopumā. Izstādē būs aplūkojamas aptuveni 25 gleznas, to vidū – pieci L. Zēbaueres darbi. Lielu artavu 20. gadsimta sākuma latviešu sieviešu-mākslinieču pētniecībā devusi arī mākslas zinātņu doktore Baiba Vanaga, kura pētījusi sievietes-mākslinieces Latvijā no 19. gadsimta vidus līdz 1915. gadam un aizstāvējusi par šo tēmu doktora disertāciju. B. Vanaga un Bauskas muzejs veiksmīgi sadarbojušies, pētot L. Zēbaueres māksliniecisko devumu.

No Valles pagasta
Pirmās sievietes, kuru vārdus plašāk min latviešu glezniecībā, ir Elizabete Kēlere, Zelma Pļavniece un Emīlija Gruzīte. Elizabete Kēlere piedalījās pirmajā latviešu gleznu izstādē. Viņa eksponēja desmit gleznas un reprezentēja sevi kā ziedu gleznotāju. Zelmas Pļavnieces darbi bija izlikti 1909. gadā Baltijas mākslinieku gleznu izstādē. Viņas vārds atzīmēts 1910. gada Baltijas mākslas gadagrāmatā. Tur atrodami arī divi Zelmas Pļavnieces ogļu zīmējumi. Emīlija Gruzīte ir pirmā latviešu sieviete, kas 1909. gadā rīkoja savu gleznu izstādi.

Leontīne Zēbauere dzimusi 1878. gadā Valles pagasta Tuktenu mājās, kas piederēja viņas tēvam Andrejam Zēbaueram. Tēvam vajadzējis daudz strādāt, lai nopelnītu iztiku lielajai ģimenei – desmit bērniem. Viņam palīdzējis neprecētais brālis, viens no pirmajiem latviešu ārstiem, kas dzīvoja un darbojās Ca-rīcinā (mūsdienās Krievijas pilsēta Volgograda, no 1589. līdz 1925. gadam to sauca par Carīcinu, bet no 1925. līdz 1961. gadam – par Staļingradu kaujas vietas dēļ). Bērnus audzināja māte Minna, ko kā bāreni bija skolojusi kāda tuvāka radiniece.

Kad pienāca skolas gadi, Leontīni sūtīja uz Bausku, kur viņa pabeidza vietējo meiteņu skolu. Pēc tam viņa devās uz Rīgu un 1897. gadā iestājās Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā. Pēc skolas absolvēšanas un zīmēšanas skolotājas tiesību iegūšanas 1903. gadā viņa atvēra studiju, kur sievietēm mācīja zīmēšanu un gleznošanu uz koka, stikla un drēbes. Pēc laika viņa nolēma pilnveidot zināšanas un devās uz Pēterpili, kur mācījās pie gleznotāja Osipa Braza un grafiķa Ļeva Dmitrijeva-Kavkazska. 1905. gadā nemieru dēļ L. Zēbauere bija spiesta Pēterpili atstāt un nākamā gada februārī devās uz Minheni, kur mācījās pie žanru gleznotāja Georga Šildknehta. Pabijusi arī Dahavā un Cīrihē. Pēc pusotra gada viņa nolēma atgriezties mājās. Pa ceļam māksliniece piestāja Parīzē, kur dažus mēnešus strādāja.

Kritika un bēgļu gaitas
Pārbraukusi mājās, L. Zēbauere atkal pasniedza gleznošanas un zīmēšanas stundas, pieņēma pasūtījumus portretiem un citiem darbiem. Māksliniece mazākus darbus izstādīja mākslas salonos, bet 1913. gadā viņa piedalījās trešajā latviešu mākslinieku izstādē ar lielformāta žanra gleznu «Vistu kūtī», kas piesaistījusi recenzentu uzmanību. Viens no tiem atzinis, ka šī glezna no visiem 200 eksponātiem esot otrā pēc labuma, kāds cits sprieda, ka tā izstādē esot labākā žanra glezna, tā esot «sulīgi, gaiši un spilgti gleznota – ja zīmējums būtu stingrāks, šī glezna flāmu žanrā būtu nevainojama». Daži kritiķi negatīvi izteikušies par gleznas sižetu. «Šādi motīvi nevar es-tētiski apmierināt, te redzama tikai nogatavojusies tehnika,» kāds raksta. Taču cits, dziļi sašutis par šo «vistu barošanu», izsaucies: «Cik daudz tīkamāk būtu redzēt pie sievietes krūts piespiestu bērnu, bet ne vistu!» Vēl kāds kritiķis ieteicis māksliniecei nodoties šī žanra tālākai izkopšanai, tas būtu bijis «pareizais ceļš», tad viņa «dienās varēs nostāties mūsu gleznotāju pirmajās rindās».
Leontīnes Zēbaueres gleznu kritiskā apskatā kritiķi neapstrīdēja gleznotājas spējas, rutīnu un enerģiju, bet nevarēja samierināties, ka viņa savai gleznas kompozīcijai izraudzījusies motīvu «vistu barošana». Tas bija jāsaprot kā atgādinājums sievietei palikt vienīgi savas sievišķības robežās un nemēģināt tās paplašināt pat mākslā.

Kritiskās atsauksmes L. Zēbaueri atturēja no turpmākas parādīšanās atklātībā, un drīz vien arī karš pārtrauca mākslinieces talanta attīstību. Viņa devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Kara laika nemiers un šausmas neļāva viņai nodoties radošam darbam, L. Zēbauere pelnīja maizi, retušējot palielinātas fotogrāfijas un vadot zīmēšanas stundas.

Latviešu rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš, kurš ar mākslinieci sastapies Baku, kur viņa retušējusi un krāsojusi foto
palielinājumus, 1948. gadā par L. Zēbaueri rakstījis: «Leontīne Zēbauere uzstājās kopīgā latviešu izstādē vienu vienīgu reizi ar tīri pieklājīgi gleznotu saimnieci vistu kūtī. Dabūjusi laikrakstos negatīvu atsauksmi, viņa izbeidza savu karjeru kā daudzas sievietes, kad netiek glaudītas. Arī šī dāma piederēja skolā pie kaunīgajiem tautiešiem. Tika dzirdēta gan vāciski runājam, bet, ka ir latviete, to neviens tobrīd nezinājām. Pirmā pasaules kara laika liktenis mūs bija novedis vienā pilsētā Dienvidkaukāzā. Man tur pie dzīvokļa bija plaša, gaiša galerija, kādas tās Baku parasti bija, un Zēbauere, jau paveca jaunkundze, nāca tur strādāt. Viņa bija saistījusies pie kāda fotogrāfa kā palielinājumu retušētāja un arī izkrāsoja ģīmetnes ar eļļas krāsām pēc tolaik modē nākušās Mastrjukova metodes. Bija skumji redzēt, kā viņa tur kašājās no rīta līdz vakaram, lai nopelnītu dienišķu maizi.»

Saimnieko dzimtajos laukos
L. Zēbauere 1918. gadā atgriezās dzimtenē. Īsu laiku viņa bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedre-veicinātāja. Viņa būtu varējusi noturēties mākslinieku aprindās tāpat kā līdzgaitnieki, bet pameta mākslu.

Gleznotāja pārcēlās uz dzimtās puses laukiem un kopā ar jaunāko māsu ķērās pie izpostītās saimniecības atjaunošanas. Kad lielākie grūtumi bija pārvarēti, modās dziņa zīmēt un gleznot. Viņa gleznoja savu māti pie ratiņa, māsasmeitu, kaimiņus, īpaši mīļas māksliniecei bija pasteļkrāsas. Taču saimniecībā darba bija daudz, uz algotu darbaspēku paļauties nevarēja.

Laikabiedri pauduši, ka L. Zēbauerei bijusi diezgan paskarba daba. Viņa mēdza katram atklāti teikt, ko domā, bet, kas šo īpašību prata cienīt, tie viņai kļuva par patiesiem draugiem. Daudz kas no viņas iecerētā nebija piepildījies, bet tas L. Zēbaueri nesarūgtināja, viņa klusu turpināja darbu. Kad apstākļi ļāva, darbojās savam priekam un tiem, kas novērtēja viņas paveikto. Mūža nogali gleznotāja pavadīja mantotajā lauku saimniecībā Valles pagastā. Pēc viņas nāves, 20. gadsimta 60. gados, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja kolekcijā nonākušas Leontīnes Zēbaueres 12 eļļas gleznas, viens ar akvareli gleznots portrets un viena ziedu kompozīcija pasteļtehnikā. Lielākā daļa vallietes gleznu sadegušas Pirmā pasaules kara laikā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas muzejā glabājas unikāli mākslas darbi

Kategorijas