Ceļā dodas ar savu «aptieciņu»

2019. gada 26. februāris 00:00

675

Aukstumiekārtu meistaram rutīna nedraud – katra diena ir citādāka.

Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotājs Juris Jakupcevičs ar aukstumiekārtu uzstādīšanu, remontu un apkopi ir saistīts visu līdzšinējo darba mūžu.

Pēc vidusskolas beigšanas Rīgas 8. tehniskajā skolā apguvis radioaparatūras mehāniķa specialitāti un pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā sācis strādāt «Lauktehnikā», pārsvarā apkalpojot kolhozu ēdnīcas, piena dzesēšanas iekārtas govju fermās un lopkautuvju aukstumkameras. Tur arī praktiskā ceļā apguvis profesijas «noslēpumus». J. Jakupcevičs atzīst, ka skolā iegūtās elektriķa zināšanas bijušas ļoti noderīgas, jo visas saldētājiekārtas tiek darbinātas ar elektrību.

1993. gadā kopā ar dažiem kolēģiem izveidojis privātuzņēmumu, kurā pašlaik viņš ir gan vienīgais īpašnieks, gan praktiskā darba veicējs kopā ar vienu palīgu. Kopš 2008. gada firma ir Latvijas Saldētājiekārtu inženieru asociācijas biedre.

Vienojošais freons
Aukstumiekārtu jeb saldētājiekārtu jēdzienu sadzīviskā izpratnē parasti attiecina uz mājsaimniecības ietaisēm – ledusskapjiem un saldētavām. Speciālists skaidro, ka termins «aukstumiekārta» mūsdienās ir būtiski paplašinājies, jo ir daudz un dažādu veidu ierīces. Palielinājies arī nozaru skaits, kur tās lieto, līdz ar to atbilstīgi mainās pieprasījuma daudzveidība iekārtu apkalpošanā.

Tomēr visu aukstumiekārtu jēdzienu saista viena viela – freons. Tātad visas ietaises, kurās tiek izmantots šis «aukstuma aģents», ir speciālista profesionālajā ziņā. Pakalpojumu loks aptver gan mājsaimniecību ledusskapjus un saldētavas, gan visu veidu produktu dzesēšanas iekārtas lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā un tirdzniecībā. Aukstumiekārtas ir gan klimata kontroles ierīcēs automašīnās, gan mūsdienu lauksaimniecības tehnikā – traktoros un kombainos.

Nodarbošanās ir saistīta ar normatīvajos aktos noteiktām licencēšanas prasībām. Reizi piecos gados oficiālā atļauja jāatjauno, veicot arī profesionālo iekārtu sertificēšanu. Pirmreizēji licences saņemšanai jākārto eksāmens. Speciālists atzīst, ka šīs formalitātes nav tas interesantākais profesijā, taču izprot to nepieciešamību. Papildu atbildība nepieciešama freona drošai izmantošanai un elektroierīču apkalpošanai. Tās nedrīkst kļūt bīstamas ne videi, ne cilvēkiem. Nav daudz uzņēmumu ārpus Rīgas, kas darba kārtībā uztur freona iekārtas. J. Jakupceviča uzņēmums ir vienīgais, kas šos pakalpojumus sniedz Bauskas un apkārtējos novados. Pastāvīga klientūra ir Jelgavas novadā, meistaru mēdz meklēt arī no attālākām Latvijas vietām.

Darbam ir sezonāls raksturs
Freona izlietojumu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, līdz ar to jāveic iegādātās un izlietotās vielas uzskaite un jāsniedz pārskats. Tāpēc, piemēram, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar autolūžņu demontāžu jeb «šrotiem», ir jāslēdz līgums ar licencētu uzņēmumu, kam ir tiesības savākt freonu no demontējamo auto klimata kontroles iekārtām, ja pašiem šāda sertifikāta nav. Savāktā freona apjoms jāuzskaita īpašā žurnālā. Pēc tam vielu attīra un izmanto atkārtoti.

Darbam daļēji ir sezonāls raksturs, pavasara un vasaras mēnešos «karsti» jāstrādā, bet ziemā ir mierīgāk. Gada siltajā laikā jārēķinās ar darbu arī brīvdienās. Šī aroda «garoziņa» nereti izjauc nedēļas nogales plānus ģimenei. Aukstumiekārtu bojājums ziemā ir problēma, bet vasarā – nopietna avārija. Tad nu jāstrādā kā ugunsdzēsējam un jāizvērtē, kuram pirmajam jāsteidzas palīgā. Karstā vasaras dienā sabojājusies dzesēšanas kamera kādā lopkautuvē, piena dzesētavā vai pārtikas pārstrādes ražotnē var radīt finansiālu katastrofu. Speciālists atceras klienta izmisušo saucienu: «Man te divdesmit cūkas (domāti kautķermeņi) karājas, man vajag tūlīt!» Ja lauksaimniecībā sējas vai ražas novākšanas laikā sabojājas tehnikas klimata kontroles iekārtas, darbs apstājas, jo traktora vai kombaina vadības sistēma nepieļauj kustību ar atvērtām durvīm. Tad jācenšas sniegt palīdzību steidzami. «Izsišana» no grafika arī ir šī darba specifika. J. Jakupcevičs atzīst, ka reizēm dienas plāns jāmaina vairākkārt. Tas prasa papildu saziņu ar klientiem.

Speciālists uzsver, ka maksimāli cenšas avārijas novēršanas pakalpojumu organizēt tā, lai problēmu atrisinātu uzreiz. Tāpēc savā darba busiņā vienmēr ved līdzi tādu kā «aptieciņu» – komplektu ar rezerves detaļām. Gadās arī specifiskāki gadījumi, kad nepieciešamā ierīce vai detaļa jāgādā īpaši. Darbs saistīts ar dažāda apjoma un smaguma iekārtu pārvietošanu. Nereti jādomā par nestandarta risinājumiem, ja masīvā ietaise jāpārvieto augstumā vai jānogādā specifiskā vietā. Tad svarīgi ievērot darba drošību, jo viena paviršība pašam var beigties ar invaliditāti.

Atvilkt ledusskapi no sienas
Speciālists atceras arī neparastus atgadījumus. Kāda kundze lūgusi «glābt» ledusskapi. Iekārtas marka «Saratov» vēstīja, ka aukstuma skapis iegādāts pirms vairākiem desmitiem gadu. Visprātīgāk būtu to nodot metāllūžņos, nevis ieguldīt naudu kapitālajā remontā. Taču kliente teikusi, ka ledusskapis viņai ir dārga dāvana un piemiņa no vīra. Nācies remontēt...

Ir gadījies, ka cilvēki lūdz palīdzību noskaidrot, kāpēc nedarbojas kondicionieris nesen iegādātai mašīnai vai ekskavatoram. Dažkārt izrādās, ka klients nopircis auto ar minimālu komplektāciju, kondicioniera ieslēgšanas poga ir, bet pašas iekārtas nemaz nav.

Lai gan sadzīves lietošanā esošie ledusskapji un saldētavas ikdienā neprasa īpašu uzraudzīšanu, speciālists saka: «Katrai iekārtai jāpieliek roka.» Viņš iesaka reizi dažos gados atvilkt to no sienas, noslaucīt sakrājušos putekļus aizmugurē un paskatīties, «kas tur darās». Tādās reizēs dažkārt izdodas atrast labas, sen pazudušas lietas, ko zem ledusskapja noslēpuši kaķi vai bērni. Svarīgi izmazgāt kondensāta savākšanas trauku, jo nekopts tas nelāgi smako. J. Jakupcevičs atceras, ka reiz kādās mājās atvilkuši ledusskapi no sienas un tas sabrucis. Izskatījies, ka manta nekustināta stāvējusi visu garo mūžu.

Novietojot iekārtu, svarīgi pārliecināties, vai tā atrodas līmeniski; ja stāvēs slīpi, tās darbība tiek traucēta.

Labā omā un ar smaidu
J. Jakupcevičs pārliecinoši atzīst, ka darbs viņam patīk, un zina arī, kāpēc. «Ir interesanti, katru dienu esmu kustībā, nedraud arī rutīna – katra diena atšķiras no iepriekšējās. Vienmēr jābūt labā omā un ar smaidu,» teic meistars. Viņam patīk satikties ar cilvēkiem, sarunās uzzināt daudz jauna par citām nozarēm. Reizēm lauku mājās, kad ledusskapis jau saremontēts, vēl kādu brīdi ar saimniekiem turpinās sarunas par dzīvi – gan nopietni, gan ar jokiem. Pēc cilvēku stāstītā nācies gūt arī skumju atklāsmi par laukiem – tie kļūst aizvien neapdzīvotāki.

Darba maršruts ik dienu mainās, piemēram, vienas dienas laikā nākas būt Svitenē, Elejā, Dobelē. Pa ceļam var vērot pārmaiņas dabā un redzēt cilvēku ikdienu gan pilsētās, gan laukos. Speciālists uzsver, ka šajā darbā jābūt pozitīvam, jo klientus parasti satiek norūpējušos vai pat izmisušus. Pirmais darbs ir nomierināt, ka «viss būs labi»; tikai pēc tam var lūkot, kas kait saldētājiekārtai.

UZZIŅAI

Licencēšanu darbam ar visu veidu aukstumiekārtām veic Latvijas Saldētājiekārtu inženieru asociācija, kas ir vienīgā šāda profila organizācija Latvijā.
Asociācija apvieno zinošākos un pieredzes bagātākos Latvijas aukstuma iekārtu speciālistus. Pašlaik asociācijā ir 105 juridiskas personas.

Apgūt aukstumtehnikas speciālista kvalifikāciju un pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību piedāvā Rīgas Tehniskā koledža studiju programmā «Aukstumtehnika».

Freons ir gāzveida viela vai gaistošs šķidrums bez krāsas un smaržas. Tas nav degošs vai eksplozīvs un ir relatīvi maztoksisks. Freons ir ķīmiski inerts, taču, karsējot virs 250°C, sāk sadalīties, veidojot toksiskus produktus, piemēram, fosgēnu.
Nonākot atmosfērā, freona molekulas veicina ozona noārdīšanos līdz skābeklim. Freons veicina Zemes ozona slāņa sairšanu, tādēļ 1987. gadā tika pieņemts Monreālas protokols, kas paredz freona ražošanas un lietošanas ierobežošanu.

Avots: Latvijas Saldētājiekārtu inženieru asociācija.

No vēstures

Ledusskapju vēsture iesniedzas 19. gadsimta beigās. Sākumā tie bija radīti vairāk rūpnieciskai lietošanai, nevis izmantošanai mājas apstākļos. Tos «darbināja» toksiskā amonjaka gāzes sistēma, līdz ar to bija bīstami.

Pirmie ledusskapji lietošanai mājsaimniecībās parādījās 1915. gadā un guva popularitāti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1930. gadā ASV vairumā mājsaimniecību bija aukstuma skapji. Apvienotajā Karalistē tāds pats ledusskapju izmantotāju skaits tika sasniegts pēc vairākiem desmitiem gadu.

Latvijā mājsaimniecībās ledusskapjus plaši sāka izmantot tikai 20. gadsimta 70. gados.

Rīgas Centrāltirgus mājaslapā rct.lv minēts, ka 20. gadsimta 80. gados no tirgus pirmsākumiem funkcionējošās amonjaka saldēšanas iekārtas nomainītas ar freona.

Avots: wikipedia.org.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļā dodas ar savu «aptieciņu»

Kategorijas