Lielveikali būtu jāslēdz

2019. gada 26. februāris 00:00

1037

Veselīga dzīvesveida pamats – mājās gatavota maltīte.

Kopš pats cenšos ievērot iespējami veselīgāku dzīvesveidu, uztura jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikdienā. Lai arī pasaulē, t. sk. Latvijā, daļa sabiedrības cenšas mainīt domāšanu un pamatīgas pieēšanās vietā izvēlas organisma bagātināšanu ar tam nepieciešamajām vielām, diemžēl lielākoties Latvijā joprojām ir maz iespēju ēst veselīgi, nepiestampājot kuņģi ar miltos un eļļā ceptu gaļu un pārsālītu maltīti.
Saruna ar uztura speciālisti Ilzi Začesti varētu būt mazs solis cīņā ar šo problēmu.

Kādas šorīt bija tavas brokastis?
– Amaranta biezputra ar riekstiem, paipalu olas un tēja. Kafiju parasti dzeru pēcpusdienā.

Kādēļ izvēlējies uztura konsultantes profesiju?
– Ilgu laiku darīju to, kas ne sevišķi patika. Mans darbs bija saistīts ar grāmatvedību, loģistiku. Tas apnika un sapratu – vēlos darīt to, kas patīk. Jau iepriekš mani interesēja dažādas receptes un fitoterapija. Tā saistīta ar ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka organismu, ar uzturu kā zālēm, sulu dziedniecību. Mierīgā tempā lasīju dažādu literatūru, līdz sapratu, ka jāmeklē iespējas mācīties šajā jomā.
Tādu lēmumu pieņēmu pirms aptuveni desmit gadiem. Sākumā likās, ka fitoterapiju var studēt tikai Lietuvā, bet atradu Rīgas Stradiņa universitātē diētas ārstes Lolitas Neimanes un profesora Zigurda Zariņa veidotu uzturzinātnes programmu Rehabilitācijas fakultātē. Mācības ilga četrarpus gadus. Piecus gadus strādāju šajā profesijā. Esmu uztura speciāliste Ogres veselības centrā.

Vai viegli dot padomus, cenšoties mainīt ēšanas ieradumus? Cik nopietni tos ievēro?
– Sākumā ilgi runāju, cenšos saprast, kādas kļūdas pacienti pieļauj. Tas gan atkarīgs no tā, vai klients atnācis ar nopietnu veselības pro-blēmu vai vēlas koriģēt svaru un uztura paradumus. Tālākais darbs ir pašam ar sevi. To saucu par pacienta līdzatbildību. Es dodu norādes un informāciju, taču klientam jāstrādā pašam ar sevi. Tas ir grūtākais posms, jo daudzi uzskata, ka visu zina, bet līdz rezultātam patstāvīgi neprot nonākt.
No kopējā sūdzību daudzuma aptuveni 70 procentu ir par uzturu. Pārējās risināmas ar aktivitātēm, sportu, sakārtojot skatījumu uz notikumiem, jo stress ir ļoti daudzu slimību cēlonis. Tas nozīmē, ka jāiemācās mainīt attieksmi pret notikumiem.

Vai uztura speciālists visu skata «caur ēdienu»?
– Protams, arī manī ir kāda daļa «profesionālā kretīnisma» – veikalā mēdzu ielūkoties citu cilvēku iepirkumu groziņos un novērtēju, vai viņiem vajadzētu visu, kas tur salikts, noskatos, kur stāv rindas gadatirgos u. tml. Uzskatu, un to nebaidos paust, – 90 procentu visu veikala produktu nav vajadzīgi. Visas rūpnieciski pārstrādātās preces skaistos, krāsainos iepakojumos ir ar ļoti zemu uzturvērtību, pilnas ar e-vielām, sāli, hidrogenētajām eļļām utt. Plaukti, pie kuriem mums veikalā būtu jāuzturas, ir tie, kuros atrodas svaigi dārzeņi, augļi, varbūt arī gaļa, skābpiena produkti, graudaugi un pākšaugi. Tas ir pamatu pamats. Protams, mēdzu nokaitināt arī radus, piemēram, meitu, kad viņa atbrauc ciemos un ierauga, ka mans ledusskapis ir gandrīz tukšs. Tur atrodas tikai dārzeņi, pākšaugi, piena produkti.
Nesen skatījos kādu Amerikas Savienoto Valstu zinātnieku pētījumu, kur bija secināts, ka visveselīgākie cilvēki dzīvo Islandē. Viņi uzturā lieto daudz dabisku produktu, zivis, maz rūpnieciski pārstrādātu. Bieži gatavo mājās, ko arī mums, latviešiem, vajadzētu iemācīties un darīt vismaz reizi dienā.

Zivis līdz šim sarunā neesam pieminējuši.
– Es smaidot parasti saku – no zivīm vajadzētu izvēlēties lētākās – reņģes un līdzīgās, nevis treknās, mākslīgi audzētās, piemēram, lašus. Reņģēs ir organismam labvēlīgās taukskābes, tās ir treknas un vērtīgas zivtiņas, turklāt dabiski augušas. Droši var ēst butes, mencas, zandartus, brekšus; ne tik daudz – nēģus un zušus, kas ir treknas.
Retāk jāceļ galdā žāvējumi, kas satur sāli, kancerogēnās vielas. Vērtīgāki ir cepeškrāsnī gatavoti produkti, sautēti vai sutināti.

Ziemā jāstiprina imunitāte, bet svaigu dārzeņu, augļu un ogu nav daudz, jāiztiek ar tiem, kas veikalā nopērkami.
– Ja pagrabos ir dārzeņi un ogas, tagad ir īstais laiks tos likt lietā. Noder arī rieksti, dažādas sēklas, sīpoli, ķiploki, melnie rutki, par kuriem maz runā. Ja ķirbji nav apstrādāti ar pesticīdiem, tie lietojami ar visu mizu, kurā ir organismam nepieciešamās vielas, arī glukozamīns, kas vajadzīgs locītavām un skrimšļiem. Noderīgi ir melnie rutki, ko var gatavot salātos kopā ar burkāniem. Mārrutki ārstē elpošanas ceļus, bet, lai tiktu pie labiem mārrutkiem, vajadzētu meklēt mājās gatavotus – spēcīgus, stiprus, kas iesnu gadījumā jau ar vienu tējkaroti dod efektu. Rūpēm par imunitāti jābūt visu laiku, nevis tikai panikas lēkmēs, kad gadās saslimt.

Kā ar bišu produktiem?
– Visvērtīgākā ir bišu maize, kas satur daudzus imūnfaktorus. Nozīmības ziņā seko ziedputekšņi un propoliss, kas šķīdināts spirtā vai eļļā. Medus nav ļoti vērtīgs, to nevajadzētu lietot lielā daudzumā, tas arī ir cukurs, īpaši jādomā tiem, kam ir liekais svars. Divas karotes dienā ir pietiekami.

Vai arī mazāk tradicionāli produkti, piemēram, šitake, ir tavā ieteicamo produktu klāstā?
– Ir daudz šādu superproduktu, arī godži ogas, bet es saviem pacientiem biežāk iesaku ko ierastāku, piemēram, smiltsērkšķus. Tie, kas atbalsta Austrumu filozofiju, mēdz aizrauties ar sēnēm, kas, protams, ir vērtīgs produkts, daudz un plaši pētīts, aprakstīts.
Garšvielas ir nozīmīgs papildinājums ēdienkartē. Ziemā ļoti ieteicams ir ingvers, kanēlis, muskatrieksts, krustnagliņas. Tās ir sildošās garšvielas ar brīnišķīgām antiseptiskām, pretmikrobu īpašībām, ko ziemā var pievienot tējai, kafijai, putrai, salātiem. Kafijā ir vielas, kas bojā asinsvadus, veido nosēdumus. Tas īpaši jāņem vērā tiem, kas lieto apliešanas metodi un ļauj ilgstoši kafijai ievilkties. Jo ilgāk ūdens ir saskarsmē ar kafijas biezumiem, jo vairāk šīs vielas izdalās. Uzskata, ka visveselīgākā ir espreso automātā gatavotā kafija.

Pastāsti par diedzētiem produktiem!
– Tagad ir īstais brīdis, kad var sākt diedzēt sīpollokus, kviešus un citas sēklas. Diedzēšanas procesā sēklās palielinās fermentu aktivitāte, ciete pārvēršas par organismam viegli pārstrādājamiem cukuriem, olbaltumvielas – par aminoskābēm. Līdz ar to pats augs jau it kā mūsu vietā paveicis tos procesus, kas citkārt notiek gremošanas orgānos. Diedzēt var arī auzas, zaļos griķus, pākšaugus, redīsu sēkliņas, lucernu, ķirbju sēklas u. c. Diedzēšanai vajag sēkliņas, kādu lēzenu trauku – paplāti, šķīvīti un marlīti. Sēklas pirms tam 24 stun-das mērcē, tad izber traukā, pārklāj ar marles kārtu; tā ik pa laikam jāsamitrina. Diedzējumus var likt salātos, pie biezpiena, biezputrās, uz maizes. Gribu atgādināt – dzeriet ūdeni! Mūsos ir 80 procenti ūdens. Divi litri dienā jāizdzer katram pieaugušajam.

Kā bērniem ir ar lieko svaru?
– Pēc pēdējiem datiem, kas bija apkopoti rudenī, Latvijā apmēram 20 procentiem bērnu ir aptaukošanās – trešdaļai zēnu un 18 procentiem meiteņu. Vainojama pārstrādātā pārtika un viss, kas ir saldināts, – dzērieni, jogurti, konfektes, konditorejas izstrādājumi. Nevienā cepumu paciņā 100 gramos nav mazāk par 300 – 500 kilokalorijām.
Pareiza ēšana sākas ģimenē. Var mācīt, kaut kas jau prātā aizķeras, bet, ja bērnam ir kabatas nauda, ko izmanto pusdienām, tad mani vērojumi rāda, ka bulciņas, čipsi un limonāde ir vienīgais, ko viņi veikalā pērk. Cukurs mazina imunitāti, tās ir tukšās kalorijas, kas izraisa kariesu, otrā tipa diabētu, kas ir dzīvesveida slimība un plaši izplatīta bērniem. Tāpat cukurs attīsta sirds slimības, veicina svara pieaugumu, maina izsalkuma un sāta proporcijas. Cukurotie dzērieni palielina ēstgribu. Saldumi, tikko apēsti, uz laiku padara neaktīvas tās šūnas, kas cīnās pret vīrusiem, pastiprina iekaisuma procesus, sēnīšu infekcijas, ja organismā tādas jau ir. Aptaukošanās ir kā totāls organisma iekaisums. Apdominālā aptaukošanās – lielie vēderi – ir ļoti bīstama, jo viscerālie tauki, kas uzkrājas ap orgāniem, rada tajos nevajadzīgu slodzi un negatīvi ietekmē kaulaudus.

Cukurs rada atkarību. Vai ir vēl kāds līdzīgs produkts?
– Arī maizi ēst ir pieradums. Ja ēstu kārtīgus pilngraudu ēdienus, piemēram, putras, maize lielos daudzumos nebūtu vajadzīga. Reti kura maizīte ir dabiski raudzēta, satur pietiekami daudz šķiedrvielu. Maizē parasti ir tukšās kalorijas.
Pēc fizikas likumiem – nekas ne no kā nerodas. Ja satraucamies par lieko svaru, tad tas ir visu pārtikā lietoto produktu kopums. Patiesībā bērnā atkarību ieliek jau ar pirmo piebarojumu, viņam esot vēl zīdainim, dodot saldinātu tēju, sulas. Cilvēks dienā drīkst apēst 25 gramus jeb piecas tējkarotes cukura. Citreiz vienā jogurta glāzītē jau ir 60 grami pievienotā cukura. Principā cilvēks varētu iztikt bez cukura, iegūstot to no augļiem, graudaugiem un citiem dabiskiem produktiem, kas satur ogļhidrātus.

PADOMI

Dienā vajadzētu nostaigāt vismaz septiņus kilometrus jeb desmit tūkstošus soļu. Ceļš sākas ar pirmo soli. Arī pretī veselīgam dzīvesveidam.

Kustības, askētisms ēšanā, labs garastāvoklis un dzīves mērķis neatkarīgi no tā, cik cilvēkam gadu, ir pamatlietas, kas veicina ilgmūžību.

Nežēlojieties! Žēlošanās skābina organismu.

Tibetiešu teiciens: ēst divas reizes mazāk, staigāt divas reizes vairāk un smieties trīs reizes biežāk –, lūk, laimīgas un veselīgas dzīves formula!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielveikali būtu jāslēdz

Kategorijas