Spēku dod tēva stādītie koki

2019. gada 1. marts 00:00

1249

Mājas vārds. «Saulgožus» sargājusi īpaša maģija.

Māju nosaukumi top dažādi. Dzirdot «Saulgožu» vārdu, nodomāju – laikam kāds saulītē gozējies. Izrādās, tā arī bijis. Bauskas novada Īslīces pagasta «Saulgožu» saimnieces Gundegas Bulānes tēvs Ģederts Ramans mājas vārdu patiešām izdomājis, sildoties saulītē Mūsas krastā.

Namu tēvs uzbūvējis pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Projekta ideju nolūkojis Holandē. Ģeogrāfs daudz ceļojis un vērojis visu interesanto.

Moderns plānojums
Istabas abos stāvos ir lokā caurstaigājamas, no kāpnēm var brīvi iet jebkurā virzienā. Ēkas būvniecībai izmantoti vietējie materiāli. Ķieģeļus ar zirgiem veduši no Mežotnes cepļa, bet jumtam dakstiņi gatavoti Ģederta brāļa Edvarda cementa darbnīcā Bauskā.

Otrs brālis Roberts bijis amatnieks un palīdzējis logu, durvju un kāpņu izgatavošanā. Tēvs bija rūpīgi pārdomājis mājas plānu, un tas laukiem bija moderns. Telpās iebūvētas pamatīgas podiņu krāsnis, kādas vairs reti var redzēt lauku mājās. Iekārtota kanalizācija un ūdensvads, bet bēniņos novietots liels rezervuārs, ko piepildīja no akas ar rokas sūkni. Bijis arī telefons.

Visas projekta ieceres tomēr nav īstenotas. Viņš bija plānojis arī verandu, virs tās balkonu un tornīti, kurā novietot teleskopu.

Aviācijas bumbas bedre
Karš pārtrauca daudzas ieceres, un vajadzēja gluži vienkārši izdzīvot. Kara beigās mājā iekārtojusies krievu armija, zaldāti no jumta apšaudījuši elevatoru, kurā nostiprinājušies vācieši. Tēvs tajā laikā bijis Rīgā. Kad fronte aizgājusi tālāk, viņš saņēmis ziņu, ka tur nu mājas vairs neesot. Kājām atnācis no galvaspilsētas, bet, kad aiz Augšgalu meža jau ieraudzījis māju sveiku un veselu, prieks bijis neaprakstāms.

Vai nu nama vārda maģija vai likteņa lēmums «Saulgožus» bija nosargājis. Dienvidu pusē tuvu pie mājas bijusi liela aviācijas bumbas bedre, otra – aiz klēts. Gundega Bulāne atceras, ka bedre pie mājas saglabājusies vēl ilgi, bērnībā viņai paticis tajā paslēpties un spēlēties. Ar mājas iekštelpām, sadzīves priekšmetiem un grāmatām gan armija bija rīkojusies atbilstīgi savai kultūrai un saprašanai. Tos Gundegas pusbrālis Ģederts atradis gan meža bunkuros, gan laukā, bet kumodes atvilktnēs bijušas «vizītkartes».

Nākamā saimniece
Pēc kara tēvs māju un zemi noformējis par Latvijas Valsts universitātes mācību saimniecību. Te braukuši studenti, mācījušies, vērojuši dabu un veikuši dažādus pētījumus. Elektrība ierīkota tikai 50. gados. Stabus cēluši pašu un kaimiņu spēkiem, cilvēki laukos bijuši ļoti izpalīdzīgi un draudzīgi. Nebūs vis taisnība uzskatam par iedomīgajiem zemgaliešiem. Gundega to redzējusi savām acīm, skolas gaitas sākusi vēl pie petrolejas lampas, un elektrības parādīšanās bijis liels notikums.

Kolhozu laikā mājas apakšstāvā iekārtoja kolhozniekus. Vienā istabā bijušas pat vistas. Gundegas lielākais ienaidnieks bijis liels balts gailis.

Gundega Bulāne dzimusi 1947. gadā, tēva otrajā laulībā ar Tatjanu, kas bijusi skolotāja Bauskā. Viņas senčos ir gan latvieši, gan poļi. «Saulgožos» Gundegai ļoti paticis, jo pēckara rūpes un raizes bijušas pieaugušo ziņā. Pirmos solīšus viņa spērusi tieši «Saulgožu» plašajās istabās. Tēvs, to redzot, izsaucies: «Re, kur būs nākamā saimniece!» Viņš esot vēlējies savus vecākos bērnus Edīti un Ģedertu piedabūt studēt lauksaimniecību. Edīte Saulainē sākusi mācības, bet nav pabeigusi. Tēvs savu pastarīti Gundegu ļoti mīlējis un lolojis. Īsi pirms aiziešanas mūžībā sešpadsmitgadīgajai meitai jautājis: «Saki, kas tu būsi?», un Gundega atbildējusi: «Ģeogrāfijas skolotāja.» «Arī labi,» tēvs atteicis un, meitai galvu noglāstot, devis savu svētību.

Atjauno seno kamīnu
«Tomēr esmu lauksaimniece. Mājas mani vienmēr «vilkušas», stāsta Gundega. «Studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, apguvu agronomiju. Tā arī dzīvoju un strādāju tepat, kolhozā «Ļeņins», 26 gadus. Spēku laikam dod tēva stādītie koki. Ap māju šalko milzīgas sirmas egles. Kamēr tās auga, varēju te trenēties augstlēkšanā. Dienvidu pusē aug ābelītes, te retajos atpūtas brīžos gozējamies ar bērniem. Madara strādā Rīgā lielā reklāmas aģentūrā un atzīst, ka pilsēta ir darbam, kur lielākas iespējas un atalgojums labāks, bet lauki piemērotāki dzīvošanai. Viņa nedēļas nogales labprāt pavada šeit un palīdz mājas darbiņos. Dēls Lauris ir aizņemtāks, viņam sava ģimene, bet ir atsaucīgs un izpalīdzīgs. Šoziem mājas pirmajā stāvā sākām remontu. Izdevās atjaunot pussabrukušo kamīnu, arī plītis atjaunošu. Darāmā pietiks vēl vasarā.»

Gundega Bulāne ir lauku sieviešu kluba «Apvārsnis» dalībniece. Priecīga par gaidāmo tikšanos 6. martā Andrejmuižā. «Mums tā ir izraušanās no nebeidzamajiem saimniecības darbiem. Varam apmainīties domām par redzēto teātra izrādēs, apspriežam kādu izlasītu grāmatu, uzzinām, kā kurai veicas, kādas ieceres un kādi plāni dzīvei laukos. Izbraucienos pa Latviju gūstam jaukus iespaidus patīkamā sabiedrībā,» teic senā nama saimniece.

UZZIŅAI

Ģedertam Ramanam (1889–1964) šogad bija 130. gadskārta. Dzimis Ceraukstes pagastā, mācījies Griķu skolā un Bauskas pilsētas skolā. Vēlāk pievērsies ģeogrāfijai, pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā iestājies Latvijas Universitātē. Studiju laikā apbraukājis Latgali un Augšzemi, fotografējis ainavas, vācis ģeogrāfiskus datus par šīm maz pazīstamām Latvijas daļām. 1929. – 1930. gadā studējis ģeogrāfiju Londonas Universitātē. No 1944. līdz 1947. gadam – Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pirmais dekāns.
Ģ. Ramans strādāja pie problēmas par Latvijas teritorijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos. Šajā nolūkā viņš apbraukājis gandrīz visu Latviju. Sarakstījis ap 5000 rak-
stu par ģeogrāfijas tematiku. Veicis pētījumus vispārīgajā un reģionālajā fizioģeogrāfijā, izstrādājis Latvijas fizioģeogrāfisko rajonējumu, ainavu zinātnes pamatus. «Latviešu konversācijas vārdnīcas» ģeogrāfisko rakstu autors.

Ģederts Ramans (1927–1999), dēls, dzimis Jelgavā. Ir deviņu simfoniju, daudzu kantāšu autors, ilgstoši strādājis Latvijas Radio un televīzijā par galveno skaņu režisoru, bijis mūzikas pasniedzējs konservatorijā, arī Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs, dibinājis populārās Mūzikas dienas. Ģ. Ramans ir arī vairāku populāru estrādes dziesmu autors, piemēram, «Man šodien 18 gadu».

Avots: www.biblioteka.lu.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Spēku dod tēva stādītie koki

Kategorijas