BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāsmes par ES nākotni

Ligita Asare

2019. gada 5. marts 00:00

68
Atklāsmes par ES nākotni

Eiropas Parlamenta «Vēlētāju gaidu» pētījums – 2019.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas šopavasar Latvijā būs 25. maijā, EP birojs Latvijā tradicionāli jau ceturto reizi veicis «Vēlētāju gaidu» pētījumu. Padziļinātās intervijās 35 pilsētās ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem noskaidrotas «vēlētāju gaidas» Eiropas Savienībā (ES) Latvijas iedzīvotājiem svarīgākajās jomās: ES nākotne, vide un klimata pārmaiņas, migrācija, patērētāju aizsardzība, drošība, sociālā aizsardzība, cilvēktiesības un izaugsme. Kā skaidro EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, no minētajām deviņām tēmām astoņas attiecas uz ES politikām, un tieši tajās Eiropas Parlaments ir paveicis visvairāk.

Pētījuma rezultāti arī atklāj respondentu viedokli par dalību gaidāmajās EP vēlēšanās, par galvenajiem uzdevumiem nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam tā piecu darba gadu laikā un arī ceļa vārdus EP kandidātiem no Latvijas.

«Eirobarometrs» – pozitīvi dinamisks
Tika intervēti respondenti no vairāk nekā 35 Latvijas vietām, aptverot visu Latvijas karti, tostarp no mūspuses – Bārbeles un Vecumniekiem. Intervētie cilvēki katrā no jomām devuši gan skaitlisku novērtējumu izvirzītajam jautājumam, gan arī argumentējuši, kāpēc viņiem ir tāds vai citāds viedoklis.

EP pastāvīgajā «Eirobarometra» pētījumā jautājums par attieksmi pret ES, par ieguvumiem no dalības kopienā pašlaik ir pozitīvi dinamisks. Arvien vairāk iedzīvotāju gan ES kopumā, gan Latvijā savas valsts dalību ES vērtē kā «labu lietu». Aizvadītā gada oktobrī Latvijā tā uzskatīja 56% (ES vidēji 62%) iedzīvotāju, pusgada laikā šis rādītājs bija pieaudzis par četriem procentpunktiem. Eiropā vidēji 68% iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir nesusi ieguvumus, un tas ir augstākais rādītājs kopš 1983. gada. Latvijā tā vērtē 73% iedzīvotāju, un arī šai atziņai ir tendence pieaugt. Tāpēc tieši tagad, brīdi pirms vēlēšanām, šī joma aktualizēta arī «Vēlētāju gaidu» pētījumā.

Kas apdraud patriotismu?
Piederības izjūtas noskaidrošanai respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, cik lielā mērā sevi uzskata par Latvijas, Eiropas Savienības un savas pilsētas vai novada patriotu. Intervējamie vienlaikus izvērtēja patriotismu attiecībā uz ES, Latviju un savu novadu vai pilsētu. Vairums iesaistīto – vairāk nekā 77% – savu ES patriotismu vērtējuši pozitīvi (no +1 līdz +5), taču 24 – ar negatīvu atzīmi.

Aptaujātie norādījuši iemeslus, kas var mazināt viņu patriotismu un piederības izjūtu ES. Tie būtu korupcijas skandāli, imigrācijas palielināšanās; Latvijas interešu ignorēšana un lielo valstu interešu dominēšana; vēlēšanu solījumu nepildīšana. Intervijās atklājušās arī bailes no kara tuvuma un satraukums, vai ES spēs ar to tikt galā. Negatīvi vēlētāju attieksmi ietekmētu arī ES sabrukšanas draudi vai vēl kādas valsts «exit» – izstāšanās – risks. Pozitīvi noskaņoto patriotisms mazinātos, ja tiktu slēgtas robežas un samazināta ceļošanas brīvība. Kā nepieņemami minēti arī lēmumi, kas nav vērsti uz iedzīvotāju vajadzībām; rasu naids un izdabāšana Krievijas interesēm u. c.

Tendence pētījumā par piederības izjūtu Latvijai un ES pozitīva, tomēr viedokļi un attieksme intervējamiem bijusi dažāda, piemēram, kāda zemkopības nozarē strādājoša zemgaliete pārliecināti apgalvo: «Es neredzu citu variantu kā būt ES!» Toties vides un kultūras aktīviste no Vidzemes teic: «Jāliek ES mūs mierā! Uzskatu, ka ES pārlieku jaucas dažādos iekšpolitikas jautājumos!»

Ieguvumi no Latvijas dalības ES
Uz jautājumu «Cik lielā mērā jūs personīgi pašlaik jūtat ieguvumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā?» pozitīvi (no +1 līdz +5) atbildējuši 80,4% respondentu, bet tikai 14 cilvēki  – ar negatīvu atzīmi. Turklāt augstāko novērtējumu (+5) par ieguvumiem atzīmējusi gandrīz piektā daļa – 19% respondentu, bet pašu negatīvāko vērtējumu (-5) snieguši tikai trīs aptaujātie.

Kā galvenos ieguvumus respondenti min: pieredzes apmaiņas programmas un stipendijas, stažēšanās iespējas un ceļošanas brīvība; ES finansējums dažādu objektu, piemēram, skolu, slimnīcu, ceļu, atjaunošanai; atbalsts laukiem, platību maksājumi; eiro ieviešana, iespēja strādāt ārzemēs; brīva preču kustība; būt pasargātiem no Krievijas.

Lūk, kāda projektu vadības jomā strādājošas vidzemnieces atziņa: «Manuprāt, kopumā ir labi, jo ES ir radījusi drošu vidi dzīvošanai un strādāšanai, bet problēmas rodas, ja dalībvalsts ES normatīvos aktus ievieš neatbilstīgi situācijai dalībvalstī (direktīvu ievieš kā regulu, piemēram) un ja ES fondu nauda, nonākot Latvijā, netiek sadalīta (un par to atbild Latvijas puse, ne ES) patiešām tālredzīgi, bet gan dažādās shēmās.»

Ieskatu citās pētījuma jomās «Bauskas Dzīvē» varēsit lasīt turpmāk.



UZZIŅAI

Laikā no 2018. gada 28. novembra līdz 2019. gada 5. janvārim Rīgā un Latvijas novados jau ceturto reizi Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā īstenoja «Vēlētāju gaidu» pētījumu.

250 intervējamo vidū bija dažādu interešu grupu pārstāvji – pilngadīgi pilsoņi ar aktīvu dzīves pozīciju un balsi. Līdz ar to šis pētījums nepārstāv visu potenciālo vēlētāju pozīciju un atziņu «vidējo temperatūru». Interviju gaitā tika izzināts interešu grupu noskaņojums un viedokļi par deviņām EP prioritātēm, ko iedzīvotāji nosaukuši par būtiskākajām. Vairākus jautājumus Latvijas vēlētājiem uzdeva pašreizējie eiroparlamentārieši, kas ar šīm tēmām strādā EP komitejās.

Pētījumam tika izmantotas padziļinātas sarunas ar respondentiem. Papildus definētiem atbilžu variantiem skalā no pilnībā negatīva vērtējuma -5 līdz pilnībā pozitīvam +5 tika izzinātas arī cilvēku domas un atziņas par savu vietu ES, kā arī viedokļi un vēlmes par uzdevumiem eiroparlamentāriešiem turpmāk.

Vairākums interviju notika klātienē, to ilgums vidēji – 30 – 50 minūtes, garākās – līdz divām stundām.


Cik lielā mērā sevi uzskatāt par Latvijas/ES/savas pilsētas vai novada patriotu?
20190304-1317-patriotisms.jpg
Intervijas gaitā respondentiem tika lūgts novērtēt ar atzīmi no -5 (pilnībā negatīvs) līdz +5 (pilnībā pozitīvs).



Cik lielā mērā jūs personiski pašlaik jūtat ieguvumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā?20190304-1318-es-ieguvumi.jpg

Respondentiem tika lūgts novērtēt ar atzīmi no -5 līdz +5.