Sirdslieta ļauj justies laimīgākai

2019. gada 1. marts 00:00

750

Aizraušanās. Iecavniecei Inesei Eglītei rokas pašas «laužas» pēc otas un krāsām.

Nesen atvērtajā Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Iecavā Inese Eglīte strādā par klientu apkalpošanas speciālisti. Jau vairāk nekā divus gadus viņa velta savam kvēlākajam vaļaspriekam – gleznošanai.

Rakstījusi dzeju
I. Eglīte gan augusi, gan absolvējusi vidusskolu Olainē. Bērnībā nācies agri kļūt patstāvīgai, jo vecāki strādājuši un pelnījuši iztiku.

80. gadu sākumā Inese iestājusies medicīnas skolā, lai apgūtu medmāsas profesiju. Sapratusi, ka atalgojums šajā nozarē ir niecīgs, skolu nepabeidza, bet aizgāja strādāt uz Olaines plastmasas rūpnīcu. Divus gadus vēlāk dzīves ceļš aizveda uz Bausku, kur pieņemti dažādi izaicinājumi. Inese strādājusi Bauskas slimnīcas terapijas nodaļā par saimniecības māsiņu. Kad sākās juku laiki, kādu brīdi nācies padzīvot bez darba, līdz pavīdējusi iespēja kā ārštata korespondentei sadarboties ar laikrakstu «Atspulgs». Žurnālistes gaitu periodā aizrāvusies arī ar dzejošanu.

Finansiālu grūtību dēļ avīzes izdošana tika pārtraukta, tāpēc vajadzējis meklēt kaut ko jaunu. Pārcēlusies atpakaļ uz Olaini un sākusi strādāt parādu piedziņas jomā. Sapratusi, ka pietrūkst juridisko zināšanu, ieguvusi izglītību Biznesa vadības koledžā, studējot tiesību zinātnes tālmācības ceļā. Nepilnus divus gadus bijusi saistīta ar sociālās apdrošināšanas aģentūru, kur strādājusi par inspektori. 2013. gadā nonākusi Iecavā. Bija jāmeklē darbs tuvāk dzīvesvietai, un Inesei paveicās – viņa ieguva bāriņtiesas locekles amatu. Pēc kāda laika radās sarežģījumi personīgajā dzīvē, smagi saslima tēvs, kurš bija kopjams, tāpēc darbu nācās pamest.

Radīts ap simt bilžu
«Kad ar tēti sākās problēmas, man radās nepieciešamība gleznot. Vajadzēja sevi kaut kur izlikt, varēju savu laiku plānot pati. Ļoti vēlējos pamēģināt strādāt ar eļļu un otu. Vēlme bija tik liela, ka rokas gluži vienkārši pašas «lauzās»,» atminas iecavniece. Pirms tam neesot zinājusi, kā darboties ar krāsām. Informācija tika smelta internetā, lai saprastu, ko «no eļļas var dabūt ārā». Tas aizrāvis tik ļoti, ka, nākot mājās no darba, vispirms bija jāieiet savā istabā; ja ne gleznot, tad vismaz pāris minūtes pasēdēt un ieelpot krāsu smaržu.

Pirmā glezna tapusi 2016. gada rudenī. Apmēram gadu Inese darbojās pati, līdz nejauši iznākusi saruna ar biedrības «RaDam» pārstāvi Gitu Kravalu. Uzzinājusi par Ineses hobiju, viņa sievieti tūlīt aicinājusi pamācīties gleznot nelielā pulciņā Iecavas mūzikas un mākslas skolā, turklāt pasniedzēja vadībā. Pateicoties G. Kravalai, tapa pirmā gleznu izstāde, ko atklāja pērn janvārī. Otrā tika izrādīta galvaspilsētā, Eiropas Savienības mājā, bet trešo varēja aplūkot vēl nesen – no janvāra līdz februāra vidum – Iecavas kultūras namā.
«Domājot par izstādi, sākumā bija bail. Kā? Visi tagad skatīsies uz manām gleznām? Ko par mani domās? Par katru darbu raizējos kā par savu bērnu, jo tie visi man ļoti mīļi. Otrajai izstādei gatavojos īpaši cītīgi, jo astoņu mēnešu laikā vajadzēja daudz paveikt. Kopumā esmu radījusi ap simt gleznu,» teic Inese.

Ar katru bildi viņai esot savas attiecības. Cik ilgā laikā tā top, atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Ja ir brīvdiena, Inese var «burties» no rīta līdz vakaram. Toties ir reizes, kad doma pazūd un glezna tiek atstāta pabeigšanai citā reizē. Katram mākslas darbam tiek piešķirta «odziņa», lai tā, piemēram, nebūtu identiska ar fotogrāfiju, kas izraudzīta par iedvesmas avotu. Autorei vairāk tīk radīt dabasskatus, gleznot puķes un eksperimentēt ar krāsām. «Ieraugu internetveikalā smuku vāzi. Savā prātā vizualizēju, kā tā varētu izskatīties uz audekla, un cenšos ideju īstenot. Ieraugu skaistu laivu, izdomāju, kur tā varētu atrasties, un pārējo apdarinu,» atklāj Inese.

Interesē jaunās zinātnes
Amatiermāksliniece vēlētos portretēt cilvēkus, taču tam vēl esot jānobriest. Sapnis ir uzgleznot ziedus uz ļoti liela audekla. Tā, lai tas izskatās dzīvs un patiesi milzīgs. Inesi mākslā piesaista process; viss pārējais, kas tajā brīdī notiek apkārt, ir gluži vienaldzīgs. Ir tikai autore un viņas vaļasprieks. Vissarežģītāk esot veidot zīmējumu ar vairākiem objektiem.

Viss brīvais laiks pamatā tiek veltīts gleznošanai. Arī sēņošana saista, bet šai nodarbei ne vienmēr atliek pietiekami daudz laika. Savulaik daudz ceļots, iepazīti Latvijas nostūri. Sākušas interesēt arīdzan jaunās zinātnes – lingvistika un kvantu fizika. Viņa labprāt lasa Grega Bradena un Brūsa Liptona grāmatas. Ļoti patīk, kā strādā Krievijas zinātniece Tatjana Čerņigovska.
«Jebkuram varu ieteikt, ja kaut kas ienāk prātā, tad vajag konkrēto lietu pamēģināt. Nevajag gaidīt un sev ko liegt, jo dažādi aizbildinājumi radīsies vienmēr. Tagad jūtos daudz laimīgāka, jo esmu atradusi savu sirdslietu,» priecājas iecavniece.

Inesei ir meita Līga. Viņa mitinās Anglijā un nopietni pievērsusies brīvprātīgo kustībai, iesaistoties dzīvnieku aizsardzības programmā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sirdslieta ļauj justies laimīgākai

Kategorijas