Pavasara atmodas gaidās

2019. gada 5. marts 00:00

Masļeņicas un Meteņa svinētāji pieskandina Bērsteli.

Rundāles novada Viesturu pagasta Bērsteles kultūras nams sestdien, 2. martā, aicināja visus uz Meteņdienas un Masļeņicas svinēšanu.

Īpašie ciemiņi un zinošākie par Masļeņicas tradīcijām un ticējumiem bija pazīstamā slāvu folkloras kopa «Slavjanočki», kas jau 15 gadus darbojas Jelgavas novada Glūdas pagasta Nākotnes ciema kultūras namā. Meteņu priekus izrādīt un izdziedāt bija ieradusies arī folkloras kopa no Svitenes.

Draudzīgā kopa «Slavjanočki»
Folkloras kopai «Slavjanočki» šis bija jau otrais Masļeņicas koncerts Viesturos. Kopa dibināta 2004. gadā, tajā ir 12 dalībnieces, un tā apvieno dažādas tautības: latviešus, krievus, ukraiņus, baltkrievus, poļus. «Slavjanočku» koncerti ir pieprasīti kaimiņu novados un citur Latvijā. Vadītāja Olga Rožko stāsta, ka publika ir visdažādākā, un, kas patīkami, – reizēm latviešu skatītāju rindās ir vairāk nekā slāvu tautību pārstāvju. «Mēs ne tikai dziedam, dejojam un ejam rotaļās vai spēlējam spēles. Mūsu kolektīvs ir piemērs arī draudzībai, kas apvieno dažādus cilvēkus,» uzskata skolotāja Olga Rožko. Koncertmeistare ir enerģiskā un talantīgā Līga Valtere.

Bijusī Nākotnes kultūras nama vadītāja Vija Sakoviča, raksturojot «Slavjanočku» nozīmi ciema kultūras dzīvē, uzteica folkloristu īpašo kolorītu un dzīvesprieku, ko izstaro viņu uzstāšanās un spējas kultūrā apvienot tik dažādu tautību cilvēkus. Folkloristes ar milzīgu entuziasmu pašas šuvušas tērpus un izšuvušas priekšautus. Daudzveidīgo nacionālo kultūru izpausmes un etnogrāfiskie elementi bieži ir līdzīgi. Kāda slāvu rotaļdeja ļoti atgādina mums pazīstamo «Ložņā bitīte caur zaru zariem...».

Lelle un pankūkas
Kad kultūras nama zālē ierodas Svitenes folkloristi, izdancina arī saimenieci, Bērsteles kultūras nama vadītāju Svetlanu Poču. Apmeklētāju vidū vecmāmiņas ar mazbērniem, malā stāvēt nevar. Krietna izkustēšanās un veiklība vajadzīga Meteņu rotaļās, kurās visus «ierauj» Svitenes folkloristi. Kāda trīsgadīga dancotāja vilktin velk vecmāmiņu Svetlanu Vaitkeviču uz dančiem. Izrādās, gan Svetlana, gan viņas meita Loreta Laterere, tagad ogrēniete, savulaik bijušas čaklas dejotājas Rundāles puses deju kolektīvos.

Masļeņicas apmeklētāja Tatjana Babuka ir no Pēterburgas. Viņai esot ļoti svarīgi nepazaudēt saikni ar Pēterburgu, tās kultūru, bet nepieciešama arī Latvija, jo vīram šeit ir stabils darbs. Bērstelē seko kultūras dzīvei, apmeklē pasākumus. Divpadsmitgadīgais dēls mācās Pilsrundāles skolā. Tatjana audzina divgadīgo meitiņu. Pasākuma jautrība un dziesmas mazajai iet pie sirds.

Kultūras nama vadītāja Svetlana Poča sarunā atzīst, ka ciemā maz palicis tādu cilvēku, kas varētu pašdarbības pulciņos darboties. Jaunieši pabeidz skolu, aiziet tālāk dzīvē un darba meklējumos.

Jautrība pierimst, kad zālē ienes nejauka izskata Masļeņicas lelli, kas simbolizē visu slikto, un tā noteikti jāsadedzina. Kad laukā, dziesmām skanot, paveikts arī tas, var nodoties gardo pankūku ēšanai. Tās sacepusi kultūras nama darbiniece Žanna Ivanova. Pankūkas ir simbolisks apliecinājums saulei un dzīvībai, pēc kuras visi esam noilgojušies, cerams, Masļeņicas un Meteņu svinēšanā paustais prieks ļaus ātrāk sagaidīt pavasari.

TRADĪCIJAS

Pēc slāvu kultūras tradīcijām Masļeņica tiek svinēta nedēļu, un sākas 40 dienas pirms Lieldienām, – šogad no 4. līdz 10. martam. Šajā laikā vajag priecāties un labi paēst, jo pēc tam sākas gavēnis, kad jābūt ļoti askētiskiem. Katrai nedēļas dienai ir savs stāsts un darāmais.

Arī latviešu Meteņi vēsta, ka pavasara tuvošanās ir jāsvin jautri un skaļi, ar labu paēšanu un devīgi jācienā citi, bet ciemos jāiet ar bagātīgiem cienastiem azotē. Meteņi vēsta par ziemas aiziešanu un pavasara atmodu un drīzajām Lieldienām. Meteņu izdarībās daudz kas atgādina budēļos iešanu ziemas saulgriežu laikā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pavasara atmodas gaidās

Kategorijas